Kāda jauna sieviete, vārdā Keita, tiek nolīgta darbā par aukli diviem bāreņiem. Bez abiem vecākiem palikušie bērni dzīvo nomaļā lauku apvidū lielā dzimtas mājā kopā ar guvernanti. Jaunajai auklei bērni šķiet nedaudz savādi, turklāt pamazām kļūst skaidrs, ka arī senajai mājai ir savi ne mazāk šausminoši noslēpumi. Drīz vien Keitas nemiers pārvēršas bailēs un viņa ar šausmām saprot, ka gan pati māja, gan bērni nav tik parasti un nevainīgi, kā sākumā varētu šķist.
Amerikāņu ģimene Blekvudi dzīvo privātmājā netālu no Vermontas ciema. Viņi ir nobēguši savā pasaulītē no cilvēku tenkām pēc tam, kad pirms sešiem gadiem Blekvudu namā notika mīklaina traģēdija: gandrīz visi ģimenes locekļi tika noindēti ar arsēnu. Divas māsas un viņu vecais tēvocis ir viss, kas nu ir atlicis no reiz tik lielā klana. Viņu noslēgto dzīvi pārrauj brālēns, kurš negaidīti uzrodas uz nama sliekšņa. Viņš ne tikai taisās atklāt ģimenes noslēpumu, bet arī savākt viņu naudu.
Anglija, 19. gadsimta vidus. Oksfordas profesors Džeimss Marijs strādā pie vēsturē pirmās angļu valodas vārdnīcas, bet par viņa galveno asistentu šajā darbā kļūst psihatriskajā slimnīcā ieslodzītais bīstamais noziedznieks - doktors Viljams Mainors. Kas īstenībā ir Mainors - ģēnijs vai neprātis, viltīgs noziedznieks, kurš uzsācis riskantu spēli, lai izkļūtu brīvībā, vai apsēsts zinātnieks? Un kas šajā gadījumā ir Marijs - uzticams draugs, manipulatora upuris vai līdzdalībnieks?
Kad Frānsisa, labsirdīga jauna sieviete, Ņujorkas metro atrod nozaudētu rokassomiņu, viņa, ilgi nedomājot, nolemj to nogādāt īpašniecei. Un somiņas īpašniece, izrādās, ir francūziete Greta – vientuļa, ekscentriska klavierskolotāja. Frānsisa, kas nesen zaudējusi māti, ātri vien satuvinās ar atraitni Gretu, un viņas kļūst par draudzenēm. Tomēr Gretas mātišķais šarms drīz vien sāk bālēt, viņas uzvedība kļūst arvien satraucošāka, un Frānsisai kļūst skaidrs, ka Gretas dzīvē nekas nav tā, kā izskatās.
Kādā Īrijas ciematā par mazuļa slepkavības mēģinājumu aizdomās tiek turēta pusaudze Dorotija Milsa. Lai izmeklētu un analizētu pusaudzes rīcību, notikuma vietā ierodas psihiatre Džeina Mortone. Ciemata iedzīvotāji Dorotiju, kas pati apgalvo, ka bērnam nav tuvojusies, uzskata par ļoti reliģiozu, īpašām pārdabiskām spējām apveltītu meiteni. Psihiatre Džeina savukārt diagnosticē meitenei nopietnas personības problēmas. Taču, kad Dorotija sāk runāt Džeinas mirušā dēliņa balsī, viņa ir spiesta atzīt, ka Dorotijai patiesi piemīt spējas, ko medicīna nespēj izskaidrot...
