Nākotnes pasaulē, kura pārcietusi ķīmisko katastrofu, Dags Kveids ir parasts strādnieks rūpnīcā – viņam ir savs dzīvoklis, sieva un draugi. Taču savādie sapņi un nojausma, ka ar viņa dzīvi nav kaut kas kārtībā, aizved Dagu uz korporāciju „Rekall”, kura nodarbojas ar atmiņas-fantāziju implantēšanu saviem klientiem. Pēc neveiksmīga mēģinājuma implantēt sev atmiņas, kurās viņš vēlējās kļūt par slepeno aģentu, Dags kļūst par mērķi bruņotiem cilvēkiem, kā arī nejauši atklāj sevī apskaužamas pašaizsardzības un cīņas prasmes. Bēgdams no saviem vajātājiem, Dags vairs nesaprot vai atmiņas par viņa reālo dzīvi patiešām ir reālas, vai var uzticēties cilvēkiem, kurus viņš it kā pazīst jau daudzus gadus? Pamazām Dags saprot, ka viņš ir slepens ierocis kāda varena cilvēka rokās un viņam ir jāizpilda jau iepriekš sagatavota misija.
Salīdzinoši tuvā nākotnē, kad ceļošana laikā būs kļuvusi ierasta lieta, kāda korporācija novāc nevēlamos cilvēkus, sūtot viņus uz pagātni plastikāta maisos. Sūtījumu saņemošās puses uzdevums - ielaist lodi upurim galvā, tādējādi izdzēšot nelaimīgo no vēstures. Viss iet gludi līdz brīdim, kamēr galvenais varonis, izsaiņojot kārtējo maisu, atrod tur ieliktu... sevi pašu, atsūtītu no nākotnes.
Tuva nākotne. Bijušais CIP aģents Snovs nepatiesi apsūdzēts par sava kolēģa nogalināšanu. Vienīgā iespēja atbrīvoties iekrīt rokās pavisam negaidīti. Stingrā režīma cietumā, kas izveidots ārpus Zemes atmosfēras robežām, lai izolētu ieslodzītos, izceļas dumpis. Ieslodzītie nolaupa prezidenta meitu Emīliju, kas cietumā pilda miera misiju. Snovam ir jāizglābj meitene, bet, lai to izdarītu, viņam ir jāsaduras ar 500 bīstamākajiem visuma noziedzniekiem.
Lomās: Guy Pearce, Maggie Grace, Vincent Regan.
Režisors: James Mather, Stephen St. Leger
Holivudas zvaigznes - Kira Naitlija un Stīvs Karels – apokaliptiskā komēdijā „Meklēju draugu pasaules galam”.
Uzzinot par to, ka cilvēces pēdējie mēģinājumi apturēt gigantisko, Zemei tuvojošos asteroīdu ir izgāzušies, Dodžs (Karels) dodas savā pēdējā ceļojumā. Viņš grib sameklēt savu seno mīlestību, lai atklātu savas jūtas pirms pasaulei ir pienācis gals. Palīdzēt Dodžam viņa neparastajā misijā apņemas kaimiņiene Penija (Naitlija), kas tikko izšķīrusies no sava drauga-egoista. Kamēr varoņi tuvojas savam mērķim, pa ceļam vērojot nolemtās cilvēces trakulības, starp viņiem pilnīgi nevietā uzplaukst romantiskas attiecības...
Filmas „Matrikss” veidotāji un filmas „Skrien, Lola, skrien” režisors piedāvā: Toms Henks, Halle Berija, Hjū Grants un citas zvaigznes Deivida Mičela fantastikas romāna „Mākoņu atlants” ekranizācijā.
