Gredzenu Pavēlnieks: Karaļa atgriešanās
Gredzenu brālības ceļojums tuvojas beigām. Saurona spēki dodas uzbrukumā Gondoras galvaspilsētai Minastirītai, lai dotu izšķirošo triecienu. Kādreiz tik krāšņajai karaļvalstij vairāk kā nekad agrāk ir vajadzīgs karalis. Vai Arargonam pietiks spēka īstenot to, ko liktenis viņam lēmis? Gendalfs izmisīgi cenšas virzīt kaujas spēkus uz Gondoru, savukārt Teodens apvieno Rohānas kareivjus, lai iesaistītu tos cīņā. Tomēr neskatoties uz vīru neizmērojamo drosmi un kvēlo uzticību, viņu spēki nevar mēroties ar ienaidnieku pūļiem, kuri neizbēgami ielenc karalisti.Ikviena cīņa prasa upurus. Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, Gredzenu brālība turpina cīnīties, lai iznīcīnātu Saurona varu un dotu iespēju Frodo pabeigt viņam uzdoto. Dodoties cauri draudīgajai ienaidnieka zemei, vienīgie, kam Frodo var uzticēties ir Sems un Golums, kamēr Gredzens arvien biežāk pārbauda viņa lojalitāti un dziļāko būtību.
Rūpēs par savas mīļotās Adas (Kidmena) drošību, ievainotais Konfederātu armijas kareivis Inmans (Lovs) pamet hospitāli un, caur kara izpostītajiem dienvidiem, dodas atpakaļ uz viņas fermu, kura atrodas Aukstajā kalnā. Inmana atgriešanās pārvēršas liktenīgā ceļojumā, kura laikā viņš noiet simtiem kilometru, satiekas ar visdažādākajiem cilvēkiem un šie notikumi būtiski maina viņa skatu uz pasauli. Tajā pašā laikā, arī Adai nākas cīnīties par izdzīvošanu - pēc tēva nāves viņa ir palikusi vienīgā, kura ar klaidones Rūbijas (Zelvēgere) palīdzību ir spējīga atjaunot fermu un aizstāvēt to no marodieru uzbrukumiem. Ilgas pēc mājām, miera un mīlestības šajā mežonīgajā laikā, iezīmē Inmana un Adas attiecībās amerikāņu Dienvidu jauno paaudzi - to, kura pakāpeniski nomaina vējiem līdzi aiznesto veco kārtību.
Filmas pamatā ir plašu popularitāti guvušais Čarlza Frezjēra romāns, kurš balstīts uz reāliem notikumiem un stāsta par ceļojumu caur laikiem, par nežēlību un varonību, kādu jebkad piedzīvojusi amerikāņu tauta.
Filmas turpinājumā detektīvam Skūbijam un viņa draugiem Fredam, Dafnei, Šagijam un Velmai jāstājas pretī nezināmam un maskētam ienaidniekam. Viņa nelietīgais plāns ir pārņemt varu Kūlsvilas pilsētā, ar briesmoņu radīšanas mašīnas palīdzību palaižot savā vaļā tādus mošķus kā Pterodaktila spoks, Melnā Bruņinieka spoks un 10 000 Voltu spoks.
Detektīvu gaitas dienu un nakti apdraud arī vērīgā un nenogurstošā reportiere Hītera, kurai pievienojas muzeja vadītājs Patriks un sabotieris Džeremijs.
Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks.
Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads.
Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles.
Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.
Animācijas filma uzņemta pēc Viljama Steiga grāmatas "Šreks".
1890. gads. Mežonīgo Rietumu kovbojs Frenks T. Hopkinss (Viggo Mortensens) izbauda savu mūža iespaidīgāko piedzīvojumu, kad kopā ar savu mustangu Idalgo tiek uzaicināts piedalīties lielākajās zirgu skriešanās sacīkstēs "Uguns okeāns" - 3000 jūdzes cauri tuksnesim. Piedalīšanās sacīkstēs līdzās pasaules labākajiem jātniekiem un lieliskākajiem Arābu ērzeļiem, Frenkam un Idalgo nav tikai pagodinājums, bet gan nopietns pārbaudījums viņu izturībai un vēlmei izdarīt neiespējamo.
