Zvaigžņu kuģa "Enterprise" apkalpe atklāj, ka viņu darbība un principi tiek iedragāti pašas organizācijas iekšienē. Pasaule grimst dziļāk bezcerībā. Kapteinis Kērks uzņemas vadīt operāciju, kuras mērķis ir notvert cilvēku, kurš atbildīgs par šo haosu un kura spēkos ir iznīcināt visu cilvēci.
„Lietus cilvēka” režisors radījis tiešām briesmīgu ekoloģiskas katastrofas vīziju, gandrīz vai šausmu filmu.
Mazā ASV austrumu krasta pilsētiņā notikusi ekoloģiska katastrofa. Pašvaldība visam atmetusi ar roku. Drīz drausmīga infekcija skar pirmo cilvēku, un no okeāna dzīlēm cits pēc cita lien ārā savādi radījumi. Nacionālā gvarde nošķir pilsētiņu no ārpasaules un pasludina karantīnu – neviens nedrīkst atstāt pilsētu, kamēr ir dzīvs. Bīstamā infekcija izplatās vēja ātrumā – vispirms tā pārņem miesu, pēc tam arī garu. Saujiņa izdzīvojušo mēģina izrauties no karantīnas žņaugiem.
Režisors uzņēmis šo filmu par iespējamu ekoloģisku katastrofu un par to, ka cilvēci var pazudināt pašas neapdomība. Notikumu gaita atspoguļojas telefona zvanos glābšanas dienestam, baisos amatieru uzņemtos kadros, sarakstē sociālajos tīklos. Mēģinot noskaidrot katastrofas iemeslu, atklājas noslēpums, kas satriec visu cilvēci.
Parastu ģimenes dzīvi izjauc notikumi, kas norisinās tās mājā. Elektroierīces bez acīmredzama iemesla nemitīgi pārstāj darboties. Aizdomas krīt uz pārdabiskām ārpuszemes būtnēm, kas novēro ģimeni nezināmu iemeslu dēļ. Drīz vien atklājas, ka savādajām būtnēm pieaugušie nemaz nav vajadzīgi un tās saista tikai mazi bērni. Notikumu centrā ir sešgadīgs puika, kuru citplanētieši iecerējuši nolaupīt pirmo…
Bezrūpīgais multimiljonārs Tonijs Stārks, kas nakts melnumā mēdz kļūt par neuzveicamo Dzelzs Vīru, ir sastapies ar pretinieku, kura iespējām, šķiet, nav robežu. Kad Stārks atklāj, ka viņa pasaule tiek iznīcināta, viņam ir tikai viens mērķis - noskaidrot, kas aiz tā stāv. Cīņā par izdzīvošanu uz katra soļa tiek pārbaudīta viņa drosme. Vienlaikus Stārks arī meklē atbildi uz jautājumu, ko uzdevis sev jau sen. Kurš tad īsti ir galvenais - cilvēks vai viņa supervaroņa tērps?
Sāgas "Krēsla" autore Stefanija Meiere piedāvā vēl vienu šedevru – grāmatas "Klejotāja" ekranizāciju. Šī grāmata 26 nedēļas noturējās avīzes "New York Times" bestselleru reitinga virsotnē. Lielākā daļa lasītāju uzskata, ka "Klejotāja" atstājusi uz viņiem lielāku iespaidu nekā "Krēsla". Šī noteikti ir viena no 2013. gada visvairāk gaidītajām pirmizrādēm. Vampīru sāgas un jaunā bestsellera cienītāji apvienojušies un, uzzinājuši par grāmatas ekranizāciju, vārda tiešā nozīmē okupējuši internetu un radījuši neskaitāmas faniem domātas vietnes un forumus. Negaidot filmas aktieru sastāva publicēšanu, grāmatas cienītāji izveidojuši sludinājumu un ievietojuši to internetā. Tuvojoties pirmizrādei, intriga arvien pieaug.
Filmas varoņiem vienā mirklī tiek laupīts pats dārgākais. Cilvēcei uzbrūk neredzams ienaidnieks bez miesas un bez vārda. Klejotāju dvēseles iemiesojas cilvēkos, pārņem viņu prātu, iznīcina viņu personību un izdzēš atmiņu. "Cīņa par jūsu pasauli jau beigusies, cīņa par jūsu nākotni tikai sākas," teic dvēseļu iekarotājs. Cilvēki kļūst par marionetēm – dvēseļu nēsātājiem. Uz Zemes paliek tikai daži cilvēki, kuri cenšas cīnīties pret dvēselēm iekarotājām. Melanija ir viena no tiem. Viņā iemājo dvēsele vārdā Klejotāja. Melanija pretojas un ir gatava riskēt, lai glābtu tos, kuri viņai dārgi: iemīļoto Džēridu, tēvoci Džebu, skaistuli Janu, brālīti Džeimiju. Viņa pierādīs, ka briesmu pilnajā pasaulē mīlestība uzvar visu. "Klejotāja" ir stāsts par divām sievietēm ar vienu ķermeni. Satriecošs mīlas stāsts un mīlas trīsstūris ar tikai diviem ķermeņiem...
