Japāna, 1944. Izlūkošanas darbam apmācīts Hiroo Onoda, 22 gadus vecs, atklāj filozofiju, kas ir pretrunā oficiālajai nostājai: nav pašnāvības; palikt dzīvam, lai kas arī notiktu; misija ir svarīgāka par visu. Nosūtīts uz Lubangu, nelielu salu Filipīnās, kur amerikāņi gatavojas izkāpt, šī loma būs partizānu kara rīkošana līdz Japānas karaspēka atgriešanās brīdim. Impērija drīz pēc tam padosies; Onoda, 10 000 dienas vēlāk.
Parīze, 1981. Vēlēšanu naktī pūš pārmaiņu vēji, un franči pacilāti vētra ielās. Taču Elizabete cenšas dalīties vispārējā optimisma noskaņojumā. Viņas laulība tuvojas beigām, un viņai tagad būs jāuztur ģimene. Viņa ir satraukta, un viņas tēvs un pusaudžu bērni ir noraizējušies, ka viņas asaras vienkārši neizžūs. Bet ko tad, ja klausīšanās viņas emocijās varētu palīdzēt viņai sākt aizpildīt tukšo nākotnes lapu? Kā būtu, ja viņa pēc iegribas rakstītu vēstuli savas iecienītākās radio programmas vadītājai? Vai arī uzaicināt bezpajumtnieku meiteni savā mājā? Kas notiktu, ja viņa veiktu tādus žestus, kas faktiski maina dzīvi?
Anaisa ir trīsdesmit un salūzusi. Viņai ir mīļākais, bet viņa vairs nav pārliecināta, ka viņu mīl. Viņa satiek Danielu, kurš viņai uzreiz iemīlas. Bet Daniels dzīvo kopā ar Emīliju, kuru arī Anaisa iemīlas. Šis ir stāsts par nemierīgu jaunu sievieti. Un stāsts par dziļu vēlmi.
Haotisks un neparedzams haotiskas un neparedzamas sievietes portrets. Jūlija nevarētu sakārtot savu dzīvi tā, kā filmas veidotāji to izdarījuši viņas vietā: prologā, 12 nodaļās un epilogā. Tuvojoties 30. dzimšanas dienai, viņa no jauna rod talantus un karjeras ceļus. Medicīna, psiholoģija, fotogrāfija un citas kaprīzes. Uzsākot attiecības ar nedaudz vecāko grafisko noveļu autoru Akselu, abiem ir ideāla saderība, kas pieprasa stabilitāti. Tomēr Jūliju arvien vairāk piepilda nemiers. Maldīdamās starp to, ko vēlas pati un citi sagaida, viņa vienu nakti sastop Eivinnu. Savu untumu svētīta, viņa ir gatava pamest visu labo.
Rahims atrodas cietumā parāda dēļ, kuru viņš nespēja atmaksāt. Divu dienu atvaļinājuma laikā viņš mēģina pārliecināt savu kreditoru atsaukt savu sūdzību par summas daļas samaksu. Bet lietas nenotiek kā plānots. Vai viņš tiešām ir varonis?
“Kā es varu nejusties kā neveiksminiece?” sevi ar Ingmaru Bergmanu salīdzina Krisa. Viņas kinokarjera ir tikai pašā sākumā, un viņa nespēj saprast zviedru režisora piecas laulības un deviņus bērnus. Turpretī vīrs Tonijs kļuvis par ieredzētu ārthausa režisoru, bet, viņaprāt, “Septītais zīmogs” (1957) ir pārvērtēts. Ierodoties Baltijas jūras ieskautajā Fores salā, uz kuras Bergmans dzīvojis un uzņēmis filmas, abi ķeras klāt jauno scenāriju tapināšanai. Piepeši sala ar nekaitīgajām medūzām, krastos izslietajiem kaļķakmens bluķiem jeb rauki, aitām un tūristu autobusu piedāvā jaunu scenāriju. Šķiet, Bergmans ir līdzautors: mīklaini kā spogulī.
Sieviete ar metāla plāksni galvā no bērnības autoavārijas dodas dīvainā ceļojumā, nonākot saskarē ar ugunsdzēsēju, kurš pēc 10 gadiem atkal satikās ar savu pazudušo dēlu.
Sievietes patērējošā mīlestība liek viņai nest viņas mirušās mīļotās klonu. Kopš bērna sākuma līdz pat vīrišķībai viņa saskaras ar neizbēgamām pretrunīgi vērtēta lēmuma sarežģītībām.
Karā apbraukātā valstī sieviete vēro, kā vīrs tiek samazināts līdz dārzeņu stāvoklim ar lodi kaklā, kuru pametuši Džihādas pavadoņi un brāļi. Kādu dienu sieviete nolemj pateikt viņam lietas, ko viņa nekad agrāk nebūtu varējusi darīt.
Jaunie dejotāji pulcējas attālā un tukšā skolas ēkā, lai iestudētu aukstā un ziemīgā naktī. Visu nakti svinības drīz pārvēršas par halucinējošu murgu, kad viņi uzzina, ka viņu sangrija ir piesieta LSD.
Džejs, neveiksmīgs mūziķis, devās prom no savas ģimenes un tagad nopelna iztiku par galvas bārmeni modernajā Londonas krodziņā. Katru trešdienas pēcpusdienu viņa mājā ierodas grafisks, gandrīz bez vārdiem, sekss. Kādu dienu Džeja seko viņai un uzzina par atlikušo mūžu (un ka viņas vārds ir Klēra). Tas galu galā izjauc viņu attiecības.