Inženieris Alfrēds Turlavs rūpnīcā vada konstruktoru biroju un kaismīgi aizstāv savu pārliecību par telefona centrāļu ražošanas attīstības virzienu, cīnoties pret pārsteidzīgiem jaunievedumiem. Turlavs jau divdesmit gadu precējies ar Līviju un tikko izdevis pie vīra meitu Vitu, bet tad viņa dzīvē ienāk jauna mīlestība – kolēģe Maija.
Ironiski romantisks stāsts par cilvēku, kurš tiecas dzīvot pa īstam, dzīves garšu saskatot mīlestībā. Dizaineru biroja darbiniekam Donatam ir piecas sievietes, katra ar savu mīlestību. Tomēr, lai cik patiess ir Donats pret katru no savām sievietēm, tā tomēr ir spēle, kurā donžuānam nākas zaudēt.
Ilzei šķiet, ka dzimtajā ciemā viņai nav nākotnes, tāpēc vilinošs ir avīzē izlasītais sludinājums, kas piedāvā piedalīties aktieru konkursā. Ilzes draugs Ojārs pret ieceri izturas ironiski un izsmej to. Mirkļa impulsa un spīta vadīta, Ilze tomēr aizbrauc uz Rīgu, Ojārs kopā ar draugu Bogdanu dodas viņai pakaļ, un visi trīs laucinieki iejūk apdullinošajā galvaspilsētas troksnī. Ilze un Ojārs gaida viens no otra pirmo soli, bet tas viņu attiecības vēl vairāk sarežģī. Lai iegūtu laiku, Ojārs samelo, ka dodas uz Īriju sakarā ar kādu darba piedāvājumu...
Ironisks stāsts par sapņiem un to zaudēšanu. Filmas tapšanu ir iedvesmojuši reāli notikumi, abiem režisoriem nokļūstot dīvainā kāzu ceremonijā bijušā PSRS valstsvīra J. Andropova villā netālu no Pērnavas.
Dokumentālā filma "Teritorija. Vija Celmiņš" pirmo reizi atklāj mākslinieces radošo procesu, kā arī viņas unikālo personību. Filmēšanas grupa Viju Celmiņš apmeklēja Ņujorkā un Longailendā, kur tai bija ne tikai ekskluzīva iespēja vērot mākslinieces darba procesu, bet arī tikties ar viņas domubiedriem un būt klāt Ņujorkas mākslas notikumos.
Stāsts par tango karali Oskaru Stroku , par viņa mīlestību un nodevību, par viņa neveiksmīgajiem veikaliem un tango mūziku, kas skan Rīgā un Berlīn;e, aizved mūs uz Argentīnu, Japānu un Ķīnu. Komponistu savienībā Stroku uzņem 30 gadus pēc viņa nāves.
Filma veidota kā psiholoģiska drāma. Tās centrā - jaunu sieviešu likteņi karā un pēckara skarbajā laikā, kad pavisam parasta parādība bija "tautas ienaidnieku" raganu medības. Nežēlīgais karš sakropļo gan meiteņu ķermeņus, gan viņu dvēseles.
Darbības vieta - kara hospitālis. Tas ir tikai fons, uz kura spilgti parādās raksturu sadrsmes, vērpjas intrigas, risinās savstarpējās cilvēciskās attiecības.
Lentes patoss pauž domu, ka sieviete jebkuros apstākļos un situācijās ir un paliek sieviete. Arī skaudrajos kara gados tās tāpat slāpa patiesas mīlestības, savstarpējas sapratnes, uzticības un maiguma.
