Talantīgais ķirurgs Mārkalns, piedzīvojis dažādus dzīves pavērsienus, atgriežas savas bērnības pilsētiņā, lai sāktu dzīvi no jauna. Viņam pats būtiskākais šķiet ārsta pienākums pret pacientu, tāpēc nav viegli sastrādāties ar vietējās slimnīcas vadītāju, par kura dzīves jēgu nemanot kļuvis administratora darbs.
18 gadu dzimšanas dienā Mārim vecāki uzdāvina motociklu. Kopā ar draugiem viņš dodas izbraucienā un uz šosejas apdzen kāzu mašīnu. Līgava Inese tiek apprecināta bez mīlestības, tāpēc viņa labprāt ļauj Mārim sevi nozagt un dodas viņam līdzi romantiskā ceļojumā, pārlaižot nakti nomaļās lauku mājās pie diviem vecīšiem. Nākamo nakti viņi pavada mežā pie ugunskura, un no rīta Inese ir pazudusi, bet Māris zvēr atrast viņu un pierādīt savu tikko dzimušo mīlestību.
Unikāls gadījums Latvijas kinovēsturē – spēlfilma uzņemta ar dokumentālā kino paņēmieniem, jo sākotnēji tika iecerēta tieši kā dokumentālā filma. Tā stāsta par Zaķusalu – patriarhāla dzīves modeļa saliņu strauji augošās Rīgas vidū; tomēr apkārt bangojošā industrializācija nenovēršami ielaužas arī Zaķusalā. Pamatā filma ir vides vērojums, galvenie varoņi – Janka un Anita – ir tikai notikumu katalizatori, taču pamazām uzmanības centrā nonāk arī viņu mīlas stāsts.
Galvenā varone Asja Rituma, strādā stikla fabrikas darbinieku ēdnīcā. Ar draugu atbalstu, viņa krasi maina savu dzīvi un iet par mācekli uz māksliniecisko stikla apstrādes cehu. Uldis Ritums, Asjas vīrs ir stikla apstrādes meistars, kandidāts uz ceha priekšnieka vietu, pakāpeniski atiet no vecajiem paziņām un domā tikai par karjeras iespējām. Viņš ir pret sievas izvēli un sakrājušies abpusējie pārmetumi noved viņus pie laulības šķiršanas. Asja iemīlas savā kolēģī Valterā, kādreizējā talantīgā māksliniekā, kurš jau sen nav darbojies pie audekla, bet tomēr aizvien sapņo visu atsākt. Viņa bijusī kursa biedre Īrisa atceras tās dienas, kad Apse tika uzskatīts par pašu daudzsološāko studentu. Valters atkal ķeras pie otas, bet drīz saprot, ka ir zaudējis talantu.
Pirmā miera nedēļa pēc Otrā pasaules kara beigām. Kādā Kurzemes pagastā vienīgajam pagasta komjaunietim un reizē komsorgam Justam un partorgam Miķelsonam jācīnās ar mežabrāļiem.
Jaunai un skaistai meitenei jāizvēlas starp diviem viņas sirds iekarotājiem. Judītei pastāv ērta iespēja paslēpties labiekārtotā pasaulē, kuru viņai nodrošinātu jaunais zinātņu kandidāts Šumskis. Tomēr viņa izvēlās būt kopā ar rītdienas neparedzamību sava bijuša skolas biedra, romantiskā mākslinieka Lipsta, izskatā.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas Aija motīviem. Kalpa puisis Jānis mīl Aiju, kuru saimniece tomēr izprecina kurpniekam Galdaram, un Jānis dodas uz Rīgu. Pēc vairākiem gadiem Jānis atgriežas dzimtajā pusē un viņu iemīl kādreizējā ganu meitene Ieva, taču Jāni nepārvarama kaisle velk pie Aijas. Šajā kaislībā Jānis grimst kā purvā, līdz beidzot saprot, ka dzīvei pēc Aijas noteikumiem nav nākotnes.
Padomjlaika kinoražošanas mēģinājums pārspēt Ulmaņlaika Latvijas nacionālo grāvēju, pārbīdot akcentus atbilstoši padomju ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
20. gadsimta 30. gadi Latvijā. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet vecie zvejnieki viņam netic. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts, kurš paved Zentu. Meitene izdara pašnāvību, Oskars sanaidojas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem Oskara un Anitas laulībā sākas nesaprašanās, Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, bet zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.
Pirmā Latvijas spēlfilma pēckara gados, uzņemšanas grupā gan vēl pārsvarā ir pieaicināti kinoprofesionāļi no Krievijas.
1941. gada jūlijā, Latvijā iebrūkot Vācijas karaspēkam, padomju armija atkāpjas, kopā ar to - arī latviešu vada komandieris Augusts Grieze. Nodevības dēļ Grieze nonāk gūstā, vācieši izplata paziņojumus viņa vārdā un biedri uzskata Augustu par nodevēju. Tomēr Griezem izdodas izbēgt un viņš kļūst par vienpatni atriebēju – partizāni ar segvārdu Krūms. Kad padomju armija atkal ienāk Latvijā, Griezem izdodas pierādīt savu nevainību un atmaskot nodevēju Pauli Naglu.