Ar šo paša rakstīto scenāriju kinomākslā debitē viens no spilgtākajiem Latvijas kinorežisoriem – Leonīds Leimanis.
Nelielā jūrmalas ciematā dzīvo Nauris ar vectēvu un mazo māsiņu. Vectēvs kopā ar veikala vadītāju Lazdānu nozog vērtīgus skolas mācību līdzekļus un paslēpj vecā brūža drupās. Nauris, negribēdams nodot vectēvu, cenšas nozagto slepus nogādāt atpakaļ, bet ar to izsauc aizdomas uz sevi. Pret Nauri nostājas daļa skolotāju, kam nepatīk viņa patstāvīgais raksturs, bet skolasbiedri un draudzene Daina viņu aizstāv.
Pirmā Latvijas filmas, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik Staļina prēmija). Stāsts par Tautas dzejnieka Raiņa dzīvi kopš tiem laikiem, kad viņš vēl bija avīzes redaktors Jānis Pliekšāns. Aizraušanās ar sociāldemokrātiskām un revolucionārām idejām, trimdas gadi Krievijā un atgriešanās Rīgā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā. Demonstranti dzied dziesmas ar Raiņa dzeju, tomēr reakcija ir stiprāka un Rainim atkal jādodas trimdā.
Pirmā Latvijas spēlfilma pēckara gados, uzņemšanas grupā gan vēl pārsvarā ir pieaicināti kinoprofesionāļi no Krievijas.
1941. gada jūlijā, Latvijā iebrūkot Vācijas karaspēkam, padomju armija atkāpjas, kopā ar to - arī latviešu vada komandieris Augusts Grieze. Nodevības dēļ Grieze nonāk gūstā, vācieši izplata paziņojumus viņa vārdā un biedri uzskata Augustu par nodevēju. Tomēr Griezem izdodas izbēgt un viņš kļūst par vienpatni atriebēju – partizāni ar segvārdu Krūms. Kad padomju armija atkal ienāk Latvijā, Griezem izdodas pierādīt savu nevainību un atmaskot nodevēju Pauli Naglu.
Filmas darbība notiek 1802. gadā. Zemnieki kļūst neapmerināti, jo staciņš tiek pārvērsts galvasnaudas maksājumā, tāpēc pēc vienas no sanāksmēm tiek nolemts pielietot spēku, lai atbrīvotu apcietinātos zemniekus.
Matīss Zelčs, Latvijas nacionālā arhīva darbinieks Rīgā, kādā naktī pamana uz tilta sievieti. Viņš neiejaucas tās mēģinājumā ielēkt no tilta ūdenī un noslīcināties, tas izraisa Matīsā vainas sajūtu un izmaina viņa dzīvi.
Viņu sauca Teodors. Katru dienu jebkuros laika apstākļos viņš mēroja 7 kilometrus garo ceļu no savas mājas līdz Ziemupes centram, lai sēdētu autobusu pieturā un dzertu alu. Nav šaubu – viņam šī vieta bija ne tikai ciemata, bet arī pasaules centrs. Teodoram aizejot, pasaules centrs ir pārvietojies citur, un Ziemupes autobusa pietura ir atkal tikai autobusa pietura.
Šis ir stāsts par režīmu, kas izdeva nacistiem ebrejus un slepkavoja cilvēkus pēc kvotām. Ar rietumu pasaules atbalstu šis režīms uzvarēja 1945.g. 9.maijā. Pēc "Lielās uzvaras" cilvēku slepkavības un deportācijas turpinājās. Lai arī noziegumi tika rūpīgi slēpti un pierādījumi iznīcināti, PSRS asiņainās pēdas pilnībā izdzēst nav izdevies.
Lācis, kurš strādā cirkā par akrobātu-motociklistu, ilgojas pēc brīvības un neskartas dabas, jo viņam šķiet, ka tur atrodama īstā laime. Lāča priekšnesumus cirkā slepus apbrīno kāda meitene, taču tuvoties viņam baidās. Kādu dienu Lācis nolemj visu pamest un dodas uz mežu.
Filmas autors Reinis Pētersons ir mākslinieks, tāpēc liela nozīme ir vizualitātei, kādā ietērpti Lāča piedzīvojumi. Mākslinieks apzināti izvairījies no digitālās pasaules klišejām un izvēlējies melnbaltu ogles zīmējumu uz papīra – tehniku, kas bieži izmantota Latvijas vizuālajā mākslā, bet animācijā līdz šim nebija izmēģināta. Turklāt mākslinieks vēl eksperimentējis, lietojot ogles pulveri un pat smalkas zāģu skaidas, tādējādi filma iegūst īpaši vibrējošu attēlu un biezas faktūras. Filma Ursus piedalījusies vairāk nekā 70 starptautiskos festivālos un guvusi atzinību ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī Japānā, Norvēģijā, ASV un citur.
"Dancis pa trim" ir vēsturiska drāma par kādu mīlas trīsstūri uz Otrā pasaules kara fona 1944./45.gadā Kurzemē. Latvija no vienas okupācijas ir kritusi citā. Latviešu karavīri mēģina atrast savu vietu, lai palīdzētu atjaunot valsts neatkarību. Tikmēr jauni cilvēki, par spīti visam, turpina iemīlēties. Latviešu meitene nokļūst jūtu krustugunīs starp iznesīgo vācu virsnieku un latviešu dižkareivi, kuram piespriests nāvessods par dezertēšanu. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vīriešus? Vai nāves priekā vīrietis piedod mīļotajai neuzticību? Filmas notikumi risinās caur mūsdienu prizmu.
Latvieši dzied: „Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā". Kaut gan saskaņā ar fiziskās ģeogrāfijas likumiem Latvijā kalnu nemaz nav. Bet kur tad īsti latvieši „stāv un dzied"? Nu jau var teikt – tieši turpat, kur slēpo. Un tā viņi rada kalnus… Sniegotus, protams.
Senos laikos, lai uzceltu templi vai baznīcu, bija nepieciešams upuris, vislabāk jau sienā iemūrēta jaunava... Un arī mūsdienu tempļa, jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas liktenī un būvlaukumā filmas autori saskata mitoloģisku un rituālu kārtību, pretstatu cīņu un poētisku gleznieciskumu.