Otrā pasaules kara sākumā vāciešus, austriešus un Francijā dzīvojošās personas bez tautības Francijas valdība nosūta uz Les Milles koncentrācijas nometni. Komandieris Čārlzs Perročons ir atbildīgs par šo nometni, un viņš sola ieslodzīto vadītājiem pasargāt viņus no nacistiem. Kad vācieši iebruks Francijā, komandieris Perronhons neievēros rīkojumus un viņa priekšniecība mēģinās izglābt šos vīriešus. Viņš no ASV saņem vilcienu, kuģi un naudu, lai apmēram astoņus simtus šo ieslodzīto nosūtītu uz Kasablankas drošību Marrocos.
Vācija, 1945. gads. Karavīrs Vilijs Herolds, vācu armijas dezertieris, sastinga nacistu kapteiņa formas tērpā, kurš pamests Trešās reiha pēdējās un izmisīgajās nedēļās. Tikko uzvalks, ko vilina uzvalks, kuru viņš nozaga tikai tāpēc, lai paliktu silts, Vilijs atklāj, ka daudzi vācieši sekos vadītājam, lai arī kurš viņš būtu.
Bijusī basketbola zvaigzne, kura cīņā ar atkarību ir zaudējusi sievu un ģimenes pamatus, mēģina atgūt dvēseli un pestīšanu, kļūstot par savas atšķirīgās etniski sajauktās vidusskolas basketbola komandas treneri viņa alma mater.
Kosmosa dzīles aiz mūsu Saules sistēmas robežām. Monte un viņa mazā meitiņa Vilova dzīvo pilnīgā izolācijā kosmosa kuģī. Stingrā pašdisciplīna sargā vientuļo vīrieti no paša un citu kaislībām. Viņš ir kļuvis par tēvu pret savu gribu. Vilovu dzemdēja ar Montes spermu apaugļota jauna sieviete vārdā Boize. Viņi abi bija kosmosa cietumnieku apkalpes locekļi, uz nāvi notiesātie, jūrascūciņas, kas nosūtītas kosmosā uz Zemei tuvāko melno caurumu. Tagad dzīvi palikuši tikai Monte un Vilova. Un Monte ir mainījies. Pateicoties meitai, viņš pirmo reizi mūžā sajūt visvarenās mīlestības spēku. Vilova aug, kļūst par meiteni un jaunu sievieti. Tēvs un meita abi kopā vientulībā tuvojas savam liktenim – melnajam caurumam, kurā laiks un telpa pārstāj eksistēt.
Šis ir stāsts par vīrieti un sievieti, kuri nav sastapušies īstajā laikā un cenšas gūt virsroku pār auksto karu – sirdī, nevis cīņā. Jaunajiem cilvēkiem no bohēmas aprindām jāsadzīvo ar Polijas un Parīzes dzīves realitāti. Viņš ir melanholiski noskaņots vientuļnieks, virtuozi spēlē Šopēnu. Viņa ir temperamentīga skaistule ar burvīgu balsi. Par spīti likteņa līkločiem viņi iemīlas viens otrā. 60. gadu aukstais karš sagrauj sapņus.
Filma poļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
Izcilā dāņu kinorežisora Larsa fon Trīra jaunākā drāma "Antikrists" ir mistisks psiholoģisks trilleris, kas stāsta par laulāta pāra attiecībām pēc viņu mazā dēla nāves. No pilsētas viņi dodas mežā, kur ļaujas seksualitātes destruktīvajam spēkam. Filma ir provokatīva un izaicinoša, tā šokē ar vardarbības un seksa ainām. „Antikrists” kļuva par šāgada Kannu kinofestivāla lielāko skandālu.
Galvenās lomas atveido Šarlote Gensbūra (par šo filmu Kannu festivālā viņa atzīta par labāko aktrisi) un Vilems Defo.
Lomās: Charlotte Gainsbourg, Willem Dafoe
Režisors: Lars fon Trier
Scenārijs: Lars fon Trier
Producents: Meta Loise Foldager
Ir pagājis gads kopš iepriekšējās filmas notikumiem. Pīters, Sūzana, Edmunds un Lūsija atkal nokļūst brīnumainajā Nārnijas zemē, kurā pa šo laiku ir pagājuši veseli 1300 gadi. Par Nārnijas valdnieku ir jākļūst varas likumīgajam mantiniekam princim Kaspiānam, taču viņa tēvocis karalis Mirazs – tirāns, kurš nogalināja prinča tēvu, alkst sagrābt troni, lai tajā sēdinātu savu nesen dzimušo dēlu. Kļuvis par sazvērestības upuri, princis Kaspiāns bēg uz Veco Nārniju, lai atrastu atbalstu tur dzīvojošajās radībās un savāktu armiju gaidāmajai kaujai. Drosmīgā četrotne ar Aslanu priekšgalā ir gatava nākt princim palīgā.