Senajā Grieķijā karu izraisa divu leģendārāko mīlētāju - Trojas prinča Parīda un Spartas ķēniņienes Helēnas kaislīgā mīlestība. Kad Parīds aizved Helēnu, viņas vīrs - valdnieks Menelājs piedzīvo neizmērojamu aizvainojumu. Viņa brālis, Mikēnu valdnieks Agamemnons brāļa apvainojumu uzskata arī par sevis publisku apvainošanu un apvieno grieķu karaspēku, lai atkarotu Helēnu un aizstāvētu sava brāļa godu.
Tomēr Agamemnonu cīņā vada kas vairāk par goda jūtām - tā ir neizmērojamā alkatība un vēlme iekarot Troju. Vēl nevienam nav izdevies iekarot pilsētu, kas atrodas aiz augstiem vaļņiem.
Trojas iekarošana, uzvara vai sakāve ir viena vīra rokās. Tas ir Ahillejs - vīrs, kuru uzskata par vislabāko cīnītāju. Uzpūtīgais un šķietami neuzvaramais Ahillejs ir arī neizmērojami slavaskārs. Tās vārdā viņš uzbrūk Trojas vārtiem, taču mīlestība ir tā, kas izšķirs viņa likteni.
Šis karš būs goda un varas vārdā. Slavas dēļ ies bojā tūkstoši. Mīlestības vārdā ies bojā visa valsts.
Gadsimtu gaitā valdīja uzskats, ka karalis Arturs ir tikai mīts, taču leģenda par viņu bija balstīta uz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Pēc Romas impērijas krišanas, Britu salās valdīja anarhija un bija nepieciešams līderis - karalis, kurš ne tikai apvienotu bruņiniekus kopējiem mērķiem cīņā pret iebrucējiem, bet arī lai Britu salās sāktos jauns laikmets. Vadoties pēc sava bijušā ienaidnieka - varenā burvja Merlina padomiem un plecu pie pleca ar drošsirdīgo skaistuli Ginevru, Arturs atrod sevī spēku, lai kopā ar viņam uzticamajiem bruņiniekiem Lanselotu, Galahedu, Tristanu u.c. izmainītu vēstures gaitu.
Anglija, 1645.gads. Pēc trīs gadus ilguša asiņaina pilsoņkara uzvaru ir guvuši puritāņi, gāzuši no troņa karali Čārlzu I un uzvarējuši cīņā pret pagrimumu. Ģenerālis lords Tomass Fērfekss un viņa uzticamais palīgs ģenerālis Olivers Kromvels - jaunā modeļa armijas līderi - beiguši karot un pārrodas no kara. Tagad viņu uzdevums ir apvienot valsti un veikt reformas. Kaut gan abus vieno cieša draudzība, tai lemts piedzīvot īstu pārbaudījumu. Fērfekss, kā jau aristokrātijas pārstāvis, vēlas vienīgi iegrožot monarhijas reformas, taču Kromvelam ir citi plāni…
Fērfekss izbauda laimi, esot atkal kopā ar mīļoto sievu, lēdiju Annu (Olivija Viljamsa). Anna saglabā uzticību monarhijai un tāpat kā daudzi citi parlamentā tic, ka karš būs kalpojis par pietiekamu mācību karalim. Apakšnama priekšsēdētāja vadībā kāda parlamenta frakcija slepeni vienojas par karaļa atgriešanu tronī, pretī saņemot bagātīgas dāvanas un solījumu par īpašu labvēlības statusu. Kromvels jūtas apkaunots un ar sava karaspēka palīdzību grib atgūt piekukuļošanai izmantotos dārgumus un nodevējus stādīt tiesas priekšā. Fērfekss uzzina, ka Kromvels nemaz nedomā par taisnu tiesu, bet jau iepriekš ir parakstījis pavēli par nāves sodu karalim.
