Filma visai ģimenei. "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir vasaras piedzīvojumu stāsts Rīgas priekšpilsētā Maskačkā.
Jēkabam, zēnam no Rīgas centra, vasara būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē, Maskačkā. Tas ir briesmīgi! Māsīca Mimmi ir diezgan neciešama, un onkulim, bijušajam jūrniekam Ērglim, vienkārši nav laika. Tomēr izrādās, ka Maskačka ir pavisam neparasta vieta - te dzīvo runājoši suņi! Un Mimmi atklāj, ka negantais uzņēmējs Imants Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskās augstceltnēs. Tas nedrīkt notikt! Vai bērniem izdosies sadraudzēties un kopā ar runājošajiem suņiem izglābt Maskačku?
Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk...
Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.- 80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums - tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Filma Vanadziņš ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā.
Vecā dārznieka dēls Ansis mantojumā saņem krūku ar puķu sēklām un tēva novēlējumu – gādāt ļaudīm skaistumu un prieku. Kopā ar savu draugu kaķi Ansis dodas pasaulē izpildīt tēva vēlējumu, un visur viņu pēdās uzzied krāšņi ziedi un sazaļo dārzi.
Viena no poētiskākajām un gleznieciskākajām Arnolda Burova filmām, kurā izpaužas paša režisora – pilsētas puikas – bērnības romantizētie priekšstati par dabu. Filmas zaļojošā un ziedošā pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.
Filma uzņemta pēc latviešu tautas pasaku motīviem un stāsta par to, kā bagātais kungs nozadzis nabaga zemniekam burvju dzirnavas. Taču zemniekam tās izdodas atgūt ar uzticamu draugu – suņuka un gaiļa – palīdzību.
Pirmā Rīgas kinostudijas leļļu filma, kuru veido četri no Leļļu teātra pārnākuši profesionāli domubiedri režisora un mākslinieka Arnolda Burova vadībā. Veiksmīgs sākums stabilai un ilggadīgai tradīcijai, pierādījums autoru intuitīvajai un nemaldīgajai prasmei strādāt ar leļļu animācijā nepieciešamo nosacītību un formas lakonismu.
Filmas pamatā ir dzejnieka Friča Dziesmas 1948.gadā Vācijā iznākušais darbs Poēm pa kulšen. Tradicionālā labības kulšanas talkā Kurzemē ierodas talcinieki. Saspringtais divu dienu darbs mijas ar nejaušu simpātiju rašanos, kopīgām maltītēm un jautrām epizodēm no pagrīdē mītošo peļu dzīvi, jo arī tām šis ir ziemas krājumu ievākšanas laiks. Talka beidzas ar jautru lauku balli, pēc kuras kuļmašīna un talcinieki aizbrauc, lai atgrieztos tikai nākamajā gadā.
Viņa atnāk naktī klusi kā kaķis. Viņa neļaus viņam aizmigt, kamēr viņš to nepabaros. Viņa vēlas pienu, kuru viņš atradis starp sapni un īstenību. Viņas vārds ir Bezmiegs. Ar zīmuļiem krāsotā attēla ņirboņa izceļ trauksmaino stāvokli starp nomodu un miegu.
Pirmā filma, ar kuru Latvijas un pasaules profesionālajā apritē uz palikšanu ienāca Vladimirs Leščovs. Latvijā gan viņš tika pamanīts jau pēc diviem studiju laika darbiem, taču Bezmiegs 2005. gadā kļuva par pasaules kinofestivālos visvairāk izrādīto un apbalvoto Latvijas filmu, Francijā tā tika nominēta balvas Les Lutins gada labākās Eiropas īsfilmas titulam un iekļauta nominēto filmu programmā, kas tika izrādīta gandrīz 20 valstīs vairākos kontinentos.