Balvai "Oskars" nominētā Sīrše Ronana ("Dārgie pīšļi", "Hanna") tēlo svešās dvēseles nēsātājas lomu. Viņas iemīļoto Džēridu tēlo seksīgais Makss Aironss ("Dorians Grejs", "Sarkangalvīte"). "Oskaram" un "Zelta globusam" nominēto filmu "Laikā" un "Trūmena šovs" režisora Endrū Nikola kinodarbā savijas cilvēciskas jūtas, citplanētiešu neparastās spējas, nerimstoša spriedze un kaislīgas mīlas stāsts par iemīlējušos cīņu ne vien ar iekarotājiem, bet arī ar sevi.
Filma par centieniem pieņemt morālu lēmumu amorālā situācijā.
Kannu kinofestivāla 2012.gada oficiālā konkursa filma, kura šajā festivālā ieguva ārvalstu kino kritiķu FIPRESCI balvu kā labākā filma.
Spēlfilma, kas stāsta par partizānu cīņām Otrā pasaules kara laikā, uzņemta Daugavpils apkārtnē kopskaitā 27 dienu laikā, filmēšanas starptautiskajā komandā iesaistot piecu valstu - latviešu, krievu, vācu, poļu un balkrievu - kino profesionāļus.
Filma uzņemta pēc baltkrievu rakstnieka Vasilija Bikova stāsta motīviem. Ir 1942.gads un apkārt norit spraigas partizānu cīņas ar iebrucējiem. Šajos notikumos tiek iejaukts arī Sušķenja, filmas galvenais varonis, kurš tiek apvainots vilciena spridzināšanā. Patiesībā viņam ar to nav nekāda sakara, taču partizāni uzskata, ka Sušķenja ir nodevējs un alkst viņam atriebties. Kad Sušķenja vēlas pierādīt savu nevainību, viņam nākas pieņemt morālus lēmumus amorālās situācijās. Viņš ir nelabvēlīgu apstākļu upuris, kas tikai cīnās par savām tiesībām izdzīvot.
Lomās: Vladimir Svirski, Vlad Abashin, Sergei Kolesov, Nikita Peremotovs, Julia Peresild, Kirill Petrov, Dmitrijs Kolosovs, Stepans Bogdanovs, Dmitry Bykovskiy, Vlad Ivanov, Vladislavs Dombrovskis, Igor Khripunov, Nadezhda Markina, Andrejs Virvics, Ziedonis Ločmelis
Režisors: Sergei Loznitsa
Šovasar uz lielajiem ekrāniem atgriežas visu laiku populārākais un spēcīgākais supervaronis - Supermens jeb Tērauda vīrs!
Kāds mazs zēns atklāj, ka viņam piemīt neparastas spējas un viņš nav no šīs planētas. Pieaudzis viņš cenšas noskaidrot savu izcelsmi un sūtību. Kad pasaulei draud iznīcība, viņā snaudošais varoņa gars atmostas un viņš kļūst par visas cilvēces cerību iemiesojumu.
Filma „Tērauda vīrs" ir jauna un vērienīga kino versija stāstam par ikonisko supervaroni. Filmas režisors ir Zaks Snaiders („300: Termopilu kauja", „Sargi" u.c.), producents Kristofers Nolans ("Tumšais bruņinieks atgriežas", "Pirmsākums" u.c.), un titullomu tajā atveido Henrijs Kavils, viņam līdzās Emija Adamsa, Rasels Krovs, Kevins Kostners un citi.
Filma 3D formātā.
Kad no okeāna dzīlēm iznirst briesmīgu monstru leģions - Kaijū, aizsākas nebeidzams karš, kurš prasa miljoniem cilvēku dzīvības un izsūc cilvēces resursus. Cīņai ar Kaijū tiek radīti īpaši ieroči - milzu roboti jēgeri, kurus sinhroni vada divi piloti ar neironu saitē saslēgtiem prātiem. Tomēr arī jēgeri izrādās bezspēcīgi nežēlīgā leģiona priekšā.
