"Tas, ko viņi neredz" ir psiholoģiska drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem. Filmas sižeta pamatā ir stāsts par medmāsu Elzu, kura iemīlas savā pacientā – zinātniekā Nikolā, kurš mākslīgā intelekta izstrādes procesā ir nonācis komā. Nikolā gaida ilgstoša atveseļošanās, savukārt abus varoņus – sarežģīts ceļu uz savstarpēju uzticēšanos, ko sarežģī zinātnieka izgudrojums – mākslīgais intelekts "Anna", kas aktīvi iejaucas varoņu attiecībās, lai Nikolā piederētu tikai viņai.
Lai atgūtu vecāku uzmanību, meitene Bize kopā ar savu iedomu draugu Neguļu, izdomā viltīgu plānu, kā aizsūtīt mazo brālīti kopā ar vecmāmiņu uz Mēnesi.
Populārzinātniska dokumentālā filma par baltu ciltīm ar krāšņām animētām epizodēm un vēsturiskās realitātes inscenējumiem.
Filma par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes, apceļo zemes, ko apdzīvo kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši, kas tobrīd sasnieguši savu augstāko attīstības pakāpi. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļaus ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?
Filmas Facebook lapa – ŠEIT
Filma visai ģimenei. "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir vasaras piedzīvojumu stāsts Rīgas priekšpilsētā Maskačkā.
Jēkabam, zēnam no Rīgas centra, vasara būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē, Maskačkā. Tas ir briesmīgi! Māsīca Mimmi ir diezgan neciešama, un onkulim, bijušajam jūrniekam Ērglim, vienkārši nav laika. Tomēr izrādās, ka Maskačka ir pavisam neparasta vieta - te dzīvo runājoši suņi! Un Mimmi atklāj, ka negantais uzņēmējs Imants Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskās augstceltnēs. Tas nedrīkt notikt! Vai bērniem izdosies sadraudzēties un kopā ar runājošajiem suņiem izglābt Maskačku?
Filmas darbība risinās divos laikmetos - mītiskajā pasaulē, kur darbojas Lāčplēsis, Laimdota un Melnais bruņinieks, un 1919. gada Latvijas brīvības cīņu laikā, kuru laikā risinās mīlas stāsts starp Jāni Vanagu un Mirdzu Saulīti, bet tajā iejaucas Svešais.
Mūsdienu Eiropā, Latvijas galvaspilsētā Rīgā vairāk kā 220 000 cilvēku trīs dienas stundām ilgi stāvēja rindā, lai kaut īsu brīdi uzlūkotu 2000 gadus vecu, pabalējušu svētbildi – Tihvinas ikonu. Kas lika šiem cilvēkiem daudzas garas stundas pavadīt šajā rindā?
Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk...
Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.- 80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums - tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Filma Vanadziņš ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā.
Vecā dārznieka dēls Ansis mantojumā saņem krūku ar puķu sēklām un tēva novēlējumu – gādāt ļaudīm skaistumu un prieku. Kopā ar savu draugu kaķi Ansis dodas pasaulē izpildīt tēva vēlējumu, un visur viņu pēdās uzzied krāšņi ziedi un sazaļo dārzi.
Viena no poētiskākajām un gleznieciskākajām Arnolda Burova filmām, kurā izpaužas paša režisora – pilsētas puikas – bērnības romantizētie priekšstati par dabu. Filmas zaļojošā un ziedošā pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.
Filma uzņemta pēc latviešu tautas pasaku motīviem un stāsta par to, kā bagātais kungs nozadzis nabaga zemniekam burvju dzirnavas. Taču zemniekam tās izdodas atgūt ar uzticamu draugu – suņuka un gaiļa – palīdzību.
Pirmā Rīgas kinostudijas leļļu filma, kuru veido četri no Leļļu teātra pārnākuši profesionāli domubiedri režisora un mākslinieka Arnolda Burova vadībā. Veiksmīgs sākums stabilai un ilggadīgai tradīcijai, pierādījums autoru intuitīvajai un nemaldīgajai prasmei strādāt ar leļļu animācijā nepieciešamo nosacītību un formas lakonismu.
Pirms svarīgas starptautiskas futbola spēles Prāgā, treniņa laikā, šķietami bez iemesla, pēkšņi mirst ievērojamais rietumvācu futbolists Francs Pihlers. Kluba vadība atsakās no spēles, uzveļot vainu par Pihlera noslepkavošanu čehoslovāku pusei. Lietas izmeklēšanu uzsāk čSSR Valsts Drošības dienesta darbinieku grupa kapteiņa Irži Patočkas vadībā.
Kamēr tiek noskaidroti slepkavības apstākļi, viesnīcā "Karltons," kur apmetusies viesu futbolkomanda, notikusi vēl viena traģēdija: savā numurā noslepkavots Hamburgas biznesmenis Kurts Vīners.
Kas noslepkavojis Pihleru? Kas Vīneru? Kāds starp abiem noziegumiem sakars? Trīs dienas, kas atlikušas līdz izsludinātajam futbola mačam, rūpīgi izanalizējot faktus un apstākļus, kapteiņa Patočkas grupa šķetina sarežģīto jautājumu kamolu, līdz izdodas rast izsmeļošu atbildi uz visiem sākumā tik mīklainajiem jautājumiem.
Filmas varonis - sešgadīgais Emīls ir īpaši labsirdīgs un enerģisks puisēns. Lauku viensētā, kur ģimenes un mājas ļaužu vidū viņs dzīvo, atrodas iespēja vienmēr likt lietā savu nevaldāmo enerģiju. Vai nu jāpalīdz zinātkārajai māšelei Idai, vai ikdienas rūpēs aizņemtajam tēvam, vai mīļajai, gādīgajai māmuļai vai vēl kādam citam - Emīls vienmēr ir gatavs nākt talkā. Tiesa, viņa darbu rezultāti nez kāpēc neiznāk gluži tādi kā sākumā gribēts, un, kā par brīnumu, uzslavas vietā bieži seko sods, taču tas nespēj noslāpēt mazā nebēdņa atsaucību un darboties kāri. Emīla sirdij ir tuvas visas cilvēku rūpes un viņš cenšas tiem palīdzēt kā vien prazdams.
Te arī slēpjas būtība komiskajām situācijām, kas izveidojas negaidīto un jautro notikumu virknē. Filma spilgti atklāj kāda zēna raksturu, kurš, izaugot par vīru, būs cienīgs ieņemt atbildīgu vietu dzīvē.
Filma veidota pēc Astrīdas Lingrēnas darbu motīviem.