Filma pēc Egona Līva stāsta Kapteinis Nulle. Par jaunā zvejas kuģa kapteini norīkots jūrskolas absolvents Valdis Nulle, nevis vecākais stūrmanis Bauze, kurš tāpēc cenšas noskaņot komandu pret kapteini, jūtot atbalstu arī no vecā traļmeistara Juhana. Saspringto gaisotni uz kuģa un kapteiņa attiecības ar komandu vēl vairāk sarežģī jaunā traļa izmēģinājumi – izrādās, ka tos vadīs jauniņa inženiere Sabīne...
Kādā dzīvoklī atrasts sievietes līķis, aizdomas krīt uz jaunu meiteni Zentu. Viņas advokāts Robežnieks, pārsniedzot savas pilnvaras, cenšas pats atrast vainīgo, tā apgrūtinot darbu izmeklētājiem Sokolovskim un Dolmanei. Galu galā tomēr Sokolovska pūliņu rezultātā tiek atmaskota „briljantu karaliene" un viņas līdzzinātāji, bet starp abiem izmeklētājiem uzplaukst savstarpējas simpātijas...
Sibīrijas taigā aplaupīts zelta raktuvju darbinieks, nozieguma pēdas ved uz Latviju. Tiek izplānota sarežģīta operācija, kuras rezultātā vainīgos varētu notvert ar visu zelta kravu, un pie plāna īstenošanas, riskējot ar dzīvību, ķeras kriminālmeklēšanas daļas darbinieks Jānis Krastiņš.
Ģimenes drāma.
Ņina un Nikolajs Jansoni dzīvo pārtikušu cilvēku dzīvi - ir labs darbs, dzīvoklis, mašīna. Vēl tikai bērnus un Ņina, par spīti ārstu brīdinājumiem, dzemdē. Kļūdas dēļ pēc dzemdībām sievietei paziņo, ka bērns miris. Ņina baidās teikt vīram taisnību un pieņem citu bērnu. Kad pārpratums atklājies, viņa atsakās no sava īstā bērna, kuru pieņem medmāsa Inta. Pēc vairākiem gadiem Ņinā pamostas mātes jūtas un viņa vēlas savu īsto bērnu atgūt.
Zobu protēzista Beļska pēkšņā nāve liek domāt par slepkavību, aizdomas krīt uz vairākiem viņa paziņām. Pie izmeklēšanas ķeras milicijas kapteinis Krastiņš, kurš darbojās jau Aloiza Brenča iepriekšējā kriminālfilmā Gaisma tuneļa galā.
19. gadsimta beigas Latvijā. Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Muižas sulainis Vīskrelis un staļļa puisis Sutka cenšas pavedināt Edgaru uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi. Kristīni tikmēr bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam.
Viens no temperamentīgākajiem Latvijas kinorežisoriem Leonīds Leimanis filmu balstījis uz literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbiem, taču no rakstnieka atturīgi romantisko tēlu attiecībām savērpis vētrainu kaislību drāmu, ar to izsaucot sabiedrībā kaismīgas diskusijas par atļaušanās robežām ekranizācijās. Harizmatisko aktieru Vijas Artmanes un Ulda Pūcīša divspēle ir viens no spēcīgākajiem mīlas duetiem Latvijas kino vēsturē, un viss iepriekšminētais padarīja filmu Purva bridējs par vienu no skatītākajām sava laika spēlfilmām (26,6 miljoni skatītāju bijušās PSRS teritorijā).
20. gadsimta 30. gadi Rīgā. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus nelielus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu atkal apcietina, nu jau par "politisku lietu".
Kinokritiķi šajā režisora Leonīda Leimaņa pēdējā filmā atrod attālu līdzību ar itāļu neoreālismu un tā interesi par „mazo cilvēku", vienlaikus filma ir arī vienmēr aktuāla satīra par sociālām atšķirībām un vēlēšanu laiku daudzpartiju sistēmā. Iespaidīga ir filmas mūzika, ko sacerējis spožais žanra klasiķis Marģeris Zariņš, viens no pirmajiem postmodernistiem Latvijas kinomūzikā.
Valsts drošības orgāniem kļuvis zināms, ka Rīgā darbojas labi maskējusies noziedznieku grupa, kas izplata pretpadomju literatūru, pornogrāfiskas videokasetes, un pārdod nelikumīgai izvešanai uz ārzemēm senus, vērtīgus mākslas priekšmetus. Tiek arestēts noziedznieku grupas vadītājs, kāds Blumbergs, antikvāru vērtību pazinējs un cienītājs, taču lietišķu pierādījumu pret viņu trūkst.
Tad vienam no drošības dienesta darbiniekiem - vīriškīgam, veiklam un spēcīgam cilvēkam - izdodas iekļūt noziedznieku bandā kā ''savējam'', ar iesauku Dūzis, un panākt Blumberga uzticēšanos.
Noziedznieku vidū nav vienprātības, rit savstarpēja cīņa par varu un vērtību piesavināšanos. šai nesaudzīgajā cīņā, kur Dūža dzīvība ik brīdi pakļauta briesmām, notikumu gaitu jau faktiski virza viņš. Pēc tam, kad izgāžas mēģinājums izvest uz ārzemēm vērtīgu ordeņu kolekciju, noziedznieki nolemj ar Dūzi izrēķināties, bet atjautība un drosme palīdz viņam veikt savu uzdevumu līdz tā sekmīgam noslēgumam.
Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Tur viņš satiek skolotāju Lauru - divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts - viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai.
Klasiska melodrāma, kuras panākumus savulaik nodrošināja perfekts režisoru-debitantu tandēms – populārais aktieris Gunārs Cilinskis un filmu ražošanas profesionālis Varis Brasla. Filma no Latvijas kinoklasikas zelta fonda meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu – drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai? –, turklāt ar šādu intīmu tematiku drosmīgi atšķīrās no sava laika padomju kino meinstrīma – sociālistiskās jauncelsmes un ražošanas problēmu tematikai veltītām filmām.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. 19. gadsimta beigas Latvijā. Atlūzis ledus gabals nes četrpadsmit zvejniekus un viņu pajūgus arvien tālāk jūrā. Tikai piektās dienas rītā pie apvāršņa parādās igauņu laiva, bet tajā visi nevar sakāpt – trijiem jāpaliek uz ledus, tāpēc zvejnieki velk lozes.