Filmas pamatā ir patiess stāsts par Vladislavu Špīlmanu, kurš trīsdesmitajos gados tika uzskatīts par izcilāko pianistu Polijā, varbūt pat visā Eiropā, un brīnumainā kārtā palicis dzīvs ebreju masu iznīcināšanas grautiņā 2.Pasaules kara laikā. Savukārt režisors Romāns Polaņskis bērnībā ir pārcietis holokausta režīmu Krakovas geto. Brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no koncentrācijas nometnes, kurā viņa māte gāja bojā. Kad Polaņska rokās nonāca Špīlmana autobiogrāfiskais romāns "Brīnumainā izdzīvošana" (Das wunderbare Uberlenen, 1998.), viņš uzreiz saprata, ka tā ir tēma viņa nākamajai filmai.
Polaņskis filmā uzsvaru nav licis uz ebreju masu iznīcināšanu koncentrācijas nometnēs vai leģendāro, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu ebreju nomitināšanas vietā Varšavas geto. Visas kara šausmas un ebreju vajāšana tiek nodota skatītājam ar pianista acīm - no visām slēptuvēm, kur viņš slēpjas. Pianists nav attēlots kā varonis, viņš vienkārši cenšas saglabāt savu dzīvību, lai atkal varētu nodoties iemīļotajai klavierspēlei. Visi pārējie viņa ģimenes locekļi kopā ar tūkstošiem citu ebreju tiek iestumti vagonos, kas aizved tos iznīcībai. Pianistu no šīs masu deportācijas vietas izglābj vācu savervētais ebreju policists. Ar paziņu palīdzību viņam izdodas izbēgt arī no ebreju darba nometnes Varšavas geto, viņa slēptuves mainās no mājas uz māju. Viņam tiek sameklēts dzīvoklis kādā daudzstāvu mājā pat pašā vācu perēkļa vidū - drošības labad. Māja tiek sabombardēta un pianists slēpjas te vienās drupās, te nākamajās. Viņš ceļo kā ēna un pats arī sāk izskatīties kā ēna (Adrians Brodijs filmēšanās laikā zaudēja 14 kg). Vērojot šo izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, nevilšus rodas pilnīgi eksistenciālas sajūtas. Kāds vācu kapteinis jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek pianistam sēsties pie klavierēm un spēlēt, lai pierādītu, ka viņš nemelo un tiešām ir pianists. Mūzika izglābj Špīlmanu arī šoreiz, jo vācieti, kurš pats, kā izrādās, ir mūziķis, saviļņo pianista klavierspēle…
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat savai nāvei un mira 2000.gadā 88 gadu vecumā.
Ir 1805.gads. Napoleona armija ir iekarojusi visu Eiropu. Vienīgi britu karaliste spējusi turēties pretī franču armijai. Tagad cīņa turpinās. Okeānā.
Uz kuģa "Pārsteigums" ir 28 lielgabali un 197 kuģotāji, tās kapteinis ir Džeks Obrijs (Rasels Krovs). Miglainā rītā britiem uzbrūk viens no Napoleona karakuģiem un "Pārsteigumam" tiek nodarīti lieli bojājumi. Tā kā Napoleona kuģis ir labāk bruņots, ar lielāku ekipāžu, kapteinim Obrijam nākas likt lietā viltību un attapību, lai aizbēgtu no ienaidnieka. Ceļojums turpinās karstumā gar Brazīlijas krastiem, vētrās pie Horna raga un salā, uz pasaules otru malu. Filma uzņemta pēc Patrika O'Braiena grāmatas motīviem.
Studija: 20th Century Fox, 2003.gads
Režisors: Peter Weir ("Trumena šovs", "Mirušo dzejnieku biedrība")
Lomās : Russel Crowe ("Gladiators", "Brīnišķīgais prāts"), Paul Betany ("Brīnišķīgais prāts", "Dogvilla")
Līdz 12 gadu vecumam vecāku pavadībā
Filmas garums: 2 stundas, 18 minūtes
Angļu valodā, ar titriem latviešu un krievu valodās.