Cilvēce ir gandrīz iznīcināta un vienīgie, kas vēl varētu ļaudis glābt, ir kāds izbijis pilots un nepieredzējusi praktikante, kuriem tiek uzticēta savu laiku nokalpojušā milzu robota jēgera vadība. Abi cīnītāji kļūst par cilvēces vienīgo cerību tuvojošās apokalipses priekšvakarā.
Režisora Giljermo del Toro („Pāna labirints”, „Ellespuika”) filma "Pacific Rim: Uzbrukums zemei" kinoteātros no 12.jūlija!
Filma 3D formātā.
„Ridiks” – trešā filma, kas turpina populāro fantastikas seriālu par antivaroni vārdā Ridiks. Pirmā filma – kulta hits „Melnais caurums” – iznāca 2000. gadā, kurai sekoja „Ridika hronikas” (2004). Vins Dīzels („Ātrs un bez želastības”, „XXX”) atgriežas uz ekrāniem Visuma visbīstamākā noziedznieka lomā.
Ridiku atstāja mirt uz attālas planētas, uz kuras no pirmā acu uzmetiena nav nekādas dzīvības. Taču drīz atklājas, ka planētu apdzīvo bīstami monstri, ar kuriem Ridikam jāiesaistās nāvējošā cīņā. Turklāt pēc Ridika galvas uz planētu atlido algotņu banda.Savukārt algotņiem nav ne jausmas, ka viņi kļūs par nāvējošiem ieročiem Ridika rokās...
20 gadus pēc neaizmirstama mēģinājuma uzstādīt dzerstiņa rekordu pa alus krogiem, pieci bērnības draugi sanāk kopā, kad pīpmanis Gerijs Kings (Saimons Pegs) ierosina vēlreiz sarīkot dzeršanas maratonu, lai šoreiz tomēr sasniegtu leģendām apvītā alus kroga “Pasaules gals” bāra leti.
Alus tūres laikā, atceroties kopā pavadītos labos laikus un sūrojoties par tagadni, viņi pēkšņi atklāj, ka nākotne ir briesmās. Nevis tikai viņu, bet visas cilvēces nākotne. Tikt līdz krogam “Pasaules gals” ir viņu mazākā problēma, jo alus maratons pamazām sāk pārvērsties par apokalipsi...
2154.gadā pastāv tikai divas cilvēku šķiras: ļoti bagātie, kuri dzīvo uz drošas kosmosa stacijas, sauktas par Elizeju. Un pārējie, kuri mitinās uz pārapdzīvotās un daļēji nopostītās Zemes. Planētas iedzīvotāji vairs nav spējīgi cīnīties pret noziedzību un trūkumu, kas apņēmis zemi. Ir tikai viens cilvēks, kuram rodas iespēja vienādot šo divu pasauļu dzīvi, un viņu sauc Makss – vienkāršs puisis, kuram par katru cenu jānokļūst Elizejā. Kamēr viņa dzīvība karājas mata gala, viņš uzņemas bīstamu misiju, stājoties pretī Elizejas varenajiem. Ja viņam paveiksies, viņš izglābs ne tikai savu dzīvību, bet arī miljoniem cilvēku, kuri mitinās uz Zemes.
Lidojums uz Mēnesi, kurš visiem likās par pašu neiespējamāko sapni, kļūst par īstu traģēdiju cilvēkam. Dodoties kosmosā kā uzvarētājs, kā izredzētais, Andrejs nonāk pasaulē, kur laiks posta visu materiālo par spīti garam, kuru nav iespējams izspostīt. Ja Jūs neaizrauj parastais, ja Jūs esat spējīgi redzēt visu sīkas detaļās, tad šis kosmoss ir priekš Jums. Šī filma ir par pasaulē neredzētiem faktiem - spāņu režisora redzējums par Padomju kosmonauta lidojumu uz Mēnesi, juteklisku atskārsmi, centienu, pretrunam, uz atklājumiem un tā mīlestības romantiku, kas aizlido un neatgriežas un tas, kas palika.
Šis stāsts ir izveidots uz reālas padomju savienības 1967 gada lunāras programmas. Starp kosmosu un zemi izveidojās sarežģīts mīlestību trijstūris. Viņš ar viņu sarunājas , bet viņa var tikai pieņemt signālus, bet nekad nevares atbildēt.
Spāņu režisors Nikolas Alkala, par savu skolotāju Nikolas uzskata Andreju Tarkovski, tādēļ "Kosmonauts" elpo ar "Solarisa” tradīciju. Filma demonstrēta četros festivālos: Louisiana International Film Festival, Imagine Science Film Festival(Quito), Cinema at the Edge Festival(LA), New York Film Festival. Filmas mūziku ir uzrakstījis Tarkovska iemīļotais komponists - Eduards Artemjevs.