1968. gads, Čehoslovākija. 16 gadus vecā Libuše Jarcovjakova ar īsiem matiem un melnbaltu analogo kameru dzīvo represīvās “normalizācijas” laikā pēc Prāgas pavasara. Viņu neuzņem mākslas skolā, jo neatbilstot strādnieku šķiras standartam, kā rezultātā viņa sadraudzējas ar izstumtajiem: tipogrāfijas strādniekiem, romu kopienu, vjetnamiešu migrantiem un pavada laiku T-klubā — Prāgas pagrīdes bārā, kur pulcējas kvīru kopienas pārstāvji. Cenšoties izprast savu identitāti, viņa dokumentē apkārtējo pasauli ar fotogrāfijām un dienasgrāmatām, iemūžinot ceļu no Čehoslovākijas līdz Berlīnei un Tokijai. Filma vēsta par mākslu kā brīvības telpu, ko Libuše atklāj savos attēlos un piezīmēs.
Četrdesmit gadus vecais fotogrāfs Pīters ir Ņujorkas mākslas aprindu un bohēmas dūzis. Viņš pazīst Sūzenu Sontāgu, Franu Lībovicu, Alenu Ginsbergu un vēl paspēj pēc brokastīm izteikt viedokli par paziņu, modeli Lorēnu Hatoni, un viņas “Elle” fotogrāfijām. Manierīgs, atklāts, metodisks, bet pāri visam viņš ir infekciozi nonšalants. Savā Īstvilidžas dzīvoklī viņš satiekas ar draudzeni Lindu, kura viņu intervē par pēdējo 24 stundu dzīves notikumiem. Abu saruna pārtop par atmiņas vingrinājumiem, kas atgādina intīmu grēksūdzi un zudušo laikmetu, par kuru liecina Pītera fotogrāfijas. Viņš piešķiļ cigareti. Ķermenis zina, kamera parāda, un sākas ceļojums laikā.
Greisa un Džeksons mīl viens otru. Viņi drāžas uz grīdas, dzer aliņus, iekārtojas noskrandušā ģimenes mājā, atkal mīlējas, dejo, murrā kā tīģeri un gaida savu pirmdzimto. Kādreiz bijusi daudzsološa rakstniece, Greisa vēlas atgriezties pie darba, bet arvien biežāk piedzīvo iracionālas garastāvokļa svārstības. Ja nu viņas vīrs, tipisks mileniāļu ņuņņa, dodoties darba braucienos, viņu krāpj? Ja nu gādīgie vīra vecāki ir paši nelabā izdzimumi? Ja nu kaimiņš ir viņas īstais partneris? Ja nu tā nav tikai pēcdzemdību depresija? Ja nu tas rejošais suns varētu kādreiz aizvērties? Ja nu viņi ir nolemti dzīvnieciskām dziņām un ir pazaudējuši savu mīlestību? Galu galā – kā Greisa un Džeksons kļuva par to, kas viņi šobrīd ir?
Ērika Kohuta ir atzīta Vīnes konservatorijas klavierspēles profesore. Dzīvodama kopā ar savu varaskāro māti, četrdesmit gadus vecā mūziķe meklē jaunus piedzīvojumus un ļaujas izdzīvot savu seksualitāti. Kādu dienu savā profesorē iemīlas jaunais students Valters. Šīs simpātijas izvēršas par sarežģītām, nevaldāmām un teju perversām attiecībām starp skolotāju un skolnieku.
Filma stāsta par pieredzējušu žurnālisti, kura nolemj kļūt par māti, izmantojot donoru. Kad rūpes par bērnu kļūst sarežģītākas, nekā paredzēts, viņa uzmeklē bērna tēvu, izliekoties, ka vēlas viņu intervēt, un līdz ar to satricina ne tikai savu, bet arī apkārtējo dzīvi un emocijas.