Jūras kājnieku leitnants Voterss (Brūss Villiss) un viņa elitārā specvienība tiek nosūtīta uz Nigērijas ciemu, kur strādā amerikāņu ārste Kendriksa (Monika Beluči). Laikā, kad Nigērijā varu grib sagrābt brutāls diktators, amerikāņi saņem pavēl evakuēt no valsts visus tautiešus, jo draud briesmas. Taču, uzmeklējis Kendriksu, leitnants saņem atbildi, ka ārste nekur nedosies, bet gan paliks ārstēt pilsoņu karā ievainotos nigēriešus.
Voterss ir pieradis izpildīt pavēles, tādēļ apsola dakterei, ka evakuēs visus ciema iedzīvotājus līdz ar viņu pašu. Dodoties uz satikšanās vietu, kur bēgļus uzņems ASV jūras spēku helikopteri, viņus sāk vajāt ienaidnieka karaspēks. Drāma sasniedz kulmināciju brīdī, kad Voterss iesēdina helikopteros savus vīrus un dakteri. Pārējiem vietas nav paredzētas.....
Režisors : Antoine Fuqua (Oskars par filmu "Treniņa diena")
Lomās : Bruce Willis, Monica Bellucci
Studija: Columbia Pictures, 2003.gads
Žanrs: Asa sižeta filma
Gadsimtu gaitā valdīja uzskats, ka karalis Arturs ir tikai mīts, taču leģenda par viņu bija balstīta uz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Pēc Romas impērijas krišanas, Britu salās valdīja anarhija un bija nepieciešams līderis - karalis, kurš ne tikai apvienotu bruņiniekus kopējiem mērķiem cīņā pret iebrucējiem, bet arī lai Britu salās sāktos jauns laikmets. Vadoties pēc sava bijušā ienaidnieka - varenā burvja Merlina padomiem un plecu pie pleca ar drošsirdīgo skaistuli Ginevru, Arturs atrod sevī spēku, lai kopā ar viņam uzticamajiem bruņiniekiem Lanselotu, Galahedu, Tristanu u.c. izmainītu vēstures gaitu.
Aleksandrs Lielais, Maķedonijas valdnieks, jau 25 gadu vecumā bija iekarojis gandrīz visu toreiz cilvēcei zināmo pasauli. Aleksandra drošsirdība, izcilās taktiķa prasmes un līdera šarms nodrošināja viņam neskaitāmas uzvaras dažādās zemēs un ļāva vest savus grieķu un maķedoniešu armijas leģionus pretī uzvarām pret vareno Persijas impēriju un jebkuru citu ienaidnieku. Lai arī Aleksandrs labi uzturēto un organizēto armiju mantoja no sava tēva Filipa, tieši viņam astoņu gadu laikā izdevās izveidot impēriju, kāda nekad iepriekš nebija pastāvējusi un par kādu viņa tēvs pat nebija sapņojis. Stāsts par Aleksandru Lielo sākas, kad viņš dodas prom no Maķedonijas, lai soli pa solim iekarotu milzīgas teritorijas, nokļūstot līdz pat Indijai, un atspoguļo Aleksandra attiecības ar savu māti Olimpiju, tēvu Filipu, labāko draugu un armijas virsnieku Hefaistionu, Roksanu - savu ambiciozo un skaisto sievu, kā arī uzticamo ģenerāli Ptolemaju.... Tas ir stāsts par sapņotāju, kura alkas un rīcība noveda pie milzīgas impērijas dzimšanas, apvienojot neskaitāmas zemes un tautas, turklāt nezaudējot nevienu cīņu. Aleksandrs Lielais mira vientulībā, 32 gadu vecumā slimības dēļ, tomēr viņa dzīve un liktenis iezīmēja mūsdienu pasaules aprises.
