Pirmā Latvijas filmas, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik Staļina prēmija). Stāsts par Tautas dzejnieka Raiņa dzīvi kopš tiem laikiem, kad viņš vēl bija avīzes redaktors Jānis Pliekšāns. Aizraušanās ar sociāldemokrātiskām un revolucionārām idejām, trimdas gadi Krievijā un atgriešanās Rīgā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā. Demonstranti dzied dziesmas ar Raiņa dzeju, tomēr reakcija ir stiprāka un Rainim atkal jādodas trimdā.
Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk...
Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.- 80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums - tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Filma Vanadziņš ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā.
Vecā dārznieka dēls Ansis mantojumā saņem krūku ar puķu sēklām un tēva novēlējumu – gādāt ļaudīm skaistumu un prieku. Kopā ar savu draugu kaķi Ansis dodas pasaulē izpildīt tēva vēlējumu, un visur viņu pēdās uzzied krāšņi ziedi un sazaļo dārzi.
Viena no poētiskākajām un gleznieciskākajām Arnolda Burova filmām, kurā izpaužas paša režisora – pilsētas puikas – bērnības romantizētie priekšstati par dabu. Filmas zaļojošā un ziedošā pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.
Filma uzņemta pēc latviešu tautas pasaku motīviem un stāsta par to, kā bagātais kungs nozadzis nabaga zemniekam burvju dzirnavas. Taču zemniekam tās izdodas atgūt ar uzticamu draugu – suņuka un gaiļa – palīdzību.
Pirmā Rīgas kinostudijas leļļu filma, kuru veido četri no Leļļu teātra pārnākuši profesionāli domubiedri režisora un mākslinieka Arnolda Burova vadībā. Veiksmīgs sākums stabilai un ilggadīgai tradīcijai, pierādījums autoru intuitīvajai un nemaldīgajai prasmei strādāt ar leļļu animācijā nepieciešamo nosacītību un formas lakonismu.
Pirms svarīgas starptautiskas futbola spēles Prāgā, treniņa laikā, šķietami bez iemesla, pēkšņi mirst ievērojamais rietumvācu futbolists Francs Pihlers. Kluba vadība atsakās no spēles, uzveļot vainu par Pihlera noslepkavošanu čehoslovāku pusei. Lietas izmeklēšanu uzsāk čSSR Valsts Drošības dienesta darbinieku grupa kapteiņa Irži Patočkas vadībā.
Kamēr tiek noskaidroti slepkavības apstākļi, viesnīcā "Karltons," kur apmetusies viesu futbolkomanda, notikusi vēl viena traģēdija: savā numurā noslepkavots Hamburgas biznesmenis Kurts Vīners.
Kas noslepkavojis Pihleru? Kas Vīneru? Kāds starp abiem noziegumiem sakars? Trīs dienas, kas atlikušas līdz izsludinātajam futbola mačam, rūpīgi izanalizējot faktus un apstākļus, kapteiņa Patočkas grupa šķetina sarežģīto jautājumu kamolu, līdz izdodas rast izsmeļošu atbildi uz visiem sākumā tik mīklainajiem jautājumiem.
Filmas varonis - sešgadīgais Emīls ir īpaši labsirdīgs un enerģisks puisēns. Lauku viensētā, kur ģimenes un mājas ļaužu vidū viņs dzīvo, atrodas iespēja vienmēr likt lietā savu nevaldāmo enerģiju. Vai nu jāpalīdz zinātkārajai māšelei Idai, vai ikdienas rūpēs aizņemtajam tēvam, vai mīļajai, gādīgajai māmuļai vai vēl kādam citam - Emīls vienmēr ir gatavs nākt talkā. Tiesa, viņa darbu rezultāti nez kāpēc neiznāk gluži tādi kā sākumā gribēts, un, kā par brīnumu, uzslavas vietā bieži seko sods, taču tas nespēj noslāpēt mazā nebēdņa atsaucību un darboties kāri. Emīla sirdij ir tuvas visas cilvēku rūpes un viņš cenšas tiem palīdzēt kā vien prazdams.
Te arī slēpjas būtība komiskajām situācijām, kas izveidojas negaidīto un jautro notikumu virknē. Filma spilgti atklāj kāda zēna raksturu, kurš, izaugot par vīru, būs cienīgs ieņemt atbildīgu vietu dzīvē.
Filma veidota pēc Astrīdas Lingrēnas darbu motīviem.
Vecgada vakarā nejaušs gadījums atved jauna Rīgas advokāta mājās svešu meitenīti. Stasjas parādīšanās rada Ērika dzīvē daudz saražģījumu. Visus kaitina viņas maz ticamie stāsti un kategoriskie spriedumi. Stasjas dēļ Ēriks sastrīdas ar savu līgavu, izjūk arī Jaunā gada sagaidīšana draugu pulkā.Taču pieaugušā un bērna starpā dzimusī draudzība izrādās stiprāka par visiem pārpratumiem un Ēriks beidzot uzzina patieso iemeslu, kas meiteni atvedis pilsētā. Viņas uzticēšanās modina Ērikā pienākuma jūtas pret mazo cilvēku, kurš tik agri sadūries ar dzīves skumjo pusi. Sākumā ''svešais gadījums'' kļūst filmas varonim tuvs, personīgs.
Filma veidota pēc V. Krakovska stāsta "Šī gada vasara" motīviem.Šī liriskā stāsta centrā iss, bet nozīmīgs laika sprīdis trīspadsmitgadīgā zēna dzīvē - viņa personības veidošanās laiks. Šai trauksmainajā vasarā Ilmārs citām acīm ieraudzīja sev pazīstamo meiteni Ingu, izjuta pirmo jūtu atmodu. Vienlaikus viņam nācās būt gan lieciniekam, gan dalībniekam pašu ģimenes drāmā: Ilmāra māte, kādreiz sapņojusi kļūt ievērojama dziedātāja, pēc tam atsacījusies no šīs godkārīgās iecers un dzīvojusi ierastajā ģimenes ikdienā, negaidīti aizraujas ar citu vīrieti - izcilo mūziķi Normundu, kas ieradies Rīgā viesizrādēs. Šī atklājuma satriekts, dziļi līdzjuzdams tēvam un vienlaikus nosodīdams māti, zēns gandrīz kļūst par liktenīgas nejaušības upuri. Kopīgais pārdzīvojums no jauna tuvina Ilmāra vecākus, taču, kaut arī ģimenes saskaņa atjaunota, pārdzīvotais zēna dvēselē paliek.
Pēc tam, kad viņa ģimene nacionālajā televīzijā tika prezentēta kā "ideāla ģimene", dēlam Robertam ir grūti stāties pretī visiem meliem, kas saistīti ar šo nejaušo slavu.
1905. gada vasarā pie Londonā dzīvojoša latviešu politiskā emigranta, kapteiņa Trautmaņa vēršas Krievijas eseru partijas pārstāvji Krasiļņikovs un Elkonens ar piedāvājumu ar tvaikoni nogādāt ieroču kravu uz Krieviju.
Atklātā jūrā tvaikonī tiek pārkrauti ieroči un sprāgstvielas, un tas uzņem kursu uz Baltijas piekrasti. Taču par operāciju ir zināms arī Krievijas ohrankai.