Māksliniekam nepieciešams modelis, lai gleznotu jaunavu Mariju, un mācītājs viņam iesaka 18 gadus veco Vitu. Jo vairāk Vita tiekas ar velnišķīgā izskata mākslinieku, jo vairāk viņai šķiet, ka tiek iepīta mistiskos tīklos un viņu vajā zirneklis, parādoties gan meitenes sapņos, gan pat guļamistabā uz sienas. Ārsts iesaka Vitas mātei aizsūtīt meiteni uz laukiem, lai nomierinātu nervus, bet zirneklis vajā Vitu arī tur un šausminošaās vīzijas turpinās.
Veca lauku sieviņa Saknīšu Mirta loterijā laimē žiguli, un viņas mājās tūlīt sabrauc radinieki, kas līdz tam večiņu nemaz neatcerējās. Brāļa dēls Ēriks ar sievu Dagniju un dēlu Uģi vai bijusī vedekla Olita ar vīru Viktoru un meitu Lāsmu labprāt tiktu pie mašīnas, un katrs cenšas Mirtas tanti pārvilkt savā pusē, bet pirms nāves viņa atceras par savu jaunības pielūdzēju Pigalu Prīdi.
Filma Limuzīns Jāņu nakts krāsā 1995.gadā, kino simtgades svinību laikā, skatītāju aptaujā atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu.
Lomās: Lilita Bērziņa, Uldis Dumpis, Olga Dreģe, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters
Režisors: Jānis Streičs
Scenārists: Māra Svīre
Viens no vērienīgākajiem darbiem Latvijas dokumentālā kino vēsturē – grandioza pilnmetrāžas filma, kuras tapšanas laikā režisora Ulda Brauna vadībā visā Padomju Savienībā strādāja četras atsevišķas uzņemšanas grupas. Kino lentes nosaukumā atsaucoties uz toreizējās lielvalsts iedzīvotāju skaitu, pēc kontrastu principa fiksēti ne tikai nozīmīgākie mirkļi kolekīvās sabiedrības, bet arī individuālā cilvēka dzīvē – piedzimšana, pirmie soļi uz zemes, mīlestība, kāzas, vecums. Filmā cilvēka dzīves līnijā atklājas individuālais un intīmais, bet masu notikumu ainas veido mērogu, apjomu, sensāciju.
Režisors: Uldis Brauns
Uz estrādes dziesmu festivālu - konkursu Valkā ieradušies vokāli instrumentālie ansambļi no visām Baltijas republikām. Nav paveicies Valgas kolektīvam "Maska": ceļā viņu mašīnu apturējusi autoinspekcija. To uzzinājis, ansambļa "Valkas bebri" vadītājs nolemj draugiem palīdzēt. Kamēr skan mūzika un uz skatuves uzstājas konkursa dalībnieki, Jankam izdodas, pārvarot dažādas likstas, sapulcēt savu izklīdušo ansambli. Trūkst vienīgi solistes, bet vai tad palīdzība draugiem nav bijis pietiekams iemesls, lai Evija aizmirstu viņu abu muļķīgo šķiršanos. It īpaši tādēļ, ka viņi mīl ne tikai mūziku, bet, protams, arī viens otru. J.Morozu iedziedājis Kaspars Dimiters, Leldi Vikmani iedziedājusi Mirdza Zīvere. Filmā piedalās vokāli instrumentālie ansambļi "Opus,""Dālderi", estrādes deju ansamblis "Ritms," diskoklubi "Mobile," "Diskoklubs-7."
Mežsarga dēlēnam Ivo ir seši gadi un viņš stundām ilgi var vērot meža zosis ezerā, īpaši iemīļots ir visskaistākais putns ar melno galvu, Ivo viņu sauc par Tereonu. Taču tēvs reiz atved uz ezeru medniekus, un otrajā dienā Ivo savu zosu karali atrod nošautu. Izmisuma un naida dzīts, zēns aizbēg no mājām.
Inženieris Alfrēds Turlavs rūpnīcā vada konstruktoru biroju un kaismīgi aizstāv savu pārliecību par telefona centrāļu ražošanas attīstības virzienu, cīnoties pret pārsteidzīgiem jaunievedumiem. Turlavs jau divdesmit gadu precējies ar Līviju un tikko izdevis pie vīra meitu Vitu, bet tad viņa dzīvē ienāk jauna mīlestība – kolēģe Maija.
Filma veidota kā psiholoģiska drāma. Tās centrā - jaunu sieviešu likteņi karā un pēckara skarbajā laikā, kad pavisam parasta parādība bija "tautas ienaidnieku" raganu medības. Nežēlīgais karš sakropļo gan meiteņu ķermeņus, gan viņu dvēseles.