Godalgotā režisora Olivera Stouna ("Platoon", "Natural Born Killers", "U-turn" u.c.) episkā filma par vienu no varenākajiem karavadoņiem pasaules vēsturē ar zvaigžņotu aktieru ansambli. Aleksandra lomā Kolins Farels, Olimpiju tēlo Andželina Džoli, Vels Kilmers kā Filips, Entonijs Hopkinss kā Ptolemajs, kā arī Rozarija Dousone un Džareds Leto.
Lomās: Colin Farrell, Angelina Jolie, Val Kilmer, Anthony Hopkins, Jared Leto, Rosario Dawson, Jonathan Rhys-Meyers
Filmas darbība risinās 1919. gadā. Matildei ir 19 gadu. Pirms 2 gadiem viņas līgavainis Manešs ir devies karā. Līdzās miljoniem uzvārdu, arī viņa uzvārds ir ierakstīts bojāgājušo sarakstos. Taču Matilde atsakās tam noticēt. Ja viņš būtu miris, viņa to zinātu. Drosmīgi un neatlaidīgi viņa meklē patiesību par sava mīļotā likteni. Viņa sastopas ar maldīgām cerībām un nejaušībām, taču soli pa solim atklāj līgavaiņa likteni.
12.gadsimtā Jeruzalemē starp Otro un Trešo Krusta karu valdīja īss pamiers. Jaunais franču kalējs Balians, nespēdams remdēt sāpes par sievas un dēla zaudējumu, nolemj pamest dzimteni. Kopā ar daudziem citiem eiropiešiem viņš dodas aizstāvēt svēto zemi. Ieradies Jeruzalemē, viņš iemīlas ķēniņa meitā, taču drīz vien viņam kļūst skaidrs, ka tas, kas šeit patiesībā notiek, ir tālu no iedomātajiem ideāliem.
Drīz mirst ar lepru slimais Jeruzalemes karalis un viņa vietā stājas valdonīgs un neapdomīgs karavadonis, kura karagājienam draud drīza sakāve. Musulmaņi arvien straujāk tuvojas Jeruzalemei, ko apņēmušies ieņemt par katru cenu. Tomēr bruņinieka pienākums ir cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam un Balians apņemas darīt visu, lai glābtu cilvēkus, Svēto zemi un karalieni.
Lomās: Orlando Bloom, Liam Neeson, Jeremy Irons, Eva Green, Edward Norton
Filma "Pārdrošais reids", kuras darbība noris 1945.gadā Filipīnās, stāsta patiesu notikumu par leitnanta Konolela Henrija Muči (Bendžamins Brets) vadīto 6. kājnieku bataljonu, kas dodas pārgalvīgā glābšanas misijā, neskatoties uz milzu pārspēku. Atrodoties 30 jūdzes aiz ienaidnieka līnijām, 6. kājnieku bataljons dodas atbrīvot vairāk nekā 500 amerikāņu karagūstekņu no drūmu slavu ieguvušās japāņu nometnes Kabanatuanā, veicot visu laiku pārdrošāko glābšanu.
Režisora Džona Dāla filmā spēlē arī tādi aktieri kā Džeimss Franko ("Zirnekļcilvēks"), Džozefs Fainss ("Iemīlējies Šekspīrs") un Konija Nīlsena ("Gladiators").
Lomās: Benjamin Bratt, James Franco, Connie Nielsen, Joseph Fiennes, Mark Consuelos
Filmu "Šreks" un "Šreks 2" producenta veidotā datoranimācijas piedzīvojumu komēdija stāsta par drošsirdīgo taču augumā nelielo balodīti vārdā Drošulis (lomu ierunājis Jūens Makgregors), kurš sapņo pievienoties britu karaliskajai baložu armijai un kalpot tēvzemei Otrā pasaules kara laikā. Neskatoties uz necilo ārieni Drošulis ar lielu apņēmību gatavojas bīstamām misijām nogādāt ziņas kareivjiem aiz ienaidnieka līnijām. Tad pienāk brīdis, kad spārnotajai armijai nepieciešami papildspēki un Drošulim tiek uzticēts lielais uzdevums. Drošulis ar saviem spārnotajiem biedriem pierāda, ka kaut ko panākt var nevis ar spēcīgiem spārniem, bet gan ar spēcīgu apņēmību.