Scenārists Pols Žavāls ir nolīgts pārrakstīt scenāriju jaunai filmai par Odiseju, kuras režisors ir Fricis Langs. Pols atklāj, ka viņa sieva Kamilla viņu nicina. Pret viņas gribu pāris apciemo filmas producentu Džeremiju Prokošu Kapri salā. Viņi apmetas skaistā mājā ar skatu uz Tirēnu jūru. Taču apkārtējā greznība un spožā saule tikai izgaismo Kamillas nicinājumu pret neveiksmīgo vīru un viņa mazvērtības sajūtu.
Nākotnē, uz tālas planētas no sava klana izraidītais jaunais Plēsoņa atrod negaidītu sabiedroto androida Tijas personā un dodas bīstamā ceļojumā, lai sastaptos ar savu galveno pretinieku.
Septiņpadsmitais gadsimts, Zviedru Livonijas ciemats. Nemitīga lietus nomākti, tā Iedzīvotāji vada savas dienas sūrā darbā, kas mijas ar godbjīgiem baznīcas apmeklējumiem un ikvakara kroga vizītēm. Kad nozagta relikvija izraisa apsūdzības burvestībā, ciematā ierodas 80 gadus vecs pašpasludināts vilkatis, saukts par Dieva Suni, ar noslēpumainu dāvanu – Velna Bumbām. Tas iedarbina negaidītu notikumu virkni, kas kulminē trakulīgā ballītē, pārvēršot ciematu par nevaldāmu iekāru virpuli...
Tedijs, pavisam parasts mirstīgais, ir viena no darba bitēm, kas ar savu medu aplolo bišu karalieni. Vienīgo, uzmanības centrā esošo kolonijas pravieti. Ilgi savā prātā viņš briedinājis uzskatu sistēmu par pasaules galu. Tās pamatā ir teorija par cilvēkiem līdzīgiem citplanētiešiem, kuri draud iznīcināt Zemi. Kad šķiet, ka aizdomās turamais ir līdzās, Tedijs ar draugu nolemj rīkoties – viņi nolaupa farmācijas korporācijas karalieni Mišelu, kura, redz, ir drauds viņa planētai.
Gariem Līdzi ir japāņu animācijas filma, apbalvota ar Oskara balvu, par desmit gadus vecu meiteni, kas aizklīst no vecākiem un nokļūst pasaulē, ko pārvalda briesmoņveidīgi dzīvnieki. Viņas vecāki tiek pārvērsti par cūkām, līdzās citiem radījumiem. Vai viņa spēs atgriezties savā pasaulē?
Lorencs Hārts ir epitetu salūta lielmeistars – allaž dzirsteļojošs kompanjons un dziesmu autors –, kurš nervozi gaida bāriņā ilggadējā radošā partnera Ričarda Rodžersa lugas “Oklahoma!” pirmizrādē. Nav nekā stulbāka par izsaukuma zīmi nosaukumā, viņš lādējas. 1943. gada 31. marta vakarā “Sardi” bārā viņš remdē savas privātās dzīves brūces, uzrūc karam, sola vairs nekad nedzert – protams, līdz nākamajai reizei – un satiek plejādi Brodvejas un Holivudas radošo prātu, kuri definēs pēckara dzīvi. Ja nu laiks ir pagājis viņam garām, un viņš vienkārši to ir nosēdējis, pie letes smīdinot viesus?
Četrus gadus pēc izbēgšanas no Grābēja Finijs Bleiks cīnās ar savu dzīvi pēc gūsta. Kad viņa māsa Gvena sāk sapņos saņemt zvanus no melnā telefona un redzēt satraucošas vīzijas par trim zēniem, kurus ziemas nometnē vajā, brāļi un māsa apņēmības pilni atrisināt noslēpumu un stāties pretī slepkavam, kurš nāvē ir kļuvis varenāks un viņiem nozīmīgāks, nekā jebkurš no viņiem varēja iedomāties.