Melnbaltā kino estētika. Kino ekrāna leģendas Hamfrijs Bogarts un Ingrīda Bergmane. Smeldze un aizliegtās mīlas vilinājums. Trīs “Oscar” balvas. Neskaitāmas atsauces un kultūrcitāti - tas viss par viņu, par leģendāro “Kasablanku”, kurai šogad aprit apaļi 80 gadi, un kuru var skatīties vēl, vēl un vēl!
Kasablanka, 2. Pasaules karš. Riks Bleins, trimdas amerikānis un bijušais brīvības cīnītājs, vada vispopulārāko nakts izklaides vietu pilsētā. Kad nacistu majors Štrasers ierodas Kasablankā, lišķīgais policijas kapteinis Reno dara to, kas Štraseru apmierina, ieskaitot Čehu pagrīdes līdera Viktora Lazlo aizturēšanu. Rikam par pārsteigumu Lazlo ierodas ar Ilsu, viņa kādreizējo mīlestību...
Asterix un Obelix, kas atrodas 50. gadā pirms mūsu ēras, dzīvo nelielā, bet labi aizsargātā Gallijas ciematā, kur burvju mikstūra, kuru veica Druids, pārvērš pilsētnieku par vareniem karavīriem. Kad Romas karaspēks ved ceļu cauri Gallijai, lai sasniegtu Lamanšu, Cēzars un viņa aide de camp Detritus atklāj slepeno eliksīru un notver Druīdu vadītāju, kurš zina tā formulu, un Asterix un Obelix tiek nosūtīti, lai viņus glābtu.
Borgs, nerimstošā kiborgu sacīkste, ir tiešā ceļā uz Zemi. Pārkāpjot pavēles palikt prom no kaujas, kapteinis Pikards un jaunuzdevuma USS Enterprise E apkalpe vajā Borgu atpakaļ laikā, lai neļautu iebrucējiem mainīt federācijas vēsturi un asimilēt galaktiku.
1920. gados jaunais Īrijas ārsts Damiens O'Donovans gatavojas doties uz jaunu darbu Londonas slimnīcā. Kad viņš atvadās no drauga fermas, ierodas briti melnie un tansi, un tiek nogalināts jauns vīrietis. Damiens pievienojas savam brālim Tedijam Īrijas republikāņu armijā, taču drīz tiek uzsākti politiski notikumi, kas brāļus sagrauj.
Filma, kas atrodas Bertoluči senču Emīlijas reģionā, raksturo divu vīriešu dzīvi politisko satricinājumu laikā, kas 20. gadsimta pirmajā pusē notika Itālijā.
Pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnes tulks Silvijs Brūms pārklausīs slepkavības plānus, izmeklēšanai tiek nosūtīts Amerikas slepenā dienesta aģents.
Šī ir drāma, kas iestudēta nacistu okupētajā Francijā Otrā pasaules kara augstumā. Šarlote Greja stāsta pārliecinošu stāstu par jaunu skotu sievieti, kas strādā ar Francijas pretošanos, cerot izglābt savu mīļāko - pazudušo RAF pilotu. Balstīts uz Sebastiana Faulksa vislabāk pārdoto romānu.
Filmas pamatā ir patiess stāsts par Vladislavu Špīlmanu, kurš trīsdesmitajos gados tika uzskatīts par izcilāko pianistu Polijā, varbūt pat visā Eiropā, un brīnumainā kārtā palicis dzīvs ebreju masu iznīcināšanas grautiņā 2.Pasaules kara laikā. Savukārt režisors Romāns Polaņskis bērnībā ir pārcietis holokausta režīmu Krakovas geto. Brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no koncentrācijas nometnes, kurā viņa māte gāja bojā. Kad Polaņska rokās nonāca Špīlmana autobiogrāfiskais romāns "Brīnumainā izdzīvošana" (Das wunderbare Uberlenen, 1998.), viņš uzreiz saprata, ka tā ir tēma viņa nākamajai filmai.
Polaņskis filmā uzsvaru nav licis uz ebreju masu iznīcināšanu koncentrācijas nometnēs vai leģendāro, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu ebreju nomitināšanas vietā Varšavas geto. Visas kara šausmas un ebreju vajāšana tiek nodota skatītājam ar pianista acīm - no visām slēptuvēm, kur viņš slēpjas. Pianists nav attēlots kā varonis, viņš vienkārši cenšas saglabāt savu dzīvību, lai atkal varētu nodoties iemīļotajai klavierspēlei. Visi pārējie viņa ģimenes locekļi kopā ar tūkstošiem citu ebreju tiek iestumti vagonos, kas aizved tos iznīcībai. Pianistu no šīs masu deportācijas vietas izglābj vācu savervētais ebreju policists. Ar paziņu palīdzību viņam izdodas izbēgt arī no ebreju darba nometnes Varšavas geto, viņa slēptuves mainās no mājas uz māju. Viņam tiek sameklēts dzīvoklis kādā daudzstāvu mājā pat pašā vācu perēkļa vidū - drošības labad. Māja tiek sabombardēta un pianists slēpjas te vienās drupās, te nākamajās. Viņš ceļo kā ēna un pats arī sāk izskatīties kā ēna (Adrians Brodijs filmēšanās laikā zaudēja 14 kg). Vērojot šo izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, nevilšus rodas pilnīgi eksistenciālas sajūtas. Kāds vācu kapteinis jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek pianistam sēsties pie klavierēm un spēlēt, lai pierādītu, ka viņš nemelo un tiešām ir pianists. Mūzika izglābj Špīlmanu arī šoreiz, jo vācieti, kurš pats, kā izrādās, ir mūziķis, saviļņo pianista klavierspēle…
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat savai nāvei un mira 2000.gadā 88 gadu vecumā.
