Galvenā varone Asja Rituma, strādā stikla fabrikas darbinieku ēdnīcā. Ar draugu atbalstu, viņa krasi maina savu dzīvi un iet par mācekli uz māksliniecisko stikla apstrādes cehu. Uldis Ritums, Asjas vīrs ir stikla apstrādes meistars, kandidāts uz ceha priekšnieka vietu, pakāpeniski atiet no vecajiem paziņām un domā tikai par karjeras iespējām. Viņš ir pret sievas izvēli un sakrājušies abpusējie pārmetumi noved viņus pie laulības šķiršanas. Asja iemīlas savā kolēģī Valterā, kādreizējā talantīgā māksliniekā, kurš jau sen nav darbojies pie audekla, bet tomēr aizvien sapņo visu atsākt. Viņa bijusī kursa biedre Īrisa atceras tās dienas, kad Apse tika uzskatīts par pašu daudzsološāko studentu. Valters atkal ķeras pie otas, bet drīz saprot, ka ir zaudējis talantu.
Pirmā miera nedēļa pēc Otrā pasaules kara beigām. Kādā Kurzemes pagastā vienīgajam pagasta komjaunietim un reizē komsorgam Justam un partorgam Miķelsonam jācīnās ar mežabrāļiem.
Jaunai un skaistai meitenei jāizvēlas starp diviem viņas sirds iekarotājiem. Judītei pastāv ērta iespēja paslēpties labiekārtotā pasaulē, kuru viņai nodrošinātu jaunais zinātņu kandidāts Šumskis. Tomēr viņa izvēlās būt kopā ar rītdienas neparedzamību sava bijuša skolas biedra, romantiskā mākslinieka Lipsta, izskatā.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas Aija motīviem. Kalpa puisis Jānis mīl Aiju, kuru saimniece tomēr izprecina kurpniekam Galdaram, un Jānis dodas uz Rīgu. Pēc vairākiem gadiem Jānis atgriežas dzimtajā pusē un viņu iemīl kādreizējā ganu meitene Ieva, taču Jāni nepārvarama kaisle velk pie Aijas. Šajā kaislībā Jānis grimst kā purvā, līdz beidzot saprot, ka dzīvei pēc Aijas noteikumiem nav nākotnes.
Padomjlaika kinoražošanas mēģinājums pārspēt Ulmaņlaika Latvijas nacionālo grāvēju, pārbīdot akcentus atbilstoši padomju ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
20. gadsimta 30. gadi Latvijā. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet vecie zvejnieki viņam netic. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts, kurš paved Zentu. Meitene izdara pašnāvību, Oskars sanaidojas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem Oskara un Anitas laulībā sākas nesaprašanās, Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, bet zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.
Pirmā Latvijas spēlfilma pēckara gados, uzņemšanas grupā gan vēl pārsvarā ir pieaicināti kinoprofesionāļi no Krievijas.
1941. gada jūlijā, Latvijā iebrūkot Vācijas karaspēkam, padomju armija atkāpjas, kopā ar to - arī latviešu vada komandieris Augusts Grieze. Nodevības dēļ Grieze nonāk gūstā, vācieši izplata paziņojumus viņa vārdā un biedri uzskata Augustu par nodevēju. Tomēr Griezem izdodas izbēgt un viņš kļūst par vienpatni atriebēju – partizāni ar segvārdu Krūms. Kad padomju armija atkal ienāk Latvijā, Griezem izdodas pierādīt savu nevainību un atmaskot nodevēju Pauli Naglu.
Matīss Zelčs, Latvijas nacionālā arhīva darbinieks Rīgā, kādā naktī pamana uz tilta sievieti. Viņš neiejaucas tās mēģinājumā ielēkt no tilta ūdenī un noslīcināties, tas izraisa Matīsā vainas sajūtu un izmaina viņa dzīvi.
„Mana koka stāsts\" ir neparasts kino darbs, kurā dokumentāli kadri mijas ar spēlfilmas elementiem, lai pastāstītu stāstu par kādas dzimtas četrām paaudzēm. Sešpadsmitgadīgajam skolniekam Jānim uzdots mājas darbs – izveidot un pastāstīt par savu dzimtas koku. Stāsts par dzimtas koku sākas ar Jāņa vecvecvectēvu, kurš piektā gada revolūcijas laikā dedzināja muižas, un turpinās, parādot vairākas valstis un politiskās iekārtas, kolorītus cilvēkus un dažādus likteņstāstus. Bagāts Valmieras tirgotājs, Ļeņinam uzticīgs sarkanais strēlnieks, „čekas\\\" galdnieks un zobārste „neskartajās zemēs\\\" ir tikai daži „zari\\\" no viņa plašā dzimtas koka, un par katru no tiem zēns dzirdējis ko neparastu un neaizmirstamu.
„Mana koka stāsts\" nav vēsturiska filma vistiešākajā nozīmē, jo tās sižets ir pusaudža vēstījums par to, ko par pagātni stāstījuši vecmāmiņa ar vectēvu, tāpēc vēsturiski notikumi un situācijas iegūst personisku un brīžiem pat nedaudz absurdu raksturu.
Jaunieši Jēkabs, Linda un Rihards bauda romantisku, bohēmas pilnu pavasari. Rīgā plaukst ābeles un nenovēršami tuvojas karš.
Filma ieguvusi galveno balvu 33. Eksānprovansas (Francija) īsfilmu festivālā "Tous Courts", tas ir Jāņa Ābeles režijas diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmiju un uztverams kā daļa no gatavošanās režisora debijas pilnmetrāžas spēlfilmas "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" iznākšanai. Pilnmetrāžas spēlfilma būs diplomdarbā iesākto tēmu un sajūtu idejisks turpinājums un pie skatītājiem nonāks 2018. gada otrajā pusē.
Dārznieka mīlestība pret dārzu, kurš ir viņa dzīves piepildījums un laime, taču viņam nepiederošs, un nevēlēšanās to dalīt ne ar vienu, liek viņam pieņemt lēmumu, kā palikt tajā uz mūžīgiem laikiem. Poētiska mūsdienu pasaka par Latvijas zemi un aizejošo laiku.
"Tas, ko viņi neredz" ir psiholoģiska drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem. Filmas sižeta pamatā ir stāsts par medmāsu Elzu, kura iemīlas savā pacientā – zinātniekā Nikolā, kurš mākslīgā intelekta izstrādes procesā ir nonācis komā. Nikolā gaida ilgstoša atveseļošanās, savukārt abus varoņus – sarežģīts ceļu uz savstarpēju uzticēšanos, ko sarežģī zinātnieka izgudrojums – mākslīgais intelekts "Anna", kas aktīvi iejaucas varoņu attiecībās, lai Nikolā piederētu tikai viņai.