Kosmosa dzīles aiz mūsu Saules sistēmas robežām. Monte un viņa mazā meitiņa Vilova dzīvo pilnīgā izolācijā kosmosa kuģī. Stingrā pašdisciplīna sargā vientuļo vīrieti no paša un citu kaislībām. Viņš ir kļuvis par tēvu pret savu gribu. Vilovu dzemdēja ar Montes spermu apaugļota jauna sieviete vārdā Boize. Viņi abi bija kosmosa cietumnieku apkalpes locekļi, uz nāvi notiesātie, jūrascūciņas, kas nosūtītas kosmosā uz Zemei tuvāko melno caurumu. Tagad dzīvi palikuši tikai Monte un Vilova. Un Monte ir mainījies. Pateicoties meitai, viņš pirmo reizi mūžā sajūt visvarenās mīlestības spēku. Vilova aug, kļūst par meiteni un jaunu sievieti. Tēvs un meita abi kopā vientulībā tuvojas savam liktenim – melnajam caurumam, kurā laiks un telpa pārstāj eksistēt.
Izcilā dāņu kinorežisora Larsa fon Trīra jaunākā drāma "Antikrists" ir mistisks psiholoģisks trilleris, kas stāsta par laulāta pāra attiecībām pēc viņu mazā dēla nāves. No pilsētas viņi dodas mežā, kur ļaujas seksualitātes destruktīvajam spēkam. Filma ir provokatīva un izaicinoša, tā šokē ar vardarbības un seksa ainām. „Antikrists” kļuva par šāgada Kannu kinofestivāla lielāko skandālu.
Galvenās lomas atveido Šarlote Gensbūra (par šo filmu Kannu festivālā viņa atzīta par labāko aktrisi) un Vilems Defo.
Lomās: Charlotte Gainsbourg, Willem Dafoe
Režisors: Lars fon Trier
Scenārijs: Lars fon Trier
Producents: Meta Loise Foldager
“Dejojiet, dejojiet... citādi mēs esam pazuduši” ir vārdi, kas pieder leģendārajai vācu avangarda dejotājai un horeogrāfei Pīnai Baušai (1940 – 2009). Viņas radītais bija tik unikāls, ka pilnībā izmainīja dejas valodu un deva tādu vizuālo pieredzi, kāda nebija gūstama nekur citur. Revolucionālā 3D tehnoloģiju filma Vima Vendersa režijā piedāvā Pīnas Baušas izcilāko darbu estētiku elpu aizraujošā veidā. Vienlaikus gan mūzikls, gan dokumentālā filma, Pīna ir maģiski suģestējoša slavas dziesma kustībai. Pirmizrādi filma piedzīvoja šī gada Berlīnes Starptautiskajā kino festivālā.
Lomās: Pina Bausch, Dominique Mercy, Regina Advento, Malou Airaudo
Režisors: Wim Wenders
Scenārists: Wim Wenders
Filma oriģinālvalodā, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums austiņās latviešu valodā.
Pasaka ar medus smaržu aicina visus uz vasarīgu pļavu, kur acis priecēs tās košākie iemītnieki. "Bitītes Maijas" (Maya the Bee Movie) jaukie tēli mācīs mazajiem būt drošsirdīgiem un iepazīt draudzību. Šīs mācībstundas notiks bitītes Maijas un viņas draugu jautro piedzīvojumu laikā.
Zinātkārā bitīte Maija kopš dzimšanas atšķiras no vienaudžiem. Viņai nekad nav miera, vienmēr pašai pirmajai viss jāpagaršo, jāpasmaržo un jāizpēta. Sirsnīgā un draudzīgā bitīte Maija ļoti ātri iemanto draugus, tomēr ne gluži katram pa prātam viņas raksturs. Zinātkārā bitīte traucē viltīgajai karalienes padomniecei īstenot savus nodomus. Ļaunprāte cenšas sarīdīt miermīlīgās bites ar bīstamajām kamenēm un sagrābt stropa karalienes troni.
Maija, biškopis Villijs, artistiskais sienāzītis Flips un labsirdīgais kameņpuika Stings tiek ierauti bīstamu notikumu virpulī. Viņiem jāpasargā sava stropa iemītnieki no draudošā kara, jānomierina saniknotās kamenes, jāglābj karaliene un, galvenais, jāsaglabā draudzība un savstarpēja uzticība.
Ar mīlestību zīmētā animācijas filma paliks atmiņā līdz ar krietnajiem, dažbrīd naivajiem, bieži vien smieklīgajiem, taču vienmēr jaukajiem tēliem. Pirms dažiem gadiem "Bitīte Maija" atgriezās televīzijas ekrānos – viņas vācu tautieši sāka veidot seriālu, ko sekmīgi uzņem un demonstrē vēl tagad. Seriāla panākumu iedrošināti, tā autori nolēma izstāstīt bitītes piedzīvojumus arī kinoskatītājiem. Maija aicinās visus kinozālē ziemas vidū.
XX gadsimta piecdesmitie gadi, pierobežas pilsēta pie jūras un dzīves "robežvalstī" absurdie likumi. Melnbaltās filmas intriga – mūsdienīgs retro kā pasaka par Pelnrušķītes kurpīti, kas šoreiz atrasta robežjoslā pie jūras. Prinča vietā – krievu armijas zaldāti. Bet kas ir Pelnrušķīte?
Šobrīd starptautiski konvertējamākās latviešu režisores Lailas Pakalniņas pirmā spēlfilma, kas top pēc vairākām jau starptautiski atzītām dokumentālām filmām, saglabājot dokumentāla vērojuma stilistiku un iezīmējot to kā režisores turpmākā rokraksta pamatu. Filma neizdabā skatītāja ierastajām uztveres iemaņām, daudzpunkti ir apzināts stāsta veidošanas paņēmiens. Izcila grafiskā attēla kultūra, pazudušā laika inscenējums, kas sižeta atrakciju vietā piedāvā sajūtas, noskaņas un sadzīves detaļās atklātu padomju laika absurdu.