Lomās: Carice van Houten, Jenn Murray, David Wilmot, Ger Ryan
Režisors: Agnès Merlet
Scenārijs: Agnès Merlet, Juliette Sales
Producents: Olivier Delbosc
Divi panākumiem bagāti Ņujorkas advokāti - Odrija Vuda un Daniels Rafertijs ir specializēti laulību šķiršanas lietās un bieži vien ir satikušies tiesas sēdēs, aizstāvot pretējās puses. Panākumu ķīla katram ir sava- Odrija to meklē daudzajās likumu grāmatās, kamēr Daniels vairāk liek lietā savu šarmu tiesas zālē. Kādas rokzvaigznes un viņa sievas laulības šķiršanas prāva abus sāncenšus noved visai saspringtā situācijā. Bagāto klientu strīdus ābols ir kāda pils Īrijā, tādēļ abi advokāti dodas turp. Drīz vien, pavadot neaizmirstamu nedēļas nogali skaistajā vietā, viņu starpā rodas romantiskas jūtas, kuras abi par katru cenu cenšas slēpt. Pēc kādas vētrainas ballītes un tikpat vētrainas nakts, Odrija un Daniels no rīta attopas kā precēts pāris. Viņiem ir jāatgriežas Ņujorkā, lai turpinātu darbu pie tiesas prāvas, taču viņu jaunais statuss darbu sarežģī. Odrija un Daniels ir pieredzējuši visdažādākos mīlas un laulības dzīves scenārijus ar tikpat dažādām beigām, tomēr viņi nezina vienu - kā attīstīsies viņu mīlas stāsta scenārijs...
Šīs romantiskās komēdijas režisors Pīters Hovits ir guvis atzinību par vairākām viņa filmām, ieskaitot darbu "Un durvis aizveras". Galvenajās lomās filmējušās Holivudas zvaigznes Džuliana Mūra un Pīrss Brosnans, kurš pazīstams kā aģenta Džeimsa Bonda atviedotājs.
Būt Amerikā
Sapnis par Ameriku -precētam pārim no Īrijas liek pamest dzimteni un kopā ar abām meitiņām doties uz lielo iespēju zemi. Klasiskais sapnis drīz vien pārvēršas skaudrā apjausmā par Manhetenas ikdienu. Turklāt ģimene nespēj aizbēgt no tā, kas viņus vajāja dzimtenē - atmiņas par bojā gājušo dēliņu.
Filmas scenāriju rakstījusi visa Šeridanu ģimene un režisors to veltījis kādam, kas jau ilgus gadus no mākoņa maliņas veras uz savējiem - savam mirušajam brālim.
Gadsimtu gaitā valdīja uzskats, ka karalis Arturs ir tikai mīts, taču leģenda par viņu bija balstīta uz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Pēc Romas impērijas krišanas, Britu salās valdīja anarhija un bija nepieciešams līderis - karalis, kurš ne tikai apvienotu bruņiniekus kopējiem mērķiem cīņā pret iebrucējiem, bet arī lai Britu salās sāktos jauns laikmets. Vadoties pēc sava bijušā ienaidnieka - varenā burvja Merlina padomiem un plecu pie pleca ar drošsirdīgo skaistuli Ginevru, Arturs atrod sevī spēku, lai kopā ar viņam uzticamajiem bruņiniekiem Lanselotu, Galahedu, Tristanu u.c. izmainītu vēstures gaitu.
Jaunajā Stīvena Soderberga filmā Malorija Keina (Džina Karano) ir augsta līmeņa slepenā aģente, kura regulāri tiek izsaukta īpaši sarežģītu uzdevumu paveikšanai. Viņa strādā ātri, efektīvi, un vissvarīgāk – tīri. Kad kādas operācijas laikā viņa no drošas nāves izglābj ķīniešu žurnālistu, Malorija uzzina, pie kādiem cilvēkiem patiesībā strādājusi, un kļūst par ienaidnieci tai pašai valdībai, kuras uzdevumus līdz šim pildījusi. Tikko paglābusies no nāves, Malorija saprot, ka vienīgais veids, kā glābt sevi, ir nodot valdības sazvērestību atklātībā. Tikmēr viņai pa pēdām jau tiek sūtīti visnežēlīgākie spiegi, lai apklusinātu Maloriju uz visiem laikiem. Sākas iespaidīga pakaļdzīšanās cauri visai pasaulei, bet uzvarētājs šajā atriebības spēlē tajā var būt tikai viens.