Filma "Drošulis", kas pārpilna piedzīvojumu, jautrības un neaizmirstamu varoņu, ir lieliska izklaide visu vecumu skatītājiem. Filmu iedvesmojis fakts, ka baloži kara laikā izglābuši tūkstošiem dzīvību, un 31 no 53 augstākajiem apbalvojumiem, kas piešķirti dzīvniekiem, ir ticis tieši baložiem.
Lomās: Ewan McGregor, Ricky Gervais, Tim Curry, Jim Broadbent, Hugh Laurie, John Cleese
"9. rota" - aktiera Fjodora Bondarčuka debija režijā un Krievijā uzņemtā pirmā, īstā filma par karu. Ne pretkara, ne antimilitāra. Vienkārši filma par karu.
80. gadu otrā puse. Izgājuši apmācības kursus, septiņi jauniesauktie nokļūst Afganistānā pašā kara peklē. Desantnieku grupai tiek dota komanda ieņemt augstieni un noturēt to līdz papildspēku ierašanās. Cīnoties līdz pēdējam elpas vilcienam, nevienlīdzīgajā kaujā iet bojā desantnieku lielākā daļa. Un tikai pēdējiem no dzīviem palikušajiem ir lemts uzzināt, ka karš Afganistānā jau ir beidzies, bet par 9. rotas izvešanu ir vienkārši aizmirsts…
Filmas pamatā ir reāli notikumi.
Lomās: Fjodors Bondarčuks, Aleksejs Čadovs, Arturs Smoļaņinovs, Artems Mihalkovs, Staņislavs Govoruhins u.c.
Režisors: Fjodors Bondarčuks
Scenārijs: Jurijs Korotkovs
Producents: Jeļena Jacura, Sergejs Meļkumovs, Aleksandrs Rodņanskis
Somija, 1944. gads. Zemūdenes kapteinis Mariņins šķiet ir laimes luteklis - viņš izcīna spožākās uzvaras padomju zemūdens flotes vēsturē, viņā no pirmā acu skata iemīlas kāda meitene. Tomēr Mariņins ir neērta persona savas valsts specdienestiem un kļūst par mērķi kā ienaidniekiem tā savējiem.
Filmā "Pirmais pēc Dieva" tāpat kā dzīvē ir diezgan visa kā - gan sāpes un cerība, varonība un nelietība, draudzība un nodevība, izvēle starp bailēm un varoņdarbu, starp pienākumu un mīlestību. Turklāt nekas nav viennozīmīgs - aiz varonības var stāvēt nodevība, aiz sava pienākuma izpildīšanas - cietsirdība, aiz mīlestības - tīrs aprēķins.
Lai gan uz ekrāna vērojamas Krievijas jaunāko laiku kino neredzētas jūras kaujas ainas, kuru uzņemšanai iztērēts nemazāk iespaidīgs budžets, filmas nenovērtējamā kvalitāte ir tās īstums - tas ir stāsts par reāliem cilvēkiem, reālu vēsturi un karu. Filmas pamatā ir fakti no leģendārā kapteiņa Aleksandra Mariņina biogrāfijas, viņu savulaik Hitlers nodēvējis par savu "ienaidnieku numur viens".
Filmu producējis Mihails Kalatozišvili, slavenā kinorežisora Mihaila Kalatozova ("Lido dzērves", "Es - Kuba") mazdēls. Kapteiņa lomā - Dmitrijs Orlovs, kuru plašāk pazīstamu padarīja loma Renātas Ļitvinovas filmā "Debesis. Lidmašīna. Meitene".
Lomās: Dmitri Orlov, Vladimir Gostyukhin, Nina Ruslanova, Michael Gomiashvili, Irina Björklund, Yuri Stepanov, Viktor Sukhorukov, Liza Boyarskaya, Sergei Gorobchenko