Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. 19. gadsimta beigas Latvijā. Atlūzis ledus gabals nes četrpadsmit zvejniekus un viņu pajūgus arvien tālāk jūrā. Tikai piektās dienas rītā pie apvāršņa parādās igauņu laiva, bet tajā visi nevar sakāpt – trijiem jāpaliek uz ledus, tāpēc zvejnieki velk lozes.
Arvīds Lasmanis nevienā darbavietā ilgi neturas, jo nevar pieņemt paviršu un negodīgu attieksmi pret darbu. Tomēr sieva un divi puikas prasa ēst, un Arvīds atrod ienesīgu haltūru – kaprača darbu. Sievasmātes līgavainis Ciekurs iekārto Arvīdu paša vadītajā siltumtīkla remontbrigādē, bet dažiem jaunajiem darbabiedriem Arvīda godīgums un principialitāte nepatīk. Arī sieva pārmet, ka viņš neprotot dzīvot un ģimenei jāsaspiežas komunālā dzīvokļa istabiņā, bet darbā izceļas konflikts, jo Arvīds paziņo, ka siltumtrasē neliks sarūsējušas caurules.
Filma veidota pēc Jāņa Mauliņa romāna "Pēdas" motīviem.Filmas darbība noris Latvijā tajos senajos laikos, kad vācu baroni nežēlīgi aplaupīja beztiesīgos latviešu dzimtcilvēkus. Sižeta centrā trīs brāļu - Toma, Andra un Miķeļa likteņi. Cietsirdīga muižnieka nežēlība viņus novedusi līdz izmisumam.Aizbēguši uz mežu, tie sāk cīņu pret saviem apspiedējiem, atjautīgi izmantojot tautas ticējumu, ka cilvēks var pārvērsties vilkatī - vilkā. Brāļi rod patvērumu pie meža biezoknī dzīvojošās zemnieces Madaras un viņas meitas. Pēc tam, kad brāļiem izdevies uzbrukt sava bijušā kunga muižai, to nodedzināt un pašu muižnieku saņemt gūstā, cits vācu barons - Felsbergs nolemj sarīkot vilku medības - lai kas tie būtu - zvēri vai vilkači...
Jau kopš agras bērnības dzirnavnieka dēls Juhanness jūt mīlestību pret bagātā pils īpašnieka meitu Viktoriju. Kopējās rotaļās un pastaigās viņus nav šķīrusi sociālā nevienlīdzība. Taču laiks rit, Viktorija izaugusi un kļuvusi līgava. Izputējušais tēvs nolēmis izprecināt meitu turīgu vecāku dēlam, tādēļ Juhannesa un Viktorijas mīlestībai nav nākotnes. Savus pārdzīvojumus jaunais cilvēks izsaka dzejā. Viņš gūst panākumus un atgriežas dzimtajā vietā kā ievērojams dzejnieks.
Filma veidota pēc latviešu literatūras klasiķes Annas Brigaderes tāda paša nosaukuma lugas motīviem. „Maija un Paija"- brīnumpasaka, ar pamat personāžiem, kuri raksturīgi visai Eiropas folklorai- labestīga, čakla pameita, kas cieš no pamātes pārestībām, un izlutināta, slinka mātes meita. Taču A.Brigadere savdabīgi veido savu fantastisko sižetu, liekot varonēm iet caur pazemes valstības pārbaudījumiem un atgriezties atpakaļ tēva mājās. Šī pasaka apliecina mūžīgus tautas ideālus- labā uzvaru pār ļauno, darba tikums, žēlastība, uzticība.
Diloģijas otrā daļa – tie paši varoņi (Andris, Pēteris un Ērmanis, un viņu līgavas) šoreiz nocietinājušies Māras dzirnavās, un joprojām cīnās tik veiksmīgi, ka bez mistisku spēku palīdzības tas nebūtu iespējams – tā vismaz uzskata visi tie, kas sauc viņu par vella kalpiem.
Filma pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis. 20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais.
Pirmā latviešu literatūras klasikas ekranizācija, filmas uzņemšanas grupā pirmoreiz pārsvarā ir latviešu kinoprofesionāļi.
19. gadsimta beigas Latvijā. Kalpone Madara mīl kalpu Andru, bet mantas dēļ apprec veco un bagāto Mālnieku saimnieku Miglu. Lielu māju saimnieces dzīve Madaru padara arvien cietāku un skarbāku, viņa ir nežēlīga pret savas māsas ģimeni, bet pēc vīra nāves ļauj iet bojā arī pašas dēlam, domādama, ka Matīsiņš traucē viņas laulībām ar Andru. Tomēr Andrs kopā ar Madaras māsasmeitu Lienu dodas uz pilsētu, un Madara izmisumā metas Daugavā.
Vecā zvejnieka Kļavas dēls Oskars vairs negrib pakļauties ne tēva diktātam, ne veciem ieradumiem – viņš sapņo par lieliem, jauniem tīkliem, leduspagrabu un visu zvejnieku neatkarību no zivju uzpircēja Garozas. Sākumā gan Oskara plāniem neviens netic, izņemot dzīvespriecīgo dēkaini Fredi, un tieši ar viņa palīdzību Oskars uzbūvē jauno murdu, izcīnot veco zvejnieku atzinību. Filmas stāstā ir arī mīlestība un nodevība, kolorīti zvejniekciema tipāži un tautiskas ziņģes, kas vēlāk folklorizējušās.
Autozagļu banda uzzina, ka lauku mājas saimniecei Kņopienei brālis uzdāvinājis volgu. Ādolfs un Spuļģis maskējas par veterinārārstiem un mēģina mašīnu nozagt, bet večiņa izrādās tīri sprigana un tik viegli neļaujas piekrāpties. Vētrainie piedzīvojumi beidzas somu pirtī, kur atklājas, ka Kņopiene patiesībā ir pārģērbta milicijas leitnante Gita un tā bijusi rūpīgi izplānota zagļu ķeršanas operācija.