Parīze, 1981. Vēlēšanu naktī pūš pārmaiņu vēji, un franči pacilāti vētra ielās. Taču Elizabete cenšas dalīties vispārējā optimisma noskaņojumā. Viņas laulība tuvojas beigām, un viņai tagad būs jāuztur ģimene. Viņa ir satraukta, un viņas tēvs un pusaudžu bērni ir noraizējušies, ka viņas asaras vienkārši neizžūs. Bet ko tad, ja klausīšanās viņas emocijās varētu palīdzēt viņai sākt aizpildīt tukšo nākotnes lapu? Kā būtu, ja viņa pēc iegribas rakstītu vēstuli savas iecienītākās radio programmas vadītājai? Vai arī uzaicināt bezpajumtnieku meiteni savā mājā? Kas notiktu, ja viņa veiktu tādus žestus, kas faktiski maina dzīvi?
Vairāk
Paris, 1981. The winds of change are blowing on election night and the French storm the streets, elated. But Élisabeth struggles to share the general mood of optimism. Her marriage is coming to an end and she will now have to support her family. She is distraught, and her father and teenage children are worried that her tears simply will not dry. But what if listening to her emotions could help her to start filling the blank page of her future? What if she were to write a letter on a whim to the host of her favourite radio programme? Or invite a homeless girl into her house? What would happen if she were to make the kind of gestures that actually change lives?
Parīze, 1981. Vēlēšanu naktī pūš pārmaiņu vēji, un franči pacilāti vētra ielās. Taču Elizabete cenšas dalīties vispārējā optimisma noskaņojumā. Viņas laulība tuvojas beigām, un viņai tagad būs jāuztur ģimene. Viņa ir satraukta, un viņas tēvs un pusaudžu bērni ir noraizējušies, ka viņas asaras vienkārši neizžūs. Bet ko tad, ja klausīšanās viņas emocijās varētu palīdzēt viņai sākt aizpildīt tukšo nākotnes lapu? Kā būtu, ja viņa pēc iegribas rakstītu vēstuli savas iecienītākās radio programmas vadītājai? Vai arī uzaicināt bezpajumtnieku meiteni savā mājā? Kas notiktu, ja viņa veiktu tādus žestus, kas faktiski maina dzīvi?
Vairāk
Paris, 1981. The winds of change are blowing on election night and the French storm the streets, elated. But Élisabeth struggles to share the general mood of optimism. Her marriage is coming to an end and she will now have to support her family. She is distraught, and her father and teenage children are worried that her tears simply will not dry. But what if listening to her emotions could help her to start filling the blank page of her future? What if she were to write a letter on a whim to the host of her favourite radio programme? Or invite a homeless girl into her house? What would happen if she were to make the kind of gestures that actually change lives?