Lomās: Gina Carano, Ewan McGregor, Michael Fassbender, Antonio Banderas, Michael Douglas, Channing Tatum, Mathieu Kassovitz
Režisors: Steven Soderbergh
Neticams jaunums 3D animācijas žanra cienītājiem. Septiņu gadu garumā zīmēts un uzlabots pirmais Īslandes animācijas piedzīvojumu eposs startēja, sagaidot daudz pozitīvu recenziju. Ledāju, geizeru, dažreiz dūmojošu ugunskalnu valsts animatori veiksmīgi sadarbojās ar Vācijas un Īrijas speciālistiem.
Režisora Oskaro Jonassono (viņa krimināltrilleris „Reikjavīka-Roterdama” noteica amerikāņu „Kontrobanda” ideju) krāsainā animācijas filma ir ideāli piemērota bērnu auditorijai. Mazā ciematiņā aug pusaudzis kalējs, kurš pieaugot sapņo kļūt par stipru vīru un iestāties karotāju rindās. Kādu dienu Valhalos dievu karaļa Odina dēla rokās nokļūst runājošs cirvis, kas ne tikai sniedz dažādus padomus, bet dāvā arī neticamu spēku. Brīnumaino ieroci vēlas iegūt daudzi nelabvēļi un pat ragana, kas uzliek dažādus lāstus.
Ziemeļaustrumu mitoloģijas leģenda, intriģējošs un aizraujošs animācijas stils, interesanti personāži un efektīvi izmantotas 3D priekšrocības Īslandes mazo šedevru padarīs par pasaules līmeņa fenomenu. Vēl līdz pirmizrādēm tā paguva jau nokļūt 50 valstīs. Tiem, kas meklē oriģinalitāti un jaunu pieeju šim žanram, tā noteikti patiks.
Lomas ierunājuši: Edgars Lipors, Dainis Porgants, Maija Apine, Jānis, Elizabete Laura Porgante, Imants Pakalnietis, Jānis Kirmuška, Pēteris Šogolovs, Ieva Aleksandrova
Režisors: Óskar Jónasson, Toby Genkel
Klāra un Eleanora pārceļas uz mazu Anglijas pilsētiņu, tālab rodas noslēpumi, intrigas un baumas. Iedzīvotāji mēģina saprast, kas patiesībā ir Klāra un Eleanora – māsas vai tomēr māte un meita. Klāra dabū darbu krogā, savukārt Eleanora apmeklē skolu, kurā viendien atzīstas, ka ir vairāk nekā divsimt gadu veca un pārtiek no cilvēku asinīm. Klasesbiedri uzskata, ka Eleanora ir zaudējusi prātu, taču viņa sadraudzējas ar vienpati Frenku, kurš mācās mājās.
Trileri piedāvā filmas „INTERVIJA AR VAMPĪRU” veidotāji.
Astoņi astronauti beidz Marsa pētījumus, bet 20 stundas pirms sešus mēnešus ilgušās misijas sekmīga noslēguma viens no zinātniekiem atrod ko pārsteidzošu. Unikālais organisms zibenīgi inficē daudzus apkalpes locekļus un pat drīzā aizlidošana no planētas nesola glābiņu. Astronautiem ne vien jāglābj sava dzīvība, bet arī jāpasargā Zeme no briesmīgā vīrusa.
Režisors Rūrī Robinsons savulaik nominēts „Oskaram” par animācijas filmu un tagad ekranizējis stāstu, kas uzrakstīts pirms četrdesmit gadiem. Savādi, ka producenti bija palaiduši garām tik gardu kumosu fantastikas literatūrā. Stāsta izcilība, iespaidīgums un baisais saturs rosinājis scenāristus nopūst no grāmatas biezo putekļu kārtu un ļaut tam atdzimt drūmā fantastikas trillerī.
Filma ilgst mazliet vairāk nekā pusotru stundu un ir demonstrēta Kannu kinofestivālā. Tā ir piesātināta ar spriedzi un bezizejas izjūtu, ko pastiprina naidīgie dzīves apstākļi, izolētā vide un tuvojošās vētras gaidas. „Pēdējās dienas uz Marsa” kritiķi salīdzina ar leģendārajām filmām no sērijas par atnācējiem, bet šoreiz darbība risinās daudz tuvāk mums un ienaidnieks ir apveltīts ar cilvēka intelektu.