„Mākoņu atlants” ir līdzīgs spoguļu labirintam: seši laikmeti, seši stāsti un varoņi, kuru gaitas savijas laikā un telpā... Jauns notārs 19. gadsmitā ceļo ar kuģi uz Sanfrancisko, un komponists, kas ir spiests tirgot savu dvēseli un ķermeni Eiropā laikā starp diviem pasaules kariem. Žurnāliste no 1970. gadu Kalifornijas, kurai izdodas atklāt korporatīvu sazvērestību, un neliels mūsdienu izdevējs, kas ticis pie lielām naudas summām un tagad slēpjas no kreditoriem. Viesmīle - klons no ātrās ēdināšanas uzņēmuma futūristiskā Korejā un kazu gans civilizācijas norietā tālā nākotnē... Visi šie tik atšķirīgie cilvēki ir saistīti laikā un telpā ar neredzamu pavedienu.
Nāvējošais vīruss, ko radījusi "Umbrella" korporācija, turpina postīt zemi, pārvēršot cilvēku populāciju zombiju leģionos. Cilvēces vienīgā cerība ir un paliek Alise, kurai izdodas iekļūt korporācijas iekšienē un atklāt vēl jaunus noslēpumus, tai skaitā patiesību par viņas pašas pagātni. Atpakaļceļa nav un Alise turpina vajāt tos, kuri izraisījuši katastrofu- nākas ceļot no Tokijas uz Ņujorku, Vašingtonu un Maskavu, līdz viņa atklāj, patiesība nemaz nav tāda kā līdz šim šķitis. Kopā ar jauniegūtiem sabiedrotajiem un seniem draugiem Alisei jācīnās par izdzīvošanu un jāmeklē iespēja, kā izbēgt no draudīgās pasaules.
Filma 3D formātā.
*Atsevišķos kinoteātros arī 2D. Sīkāka informācija par formātiem - kinoteātru repertuāros
Tūkstoš gadus pēc tam, kad katastrofa piespieda cilvēkus bēgt no Zemes, tagad viņi mitinās uz citas planētas. Leģendārais ģenerālis Kaipers Reidžs, atgriežas no misijas pie ģimenes, lai beidzot pilnībā uzņemtos rūpes par 13 gadus veco dēlu Kitai. Kad ceļā gadās asteroīdu vētra, viņu kuģis tiek sabojāts un viņi avarē, nokļūstot uz sen pamestās Zemes. Kamēr mirstošais tēvs guļ kabīnē, zēnam ir jādodas ceļā bīstmajā apvidū. Visu savu dzīvi Kitai ir vēlējies būt izcils kareivis, gluži tāpat kā viņa tēvs. Šodien ir viņa lielā iespēja.
Filma veidota pēc franču rakstnieka Anatola Fransa darbu motīviem, mītiskos priekšstatus un acīm redzamo patiesību apvienojot savdabīgā kolāžā ko veido vairāki mīlas stāsti, un caur trīs laikmetu prizmu rādot mūžseno drāmu par Cilvēku un Dabu, kas ir nepiepildāma savās alkās radīt un iznīcināt. Dabas tēlā atklājas Bībeles leģenda par Lilitu – sievieti, kas radīta nevis no Ādama ribas, bet gan no māla kā pats Ādams. Ar pirmdzimto grēku neaptraipītajai Lilitai nav dvēseles, viņa ir nemirstīga, spēj mainīt savu veidolu, pārvietoties laikā un telpā. Viņa pakļauj visus vīriešus neatkarīgi no viņu gribas un pamet tos, nolemjot nāvei - fiziskai vai garīgai.
Filmas darbība aizsākas Hanzas savienības laikā, 17.g.s., kad Rīgas gleznu un juvelierizstrādājumu tirgonis Teofiliuss (Ville Hāpasalo), kuģojot pie sena darījumu partnera Borgrafa (Jurijs Curilo), nokļūst mītiskās namzines Nidas (Olga Šepicka) varā, kas dīvainā kārtā līdzīga sievietei senā gleznā, ko Teofiliuss grasās pārdot.
Otrajā filmas novelē darbība risinās Krievijas impērijā un Francijā 19.g.s. Aristokrātiskas izcelsmes jauneklis Ari (Daņila Kozlovskis) izmisis ierodas pie sava garīgā skolotāja Safraka (Lembits Ulfsaks), lai izsūdzētu grēkus. Viņa kaislīgā aizraušanās ar noslēpumaino persiešu skaistuli Leilu (Anna Azarova) ir kalpojusi par iemeslu viņa drauga Paulu (Regnārs Vaivars) vājprātam un paša līgavas pašnāvībai. Mācītājs, noklausoties šo grēksūdzi, kļūst dīvains.
Trešā filmas daļa – mūsdienas, 90tie gadi, Rīga. Mākslinieks Francs (Aleksejs Serebrjakovs) – dzīves baudītājs un nemiera gars, kas vairās ieslīgt attiecībās, nesaprot savas eksistences jēgu. Vai viņam izdosies izturēt „Lilitas meitas” - čigānietes Lolas kārdināšanu?
Zvaigžņu kuģa "Enterprise" apkalpe atklāj, ka viņu darbība un principi tiek iedragāti pašas organizācijas iekšienē. Pasaule grimst dziļāk bezcerībā. Kapteinis Kērks uzņemas vadīt operāciju, kuras mērķis ir notvert cilvēku, kurš atbildīgs par šo haosu un kura spēkos ir iznīcināt visu cilvēci.
„Lietus cilvēka” režisors radījis tiešām briesmīgu ekoloģiskas katastrofas vīziju, gandrīz vai šausmu filmu.
Mazā ASV austrumu krasta pilsētiņā notikusi ekoloģiska katastrofa. Pašvaldība visam atmetusi ar roku. Drīz drausmīga infekcija skar pirmo cilvēku, un no okeāna dzīlēm cits pēc cita lien ārā savādi radījumi. Nacionālā gvarde nošķir pilsētiņu no ārpasaules un pasludina karantīnu – neviens nedrīkst atstāt pilsētu, kamēr ir dzīvs. Bīstamā infekcija izplatās vēja ātrumā – vispirms tā pārņem miesu, pēc tam arī garu. Saujiņa izdzīvojušo mēģina izrauties no karantīnas žņaugiem.
Režisors uzņēmis šo filmu par iespējamu ekoloģisku katastrofu un par to, ka cilvēci var pazudināt pašas neapdomība. Notikumu gaita atspoguļojas telefona zvanos glābšanas dienestam, baisos amatieru uzņemtos kadros, sarakstē sociālajos tīklos. Mēģinot noskaidrot katastrofas iemeslu, atklājas noslēpums, kas satriec visu cilvēci.
Parastu ģimenes dzīvi izjauc notikumi, kas norisinās tās mājā. Elektroierīces bez acīmredzama iemesla nemitīgi pārstāj darboties. Aizdomas krīt uz pārdabiskām ārpuszemes būtnēm, kas novēro ģimeni nezināmu iemeslu dēļ. Drīz vien atklājas, ka savādajām būtnēm pieaugušie nemaz nav vajadzīgi un tās saista tikai mazi bērni. Notikumu centrā ir sešgadīgs puika, kuru citplanētieši iecerējuši nolaupīt pirmo…
Bezrūpīgais multimiljonārs Tonijs Stārks, kas nakts melnumā mēdz kļūt par neuzveicamo Dzelzs Vīru, ir sastapies ar pretinieku, kura iespējām, šķiet, nav robežu. Kad Stārks atklāj, ka viņa pasaule tiek iznīcināta, viņam ir tikai viens mērķis - noskaidrot, kas aiz tā stāv. Cīņā par izdzīvošanu uz katra soļa tiek pārbaudīta viņa drosme. Vienlaikus Stārks arī meklē atbildi uz jautājumu, ko uzdevis sev jau sen. Kurš tad īsti ir galvenais - cilvēks vai viņa supervaroņa tērps?