Darbības vieta - kara hospitālis. Tas ir tikai fons, uz kura spilgti parādās raksturu sadrsmes, vērpjas intrigas, risinās savstarpējās cilvēciskās attiecības.
Lentes patoss pauž domu, ka sieviete jebkuros apstākļos un situācijās ir un paliek sieviete. Arī skaudrajos kara gados tās tāpat slāpa patiesas mīlestības, savstarpējas sapratnes, uzticības un maiguma.
Par revolucionāru darbību žandarmi arestē Mārtiņu Robežnieku. Viņa jaunākais brālis, skolotājs Jānis, par dumpīgajām runām padzīts no darba un spiests atgriezties tēva mājās. Arī šeit sākumā viņš aģitē kalpu vidū, izpelnīdamies vietējās varas nelabvēlību. Tomēr Jāņa kāzas ar muižas pārvaldnieka meitu krasi maina viņa vietu dzīvē. Revolūcijas gaita sasniedz arī viņu dzimto pusi. Sacēlušies zemnieki nodedzina barona pili, izveido rīcības komitejas. No Rīgas ierodas Mārtiņš, cīņa turpinās, taču drīz ierodas soda ekspedīcija, kas nežēlīgi izrēķinās ar zemniekiem, spīdzina, nošauj, nodedzina mājas. Jāni pārņem bailes un, lai sevi glābtu, viņš kļūst par nodevēju. Upuru vidū ir arī brāļu tēvs un Mārtiņa līgava Zelma. Mārtiņš, neskatoties uz tuvinieku traģisko likteni, nesalauzts paliek revolūcijas cīnītāju rindās.Filma veidota pēc Andreja Upīša triloģijas "Robežnieki" motīviem par 1905. gada notikumiem Latvijā.
Groteska par dzīvi padomju kolhozā 20. gs. 80. gadu vidū, kad, tiecoties pēc izciliem sociālistiskās sacensības sasniegumiem, ļaudis aizmirst vai negrib parūpēties ne par savu sētsvidu, ne par savu tuvāko. Latvijas laukus nomāc arī alkoholisma nodarītais posts. Jaunais komjaunatnes sekretārs Vitolds ar to nevar samierināties, tāpēc viņš - un viņa pavadībā arī kolhoznieku bērni - ķeras pie negāciju izskaušanas, taču arī labo vajag darīt, ievērojot mēra sajūtu, citādi nāksies iekrist otrā grāvī...
Institūta priekšā uz kāpnēm fotografējas jaunās studentes. Pēkšņi parādās brašs "bobiks" ar uzrakstu "Ventaszirgs." Seko ielūgums doties uz dejām, bet uz to atsaucas tikai viena meitene. Tik neparasti sākas šī liriskā kinostāsta varoņu Montas un Arņa iepazīšanās, kas strauji pāraug mīlestībā.Taču pirmās tuvības prieka un bezrūpības mirkļiem seko abpusēja nesaprašanās - pārāk atšķirīgi veidojušies viņu raksturi, morāles principi. Monta raugās uz dzīvi ar vienkārša un patiesa cilvēka skaidro skatienu, tādēļ atklājums, ka Arni vēl saista zināms morāles pienākums pret citu sievieti, viņai ir smags trieciens. Arnim rodas sarežģījumi darbā. Rūpnīcā viņa vainas dēļ iziet no ierindas martena krāsns. Viss notikušais liek jaunajam strādniekam palūkoties uz sevi citām acīm un izlemt savu turpmāko rīcību bez kompromisa.
Filmā atainotie dramatiskie notikumi noris 1944. gada rudenī Latvijā. Pēc ievainojuma no frontes dzimtajā pusē atgriežas Antons Paipala un kļūst par pirmo pagasta partorgu. Kaut arī frontes līnija aizvirzījusies uz rietumiem, cīņa šai novadā turpinās, tikai tagad tā noris citā formā, ļaudis šķeļ šķiru pretrunas, ir upuri. Pagasta sociālās un politiskās pārmaiņas vada Antons, ar personisko piemēru atbalstīdams vājos un tos, kuri šaubās.Sabiedriskais un personiskais viņu dzīvē cieši savijies kopā, aug nesaprašanās ar brāli Kārli Paipalu, kura iesīkstējušo vidējā zemnieka apziņu nav viegli pievērst jaunajai dzīvei.Filma veidota pēc Bruno Saulīsā romāna \"Ošu gatve\" motīviem.1985. gadā filmas veidotāju grupai - Antonam Brokam, Ērikam Lācim, (pēc nāves arī romāna autoram Bruno Saulītim), Harijam Kukelam, Gunāram Cilinskim un Eduardam Pāvulam piešķirta LPSR Valsts prēmija.