Par revolucionāru darbību žandarmi arestē Mārtiņu Robežnieku. Viņa jaunākais brālis, skolotājs Jānis, par dumpīgajām runām padzīts no darba un spiests atgriezties tēva mājās. Arī šeit sākumā viņš aģitē kalpu vidū, izpelnīdamies vietējās varas nelabvēlību. Tomēr Jāņa kāzas ar muižas pārvaldnieka meitu krasi maina viņa vietu dzīvē. Revolūcijas gaita sasniedz arī viņu dzimto pusi. Sacēlušies zemnieki nodedzina barona pili, izveido rīcības komitejas. No Rīgas ierodas Mārtiņš, cīņa turpinās, taču drīz ierodas soda ekspedīcija, kas nežēlīgi izrēķinās ar zemniekiem, spīdzina, nošauj, nodedzina mājas. Jāni pārņem bailes un, lai sevi glābtu, viņš kļūst par nodevēju. Upuru vidū ir arī brāļu tēvs un Mārtiņa līgava Zelma. Mārtiņš, neskatoties uz tuvinieku traģisko likteni, nesalauzts paliek revolūcijas cīnītāju rindās.Filma veidota pēc Andreja Upīša triloģijas "Robežnieki" motīviem par 1905. gada notikumiem Latvijā.
Groteska par dzīvi padomju kolhozā 20. gs. 80. gadu vidū, kad, tiecoties pēc izciliem sociālistiskās sacensības sasniegumiem, ļaudis aizmirst vai negrib parūpēties ne par savu sētsvidu, ne par savu tuvāko. Latvijas laukus nomāc arī alkoholisma nodarītais posts. Jaunais komjaunatnes sekretārs Vitolds ar to nevar samierināties, tāpēc viņš - un viņa pavadībā arī kolhoznieku bērni - ķeras pie negāciju izskaušanas, taču arī labo vajag darīt, ievērojot mēra sajūtu, citādi nāksies iekrist otrā grāvī...
Institūta priekšā uz kāpnēm fotografējas jaunās studentes. Pēkšņi parādās brašs "bobiks" ar uzrakstu "Ventaszirgs." Seko ielūgums doties uz dejām, bet uz to atsaucas tikai viena meitene. Tik neparasti sākas šī liriskā kinostāsta varoņu Montas un Arņa iepazīšanās, kas strauji pāraug mīlestībā.Taču pirmās tuvības prieka un bezrūpības mirkļiem seko abpusēja nesaprašanās - pārāk atšķirīgi veidojušies viņu raksturi, morāles principi. Monta raugās uz dzīvi ar vienkārša un patiesa cilvēka skaidro skatienu, tādēļ atklājums, ka Arni vēl saista zināms morāles pienākums pret citu sievieti, viņai ir smags trieciens. Arnim rodas sarežģījumi darbā. Rūpnīcā viņa vainas dēļ iziet no ierindas martena krāsns. Viss notikušais liek jaunajam strādniekam palūkoties uz sevi citām acīm un izlemt savu turpmāko rīcību bez kompromisa.
Filmā atainotie dramatiskie notikumi noris 1944. gada rudenī Latvijā. Pēc ievainojuma no frontes dzimtajā pusē atgriežas Antons Paipala un kļūst par pirmo pagasta partorgu. Kaut arī frontes līnija aizvirzījusies uz rietumiem, cīņa šai novadā turpinās, tikai tagad tā noris citā formā, ļaudis šķeļ šķiru pretrunas, ir upuri. Pagasta sociālās un politiskās pārmaiņas vada Antons, ar personisko piemēru atbalstīdams vājos un tos, kuri šaubās.Sabiedriskais un personiskais viņu dzīvē cieši savijies kopā, aug nesaprašanās ar brāli Kārli Paipalu, kura iesīkstējušo vidējā zemnieka apziņu nav viegli pievērst jaunajai dzīvei.Filma veidota pēc Bruno Saulīsā romāna \"Ošu gatve\" motīviem.1985. gadā filmas veidotāju grupai - Antonam Brokam, Ērikam Lācim, (pēc nāves arī romāna autoram Bruno Saulītim), Harijam Kukelam, Gunāram Cilinskim un Eduardam Pāvulam piešķirta LPSR Valsts prēmija.