Galvenajās lomās: Ben Barnes, William Moseley, Anna Popplewell, Georgie Henley, Davis Warwick, Liam Neeson, Tilda Swinton, Eddie Izzard
Režisors: Andrew Adamson
Filmas pamatā ir patiess stāsts par Vladislavu Špīlmanu, kurš trīsdesmitajos gados tika uzskatīts par izcilāko pianistu Polijā, varbūt pat visā Eiropā, un brīnumainā kārtā palicis dzīvs ebreju masu iznīcināšanas grautiņā 2.Pasaules kara laikā. Savukārt režisors Romāns Polaņskis bērnībā ir pārcietis holokausta režīmu Krakovas geto. Brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no koncentrācijas nometnes, kurā viņa māte gāja bojā. Kad Polaņska rokās nonāca Špīlmana autobiogrāfiskais romāns "Brīnumainā izdzīvošana" (Das wunderbare Uberlenen, 1998.), viņš uzreiz saprata, ka tā ir tēma viņa nākamajai filmai.
Polaņskis filmā uzsvaru nav licis uz ebreju masu iznīcināšanu koncentrācijas nometnēs vai leģendāro, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu ebreju nomitināšanas vietā Varšavas geto. Visas kara šausmas un ebreju vajāšana tiek nodota skatītājam ar pianista acīm - no visām slēptuvēm, kur viņš slēpjas. Pianists nav attēlots kā varonis, viņš vienkārši cenšas saglabāt savu dzīvību, lai atkal varētu nodoties iemīļotajai klavierspēlei. Visi pārējie viņa ģimenes locekļi kopā ar tūkstošiem citu ebreju tiek iestumti vagonos, kas aizved tos iznīcībai. Pianistu no šīs masu deportācijas vietas izglābj vācu savervētais ebreju policists. Ar paziņu palīdzību viņam izdodas izbēgt arī no ebreju darba nometnes Varšavas geto, viņa slēptuves mainās no mājas uz māju. Viņam tiek sameklēts dzīvoklis kādā daudzstāvu mājā pat pašā vācu perēkļa vidū - drošības labad. Māja tiek sabombardēta un pianists slēpjas te vienās drupās, te nākamajās. Viņš ceļo kā ēna un pats arī sāk izskatīties kā ēna (Adrians Brodijs filmēšanās laikā zaudēja 14 kg). Vērojot šo izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, nevilšus rodas pilnīgi eksistenciālas sajūtas. Kāds vācu kapteinis jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek pianistam sēsties pie klavierēm un spēlēt, lai pierādītu, ka viņš nemelo un tiešām ir pianists. Mūzika izglābj Špīlmanu arī šoreiz, jo vācieti, kurš pats, kā izrādās, ir mūziķis, saviļņo pianista klavierspēle…
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat savai nāvei un mira 2000.gadā 88 gadu vecumā.
Aktrise Nikija Greisa gatavojas savai pirmajai lielajai lomai kādā projektā. Taču kad viņa uzsāk filmēšanos un iemīlās savā partnerī, Nikija pēkšņi atskārš, ka viņas dzīve imitē filmu, ko viņi uzņem. Visu vēl dīvaināku vērš fakts, ka filma ir rimeiks poļu kinolentai "47", kas netika pabeigta aktieru nāves dēļ. Pēc kāda laika filmēšanas laukumā sāk norisināties neizskaidrojamas un noslēpumainas lietas...
"Iekšzemes Impērija" ir ģeniālā amerikāņu režisora Deivida Linča, - kulta seriāla Twin Peaks , filmas Lost Highway un Mulholland Drive autora, jaunākā filma. Linča unikālā kinovīzija padara katru viņa filmu par notikumu kinovēsturē. "Iekšzemes Impērija" nav izņēmums. Galvenajās lomās - Lora Derna, Džeremijs Airons, Harijs Dīns Stentons un citi.