Pēc nāves soda izpildīšanas Fērfekss un Anna bēg no Londonas. Reiz savu paziņu rojālistu kompānijā Fērfekss pārliecinās, ka joprojām ir palicis uzticīgs tiem principiem, par kuriem
viņš cīnījās un ka viņam jāatgriežas Londonā un jāmēģina ierobežot Kromvela ekstrēmismu. Taču līdz ar karaļa nāvi Kromvela puritāņu režīms ir kļuvis nevaldāms. Viņa armija ar savu nežēlību sēj bailes visā valstī, bieži iebrūkot teātros, sirojot spēļu zālēs un krogos. Kromvels uzvedas kā imperators, un saspīlējums abu draugu starpā aug augumā, līdz Fērfekss saprot, ka Kromvels jāaptur. Fērfekss nolīgst kareivi, lai tas nošauj Kromvelu, kad viņš kārtējo reizi ieradīsies Griničas pilī…
Ir pagājuši divi gadi kopš Pīters Pārkers atklājis, kādas ir viņa spējas. Tomēr joprojām viņš nav izpratis, vai tā ir dāvana vai lāsts. Ir tik ļoti grūti balansēt starp divām identitātēm, vienlaikus veicot varoņdarbus, esot Zirnekļcilvēka ādā un būt perfektam koledžas studentam. Strupceļā draud nonākt viņa draudzība ar Hariju Osbornu, kurš ir pārliecināts, ka viņa tēva nāvē vainojams supervaronis Zirnekļcilvēks. Turklāt tik sarežģītos apstākļos ir neiespējami izrādīt pietiekami daudz uzmanības meitenei, pret kuru viņam ir ļoti karstas jūtas. Pamazām Pīters atklāj, ka viņa neparastās spējas ir vājinājušās, tādēļ reizēm, veicot kādu varoņdarbu, viss neizdodas kā iecerēts. Vai tiešām viņš vairs nav Zirnekļcilvēks?
Dzīve sarežģās vēl vairāk, kad Pīters sastop jaunu, grūti uzveicamu ienaidnieku doktora Otto Astoņkāja personā. Šī ļaundara rīcībā ir ne tikai astoņas, ķēžu kājas, kas padara viņu neuzveicamu, bet arī zinātnisks atklājums, ar kura palīdzību viņš spēj iznīcināt.
Pīteram jāsakopo visi spēki, lai apturētu viņa nežēlīgo apsēstību.
Austrālijā, ziemeļrietumu Viktorijā četri vīri- Neds Kellijs, viņa brālis Dens un vēl divi vīri - Stīvs Hārts un Džojs Birns- dibināja bandu, kas no 1878 līdz 1880 pamanījās īstenot apjomīgas laupīšanas. 1880. gadā Kellijs tika notverts un Melburnā sodīts ar pakāršanu.
Stāsts ir par to, kā bēguļojošais noziedznieks un kriminālās pasaules ikona Neds Kellijs ar savu bandu ierodas pilsētiņā ar nosaukumu Glenrovena, aplaupa tās banku un saņem pilsētas iedzīvotājus par ķīlniekiem, par savu štābu ievēloties vietējo bāru. Pēc trīs policistu nogalināšanas bandas rīcībā nonāk informācija, ka ceļā uz pilsētiņu ir vilciens ar papildus policijas spēkiem, lai atbrīvotu ķīlniekus. Kellija banda, gaidot vilcienu, kuram pēc bandas plāniem paredzēta noskriešana no sliedēm, turpina nebeidzamās izpriecas bārā. Noziedzīgo ieceri izjauc kāda skolotāja, kas brīdina vilcienu…
Filma ir balstīta uz rakstnieka Roberta Drū (Robert Drew) stāstu par Neda Kellija bandu, tās režisora gods uzticēts Džordžam Džordanam, bet izpildījums lieliskajiem aktieriem Heath Ledger, Orlando Bloom, Naomi Watts, Geoffrey Rush
1944.gads. Nacistu karaspēks, juzdams savas impērijas beigas, izmēģina pēdējo līdzekli - atbrīvo Sātana kalpu Ellespuiku, kura uzdevums būs palīdzēt nacistiem radīt elli zemes virsū. Rituāls jau ir beidzies, kad nometnē ielaužas sabiedroto karaspēks un Ellespuika - pilnērtīgs dēmons ar sarkanu ādu, ragiem un asti palīdz veikt veicot slepenus valdības uzdevumus sev līdzvērtīgu elles radījumu apkarošanai
Peišena Filipsa (Halle Berija) ir kautrīga un jūtīga sieviete, kura strādā par dizaineri milzīgā kosmētikas kompānijā, kuras reklāmas sauklis ir "jaunība un skaistums par katru cenu". Kad Peišena uzzina kompānijas tumšos noslēpumus un kļūst par sazvērestības upuri, mistisku notikumu rezultātā viņa transformējas pilnīgi jaunā sievietē - drosmīgā un spēcīgā, kura ir apveltīta ar kaķa izveicību. Viņa pārtop par Kaķsievieti. Ieguvusi neparastās spējas, Peišena uzsāk cīņu pret kompāniju.
Kaķsieviete - amerikāņu komiksu personāžs, kuras vārds visbiežāk ir bijis saistīts ar Betmenu, pirmo reizi parādījusies ilustrēto žurnālu lapās 1940. gadā.