Vismaz latviešus nereti nomoka jautājums par to, kāpēc viņu kaimiņi - igauņi dzīvo tik labi, cik labi viņi dzīvo. Tāpēc ir visai dabiski painteresēties, no kurienes igauņiem, piemēram, šujmašīnas un velosipēdi? Un vai gadījumā šīm mantām nav kāds sakars ar latviešu kuģi "Rasma", kas nogrima pie Igaunijas krastiem.
Jaunieši Jēkabs, Linda un Rihards bauda romantisku, bohēmas pilnu pavasari. Rīgā plaukst ābeles un nenovēršami tuvojas karš.
Filma ieguvusi galveno balvu 33. Eksānprovansas (Francija) īsfilmu festivālā "Tous Courts", tas ir Jāņa Ābeles režijas diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmiju un uztverams kā daļa no gatavošanās režisora debijas pilnmetrāžas spēlfilmas "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" iznākšanai. Pilnmetrāžas spēlfilma būs diplomdarbā iesākto tēmu un sajūtu idejisks turpinājums un pie skatītājiem nonāks 2018. gada otrajā pusē.
Latvijas Universitātes matemātikas students Iļja (Elijahu) Ripss 20 gadu vecumā Rīgas centrā mēģināja sadedzināties. Tas bija protests pret Padomju okupāciju Čehoslovākijā. Nu jau vairāk nekā 40 gadus Ripss dzīvo Izraēlā un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem un oriģinālākajiem matemātiķiem pasaulē. Tomēr arī zinātniskajā darbā viņš robežas nepazīst. Ripsa centieni atšifrēt Svētajos Rakstos apslēptus vēstījumus turpina šķelt gan zinātnisko, gan reliģisko sabiedrību.
Dārznieka mīlestība pret dārzu, kurš ir viņa dzīves piepildījums un laime, taču viņam nepiederošs, un nevēlēšanās to dalīt ne ar vienu, liek viņam pieņemt lēmumu, kā palikt tajā uz mūžīgiem laikiem. Poētiska mūsdienu pasaka par Latvijas zemi un aizejošo laiku.
"Tas, ko viņi neredz" ir psiholoģiska drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem. Filmas sižeta pamatā ir stāsts par medmāsu Elzu, kura iemīlas savā pacientā – zinātniekā Nikolā, kurš mākslīgā intelekta izstrādes procesā ir nonācis komā. Nikolā gaida ilgstoša atveseļošanās, savukārt abus varoņus – sarežģīts ceļu uz savstarpēju uzticēšanos, ko sarežģī zinātnieka izgudrojums – mākslīgais intelekts "Anna", kas aktīvi iejaucas varoņu attiecībās, lai Nikolā piederētu tikai viņai.
Lai atgūtu vecāku uzmanību, meitene Bize kopā ar savu iedomu draugu Neguļu, izdomā viltīgu plānu, kā aizsūtīt mazo brālīti kopā ar vecmāmiņu uz Mēnesi.
Populārzinātniska dokumentālā filma par baltu ciltīm ar krāšņām animētām epizodēm un vēsturiskās realitātes inscenējumiem.
Filma par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes, apceļo zemes, ko apdzīvo kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši, kas tobrīd sasnieguši savu augstāko attīstības pakāpi. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļaus ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?
Filmas Facebook lapa – ŠEIT
Filma visai ģimenei. "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir vasaras piedzīvojumu stāsts Rīgas priekšpilsētā Maskačkā.
Jēkabam, zēnam no Rīgas centra, vasara būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē, Maskačkā. Tas ir briesmīgi! Māsīca Mimmi ir diezgan neciešama, un onkulim, bijušajam jūrniekam Ērglim, vienkārši nav laika. Tomēr izrādās, ka Maskačka ir pavisam neparasta vieta - te dzīvo runājoši suņi! Un Mimmi atklāj, ka negantais uzņēmējs Imants Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskās augstceltnēs. Tas nedrīkt notikt! Vai bērniem izdosies sadraudzēties un kopā ar runājošajiem suņiem izglābt Maskačku?
Filmas darbība risinās divos laikmetos - mītiskajā pasaulē, kur darbojas Lāčplēsis, Laimdota un Melnais bruņinieks, un 1919. gada Latvijas brīvības cīņu laikā, kuru laikā risinās mīlas stāsts starp Jāni Vanagu un Mirdzu Saulīti, bet tajā iejaucas Svešais.
Mūsdienu Eiropā, Latvijas galvaspilsētā Rīgā vairāk kā 220 000 cilvēku trīs dienas stundām ilgi stāvēja rindā, lai kaut īsu brīdi uzlūkotu 2000 gadus vecu, pabalējušu svētbildi – Tihvinas ikonu. Kas lika šiem cilvēkiem daudzas garas stundas pavadīt šajā rindā?
Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk...
Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.- 80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums - tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Filma Vanadziņš ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā.
Vecā dārznieka dēls Ansis mantojumā saņem krūku ar puķu sēklām un tēva novēlējumu – gādāt ļaudīm skaistumu un prieku. Kopā ar savu draugu kaķi Ansis dodas pasaulē izpildīt tēva vēlējumu, un visur viņu pēdās uzzied krāšņi ziedi un sazaļo dārzi.
Viena no poētiskākajām un gleznieciskākajām Arnolda Burova filmām, kurā izpaužas paša režisora – pilsētas puikas – bērnības romantizētie priekšstati par dabu. Filmas zaļojošā un ziedošā pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.