Austrālijā, ziemeļrietumu Viktorijā četri vīri- Neds Kellijs, viņa brālis Dens un vēl divi vīri - Stīvs Hārts un Džojs Birns- dibināja bandu, kas no 1878 līdz 1880 pamanījās īstenot apjomīgas laupīšanas. 1880. gadā Kellijs tika notverts un Melburnā sodīts ar pakāršanu.
Stāsts ir par to, kā bēguļojošais noziedznieks un kriminālās pasaules ikona Neds Kellijs ar savu bandu ierodas pilsētiņā ar nosaukumu Glenrovena, aplaupa tās banku un saņem pilsētas iedzīvotājus par ķīlniekiem, par savu štābu ievēloties vietējo bāru. Pēc trīs policistu nogalināšanas bandas rīcībā nonāk informācija, ka ceļā uz pilsētiņu ir vilciens ar papildus policijas spēkiem, lai atbrīvotu ķīlniekus. Kellija banda, gaidot vilcienu, kuram pēc bandas plāniem paredzēta noskriešana no sliedēm, turpina nebeidzamās izpriecas bārā. Noziedzīgo ieceri izjauc kāda skolotāja, kas brīdina vilcienu…
Filma ir balstīta uz rakstnieka Roberta Drū (Robert Drew) stāstu par Neda Kellija bandu, tās režisora gods uzticēts Džordžam Džordanam, bet izpildījums lieliskajiem aktieriem Heath Ledger, Orlando Bloom, Naomi Watts, Geoffrey Rush
Nākotnes pasaulē, kura pārcietusi ķīmisko katastrofu, Dags Kveids ir parasts strādnieks rūpnīcā – viņam ir savs dzīvoklis, sieva un draugi. Taču savādie sapņi un nojausma, ka ar viņa dzīvi nav kaut kas kārtībā, aizved Dagu uz korporāciju „Rekall”, kura nodarbojas ar atmiņas-fantāziju implantēšanu saviem klientiem. Pēc neveiksmīga mēģinājuma implantēt sev atmiņas, kurās viņš vēlējās kļūt par slepeno aģentu, Dags kļūst par mērķi bruņotiem cilvēkiem, kā arī nejauši atklāj sevī apskaužamas pašaizsardzības un cīņas prasmes. Bēgdams no saviem vajātājiem, Dags vairs nesaprot vai atmiņas par viņa reālo dzīvi patiešām ir reālas, vai var uzticēties cilvēkiem, kurus viņš it kā pazīst jau daudzus gadus? Pamazām Dags saprot, ka viņš ir slepens ierocis kāda varena cilvēka rokās un viņam ir jāizpilda jau iepriekš sagatavota misija.
Jau divreiz asinis stindzinošajās Nāves spēlēs izdzīvojusī Katnisa (aktrise Dženifera Lorensa) aizvien nejūtas droši. Par mājām uzskatītais 12. apgabals – iznīcināts, viņas tuvinieki kļūst par bēgļiem, bet atriebības alkstošais Kapitolijs vēlas samīdīt par Zobgaļsīļa dziesminieci uzskatīto pusaudzi, kas atbildīga par nemieriem valstī. Nemierus rada arī pēc traģiskajām 74. Nāves spēlēm par Kapitolija ķīlu kļuvušais Pits (aktieris Džošs Hačersons). Ciešanu novārdzinātā puiša liktenis nav skaidrs...
Redzot Panemas sabrukumu, daudzus gadus klusējošais un slepeni aiz robežām esošais Trīspadsmitais apgabals, kas kādreiz iniciēja sacelšanos pret Kapitoliju, tagad gatavojas parādīties dienasgaismā. Savā teritorijā uzņēmusi Katnisu un citus dumpiniekus, prezidente Koina (aktrise Džulianna Mūra), kas vada šo apgabalu, uzsāk Panemas karu un met izaicinājumu despotiskajai valdībai. Katnisa nevēlas kļūt par sacelšanās simbolu – Zobgaļsīļa dziesminieci, taču, nevēloties kļūt par bandinieku lielajā spēlē, kurā tika upurēta viņas mīļotā dzīve svešu interešu labā, Katnisa saprot, ka jācīnās būs vēl vairāk nekā Nāves spēļu arēnā...
Taču vai šāds uzdevums un visas valsts cerība uzvarēt karu neliksies pārāk liela nasta uz jaunās meitenes pleciem? Visas atbildes dinamiskajā, briesmu un nemieru piesātinātajā filmā "Bada spēles: Zobgaļsīlis. 1. daļa" kinoteātros jau no 21. novembra.