Pasaka ar medus smaržu aicina visus uz vasarīgu pļavu, kur acis priecēs tās košākie iemītnieki. "Bitītes Maijas" (Maya the Bee Movie) jaukie tēli mācīs mazajiem būt drošsirdīgiem un iepazīt draudzību. Šīs mācībstundas notiks bitītes Maijas un viņas draugu jautro piedzīvojumu laikā.
Zinātkārā bitīte Maija kopš dzimšanas atšķiras no vienaudžiem. Viņai nekad nav miera, vienmēr pašai pirmajai viss jāpagaršo, jāpasmaržo un jāizpēta. Sirsnīgā un draudzīgā bitīte Maija ļoti ātri iemanto draugus, tomēr ne gluži katram pa prātam viņas raksturs. Zinātkārā bitīte traucē viltīgajai karalienes padomniecei īstenot savus nodomus. Ļaunprāte cenšas sarīdīt miermīlīgās bites ar bīstamajām kamenēm un sagrābt stropa karalienes troni.
Maija, biškopis Villijs, artistiskais sienāzītis Flips un labsirdīgais kameņpuika Stings tiek ierauti bīstamu notikumu virpulī. Viņiem jāpasargā sava stropa iemītnieki no draudošā kara, jānomierina saniknotās kamenes, jāglābj karaliene un, galvenais, jāsaglabā draudzība un savstarpēja uzticība.
Ar mīlestību zīmētā animācijas filma paliks atmiņā līdz ar krietnajiem, dažbrīd naivajiem, bieži vien smieklīgajiem, taču vienmēr jaukajiem tēliem. Pirms dažiem gadiem "Bitīte Maija" atgriezās televīzijas ekrānos – viņas vācu tautieši sāka veidot seriālu, ko sekmīgi uzņem un demonstrē vēl tagad. Seriāla panākumu iedrošināti, tā autori nolēma izstāstīt bitītes piedzīvojumus arī kinoskatītājiem. Maija aicinās visus kinozālē ziemas vidū.
XX gadsimta piecdesmitie gadi, pierobežas pilsēta pie jūras un dzīves "robežvalstī" absurdie likumi. Melnbaltās filmas intriga – mūsdienīgs retro kā pasaka par Pelnrušķītes kurpīti, kas šoreiz atrasta robežjoslā pie jūras. Prinča vietā – krievu armijas zaldāti. Bet kas ir Pelnrušķīte?
Šobrīd starptautiski konvertējamākās latviešu režisores Lailas Pakalniņas pirmā spēlfilma, kas top pēc vairākām jau starptautiski atzītām dokumentālām filmām, saglabājot dokumentāla vērojuma stilistiku un iezīmējot to kā režisores turpmākā rokraksta pamatu. Filma neizdabā skatītāja ierastajām uztveres iemaņām, daudzpunkti ir apzināts stāsta veidošanas paņēmiens. Izcila grafiskā attēla kultūra, pazudušā laika inscenējums, kas sižeta atrakciju vietā piedāvā sajūtas, noskaņas un sadzīves detaļās atklātu padomju laika absurdu.