20. gadsimta 30. gadi Rīgā. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus nelielus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu atkal apcietina, nu jau par "politisku lietu".
Kinokritiķi šajā režisora Leonīda Leimaņa pēdējā filmā atrod attālu līdzību ar itāļu neoreālismu un tā interesi par „mazo cilvēku", vienlaikus filma ir arī vienmēr aktuāla satīra par sociālām atšķirībām un vēlēšanu laiku daudzpartiju sistēmā. Iespaidīga ir filmas mūzika, ko sacerējis spožais žanra klasiķis Marģeris Zariņš, viens no pirmajiem postmodernistiem Latvijas kinomūzikā.
Valsts drošības orgāniem kļuvis zināms, ka Rīgā darbojas labi maskējusies noziedznieku grupa, kas izplata pretpadomju literatūru, pornogrāfiskas videokasetes, un pārdod nelikumīgai izvešanai uz ārzemēm senus, vērtīgus mākslas priekšmetus. Tiek arestēts noziedznieku grupas vadītājs, kāds Blumbergs, antikvāru vērtību pazinējs un cienītājs, taču lietišķu pierādījumu pret viņu trūkst.
Tad vienam no drošības dienesta darbiniekiem - vīriškīgam, veiklam un spēcīgam cilvēkam - izdodas iekļūt noziedznieku bandā kā ''savējam'', ar iesauku Dūzis, un panākt Blumberga uzticēšanos.
Noziedznieku vidū nav vienprātības, rit savstarpēja cīņa par varu un vērtību piesavināšanos. šai nesaudzīgajā cīņā, kur Dūža dzīvība ik brīdi pakļauta briesmām, notikumu gaitu jau faktiski virza viņš. Pēc tam, kad izgāžas mēģinājums izvest uz ārzemēm vērtīgu ordeņu kolekciju, noziedznieki nolemj ar Dūzi izrēķināties, bet atjautība un drosme palīdz viņam veikt savu uzdevumu līdz tā sekmīgam noslēgumam.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu motīviem. 19. gadsimta beigas Latvijā. Viļņu Jānim pienācis laiks precēties, bet kā lai noskaidro, kura būs vislabākā sieva? Jānis nolemj izlikties, ka baznīcas zvana skaņas viņu padarījušas kurlu, un apbraukā apkārtnes meitas, visās mājās dzirdēdams to, kas preciniekam nemaz nebūtu jādzird. Tikai kalēja māsa Ilze uztraucas par to, kā nabaga slimnieku varētu atkal darīt veselu.
Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Tur viņš satiek skolotāju Lauru - divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts - viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai.
Klasiska melodrāma, kuras panākumus savulaik nodrošināja perfekts režisoru-debitantu tandēms – populārais aktieris Gunārs Cilinskis un filmu ražošanas profesionālis Varis Brasla. Filma no Latvijas kinoklasikas zelta fonda meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu – drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai? –, turklāt ar šādu intīmu tematiku drosmīgi atšķīrās no sava laika padomju kino meinstrīma – sociālistiskās jauncelsmes un ražošanas problēmu tematikai veltītām filmām.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. 19. gadsimta beigas Latvijā. Atlūzis ledus gabals nes četrpadsmit zvejniekus un viņu pajūgus arvien tālāk jūrā. Tikai piektās dienas rītā pie apvāršņa parādās igauņu laiva, bet tajā visi nevar sakāpt – trijiem jāpaliek uz ledus, tāpēc zvejnieki velk lozes.
Arvīds Lasmanis nevienā darbavietā ilgi neturas, jo nevar pieņemt paviršu un negodīgu attieksmi pret darbu. Tomēr sieva un divi puikas prasa ēst, un Arvīds atrod ienesīgu haltūru – kaprača darbu. Sievasmātes līgavainis Ciekurs iekārto Arvīdu paša vadītajā siltumtīkla remontbrigādē, bet dažiem jaunajiem darbabiedriem Arvīda godīgums un principialitāte nepatīk. Arī sieva pārmet, ka viņš neprotot dzīvot un ģimenei jāsaspiežas komunālā dzīvokļa istabiņā, bet darbā izceļas konflikts, jo Arvīds paziņo, ka siltumtrasē neliks sarūsējušas caurules.
Filma veidota pēc Jāņa Mauliņa romāna "Pēdas" motīviem.Filmas darbība noris Latvijā tajos senajos laikos, kad vācu baroni nežēlīgi aplaupīja beztiesīgos latviešu dzimtcilvēkus. Sižeta centrā trīs brāļu - Toma, Andra un Miķeļa likteņi. Cietsirdīga muižnieka nežēlība viņus novedusi līdz izmisumam.Aizbēguši uz mežu, tie sāk cīņu pret saviem apspiedējiem, atjautīgi izmantojot tautas ticējumu, ka cilvēks var pārvērsties vilkatī - vilkā. Brāļi rod patvērumu pie meža biezoknī dzīvojošās zemnieces Madaras un viņas meitas. Pēc tam, kad brāļiem izdevies uzbrukt sava bijušā kunga muižai, to nodedzināt un pašu muižnieku saņemt gūstā, cits vācu barons - Felsbergs nolemj sarīkot vilku medības - lai kas tie būtu - zvēri vai vilkači...
Jau kopš agras bērnības dzirnavnieka dēls Juhanness jūt mīlestību pret bagātā pils īpašnieka meitu Viktoriju. Kopējās rotaļās un pastaigās viņus nav šķīrusi sociālā nevienlīdzība. Taču laiks rit, Viktorija izaugusi un kļuvusi līgava. Izputējušais tēvs nolēmis izprecināt meitu turīgu vecāku dēlam, tādēļ Juhannesa un Viktorijas mīlestībai nav nākotnes. Savus pārdzīvojumus jaunais cilvēks izsaka dzejā. Viņš gūst panākumus un atgriežas dzimtajā vietā kā ievērojams dzejnieks.
Diloģijas otrā daļa – tie paši varoņi (Andris, Pēteris un Ērmanis, un viņu līgavas) šoreiz nocietinājušies Māras dzirnavās, un joprojām cīnās tik veiksmīgi, ka bez mistisku spēku palīdzības tas nebūtu iespējams – tā vismaz uzskata visi tie, kas sauc viņu par vella kalpiem.
Filma pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis. 20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais.