Astoņi astronauti beidz Marsa pētījumus, bet 20 stundas pirms sešus mēnešus ilgušās misijas sekmīga noslēguma viens no zinātniekiem atrod ko pārsteidzošu. Unikālais organisms zibenīgi inficē daudzus apkalpes locekļus un pat drīzā aizlidošana no planētas nesola glābiņu. Astronautiem ne vien jāglābj sava dzīvība, bet arī jāpasargā Zeme no briesmīgā vīrusa.
Režisors Rūrī Robinsons savulaik nominēts „Oskaram” par animācijas filmu un tagad ekranizējis stāstu, kas uzrakstīts pirms četrdesmit gadiem. Savādi, ka producenti bija palaiduši garām tik gardu kumosu fantastikas literatūrā. Stāsta izcilība, iespaidīgums un baisais saturs rosinājis scenāristus nopūst no grāmatas biezo putekļu kārtu un ļaut tam atdzimt drūmā fantastikas trillerī.
Filma ilgst mazliet vairāk nekā pusotru stundu un ir demonstrēta Kannu kinofestivālā. Tā ir piesātināta ar spriedzi un bezizejas izjūtu, ko pastiprina naidīgie dzīves apstākļi, izolētā vide un tuvojošās vētras gaidas. „Pēdējās dienas uz Marsa” kritiķi salīdzina ar leģendārajām filmām no sērijas par atnācējiem, bet šoreiz darbība risinās daudz tuvāk mums un ienaidnieks ir apveltīts ar cilvēka intelektu.
Seksapīlā blondīne Lūsija (Skārleta Johansone) kļūst par bīstamāko un nāvējošāko sievieti uz pasaules, apveltītu ar nepārspējamu intelektu un pārcilvēciskām fiziskām spējām. No potenciāla upura, viņa ir pārvērtusies par mednieci un dodas pa pēdām tiem, kuri viņu gribēja nogalināt.
Filmas režisors Liks Besons (La Femme Nikita, The Professional, The Fifth Element).
Filmas galvenais varonis Pāvels, jauns un ļoti veiksmīgs nekustamo īpašumu pārdošanas aģents, kurš noslēdzis daudz šaubīgu darījumu, saņem pasūtījumu no tēvoča, kas ir nekustamo īpašumu kompānijas īpašnieks un neprincipiāls un skarbs biznesmenis. Pāvelam ir jādabū senlaiku muižas pirkšanas un pārdošanas pilnvara. Lai to panāktu, viņam ir jāiegūst nekustamā īpašuma īpašnieces uzticība. Viņa izrādās vientuļa večiņa, kura mūža nogali pavada dzimtas namā. Pāvels nolemj izlikties par muzeja darbinieku. Viņš ir gatavs kārtot visas formalitātes, un vecajai kundzei atliek vienīgi parakstīt pilnvaru par īpašuma pārvaldīšanu. Viltīgais plāns nostrādā, un nekustamo īpašumu pārdošanas aģents un afērists dabū kāroto papīru. Pāvels sāk gatavot muižu pārdošanai, svinot kārtējo uzvaru, bet nekā...
Lomās: Gariks Harlamovs, Kristīna Asmusa, Jekaterina Vasiļjeva, Aleksandrs Reva, Sergejs Safronovs
Skārleta Johansone spēlē citplanētieti, kas ieradusies uz Zemes, maskējusies žilbinošas sievietes ķermenī. Viņa izmanto savu galveno ieroci - satriecošo seksualitāti, lai medītu vietējos iedzīvotājus. Viņa ir ļoti efektīga sieviete, bet ar laiku viņai pieaug vēlme pēc pasaulīgām lietām un atsvešināšanās no pašas izskata.
Nākotnes pasaulē katrs sabiedrības loceklis pieder kādai no piecām grupām, atbilstoši savas personības īpašībām. Taču sešpadsmitgadīgā Beatrise ir „citāda" - viņas personība neatbilst nevienai no piecām kategorijām. Meitenes dzīvība ir briesmās, jo „citādie" tiek uzskatīti par draudu pastāvošajai sistēmai, un viņus nolemts iznīcināt.
Spraigās piedzīvojumu filmas „Citādie" pamatā ir ASV rakstnieces Veronikas Rotas populārās grāmatu triloģijas pirmā daļa. 2011. gadā šī grāmata tika atzīta par labāko grāmatu sociālās psiholoģiskās fantastikas žanrā. Filmas režisors ir Nīls Bērgers („Blakusparādības"). Galvenajās lomās - Šeilīna Vudlija, Teo Džeimss, Keita Vinsleta, Ešlija Džada un citi.
Pēc notikumiem, kas pirmo reizi apvienoja Atriebēju komandu, Stīvs Rodžerss, pazīstams arī kā kapteinis Amerika, apmetas Vašingtonā un cenšas pielāgoties dzīvei mūsdienu pasaulē. Taču par mierīgu dzīvi viņš var tikai pasapņot. Cenšoties palīdzēt kolēģim no S.H.I.E.L.D. , Stīvs tiek ierauts notikumos, kas draud izvērsties par globāla mēroga katastrofu. Lai atklātu šo sazvērestību, kapteinis Amerika apvieno spēkus ar Melno atraitni. Viņiem pievienojas Piekūns, un drīz vien viņi sastopas ar savu jauno ienaidnieku – Ziemas kareivi.
18. gadsimta sākums. Angļu kartogrāfs Džonatans Grīns dodas zinātniskā ceļojumā lai sastādītu kartes līdz šim neizpētītās noslēpumainās Transilvānijas teritorijai. Pārvarējis Karpatus, viņš nonāk nelielā ciemā, kas vientuļi slejas necaurejamā mežā. Tikai nejaušības un biezas miglas dēļ viņš ir nonācis šajā nolādētajā vietā. Tauta, kas šeit dzīvo, nelīdzinās nekam, ko līdz šim redzējis ceļinieks. Ko slēpj šie ļaudis, kurus no pārējās pasaules norobežo dziļš grāvis, un no kā īsti viņi baidās?
Grīns ir apņēmies atklāt noslēpumu, kas saistīts ar senu mītisku radījumu, vārdā Vijs.
Filma 2D un 3D formātā.
Doktors Vils Kasters ir vadošais pētnieks mākslīgā intelekta jomā, taču viņam ir daudz pretinieku, kuri pat gatavi viņu nonāvēt. Mirstošais zinātnieks lejupielādē savu prātu datorā un pēc nāves iegūst neierobežotu varu, par kādu nav uzdrošinājies sapņot. Drīz viņa intelekts kļūst bīstams cilvēkiem, taču pat viņa sieva un labākais draugs neredz iespēju viņu apturēt.
Zinātniskās fantastikas trilleris "Transcendence" ir pieredzes bagātā kinooperatora, „Oskara" balvas laureāta Volija Fistera („Pirmsākums", „Tumšais bruņinieks") debija režisora ampluā. Galvenajās lomās - Holivudas zvaigzne Džonijs Deps, „Oskara" balvas ieguvējs Morgans Frīmens, Rebeka Hola, Pols Betanijs, Keita Mara, Kilians Mērfijs, Kliftons Kolinss un citi.
Pasaulslavenais, milzu dinozauram līdzīgais briesmonis Godzilla stājas pretī ļauniem monstriem, kas radušies nepārdomātu zinātnisko eksperimentu rezultātā un sākuši apdraudēt pašu cilvēku eksistenci.
Filmas režisors - Gerets Edvardss, scenārija autori - Makss Borenšteins un Deivs Kalahems. Par iespaidīgiem vizuālajiem efektiem parūpējies trīskārtējais „Oskara" balvas laureāts Džims Rīgels (triloģija „Gredzenu pavēlnieks"). Lomās - Braiens Krenstons, Elizabete Olsena, Ārons Teilors Džonsons, Žiljeta Binoša, Sallija Hokinsa, Deivids Stretērns un citi.
X-cilvēku komanda cīnās par savas sugas izdzīvošanu divos laika periodos filmā X-CILVĒKI: BIJUŠĀS NĀKOTNES DIENAS. Jau iemīļotie personāži no zināmās "X-cilvēku" triloģijas apvieno spēkus ar saviem jaunākiem sugas brāļiem no filmas "X-cilvēki: Pirmā klase", lai episkā cīņā mainītu pagātni un izglābtu nākotni.
Filmas “Rītdienas robeža” darbība norisinās tuvā nākotnē, kurā citplanētieši ir uzsākuši iznīcinošu uzbrukumu Zemei. Cietuši sakāvi visās līdzšinējās kaujās, pasaules valstu armijas apvienojas izšķirošajam uzbrukumam. Virsnieks Viljams Keidžs ir armijas zinātnieks, kurš nav piedalījies nevienā kaujā līdz brīdim, kad tiek pazemināts rangā un nosūtīts doties uzbrukumā.
Viņš tiek nogalināts dažu minūšu laikā pēc uzbrukuma sākuma, bet pēkšņi atmostas dienu pirms savas nāves. Keidžs nokļūst neizskaidrojamā laika atkārtošanās ciklā, piespiežot viņu atkal no jauna doties zaudētajā kaujā un mirt.
Asa sižeta filmā galveno lomu spēlē Toms Krūzs ("Neiespējamā misija”) un Emīlija Blanta (“Laika cilpa”), tās režisors ir asa sižeta filmu “Borna identitāte” un “Smita kungs un kundze” autors Dags Līmans.
Filma 3D formātā.
Cēzara vadīto ģenētiski modificēto pērtiķu skaits turpina pieaugt, taču tos apdraud cilvēki, kuri spējuši izdzīvot pēc epidēmijas desmit gadus atpakaļ. Starp sāncenšiem nodibinās trausls un pavisam neilgs pamiers. Pērtiķi un cilvēki ir nonākuši kara priekšvakarā - tā rezultātam ir jāizšķir, kura no sugām kļūs par dominējošo uz planētas.