Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Tur viņš satiek skolotāju Lauru - divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts - viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai.
Klasiska melodrāma, kuras panākumus savulaik nodrošināja perfekts režisoru-debitantu tandēms – populārais aktieris Gunārs Cilinskis un filmu ražošanas profesionālis Varis Brasla. Filma no Latvijas kinoklasikas zelta fonda meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu – drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai? –, turklāt ar šādu intīmu tematiku drosmīgi atšķīrās no sava laika padomju kino meinstrīma – sociālistiskās jauncelsmes un ražošanas problēmu tematikai veltītām filmām.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. 19. gadsimta beigas Latvijā. Atlūzis ledus gabals nes četrpadsmit zvejniekus un viņu pajūgus arvien tālāk jūrā. Tikai piektās dienas rītā pie apvāršņa parādās igauņu laiva, bet tajā visi nevar sakāpt – trijiem jāpaliek uz ledus, tāpēc zvejnieki velk lozes.
Arvīds Lasmanis nevienā darbavietā ilgi neturas, jo nevar pieņemt paviršu un negodīgu attieksmi pret darbu. Tomēr sieva un divi puikas prasa ēst, un Arvīds atrod ienesīgu haltūru – kaprača darbu. Sievasmātes līgavainis Ciekurs iekārto Arvīdu paša vadītajā siltumtīkla remontbrigādē, bet dažiem jaunajiem darbabiedriem Arvīda godīgums un principialitāte nepatīk. Arī sieva pārmet, ka viņš neprotot dzīvot un ģimenei jāsaspiežas komunālā dzīvokļa istabiņā, bet darbā izceļas konflikts, jo Arvīds paziņo, ka siltumtrasē neliks sarūsējušas caurules.
Filma pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis. 20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais.
Pirmā latviešu literatūras klasikas ekranizācija, filmas uzņemšanas grupā pirmoreiz pārsvarā ir latviešu kinoprofesionāļi.
19. gadsimta beigas Latvijā. Kalpone Madara mīl kalpu Andru, bet mantas dēļ apprec veco un bagāto Mālnieku saimnieku Miglu. Lielu māju saimnieces dzīve Madaru padara arvien cietāku un skarbāku, viņa ir nežēlīga pret savas māsas ģimeni, bet pēc vīra nāves ļauj iet bojā arī pašas dēlam, domādama, ka Matīsiņš traucē viņas laulībām ar Andru. Tomēr Andrs kopā ar Madaras māsasmeitu Lienu dodas uz pilsētu, un Madara izmisumā metas Daugavā.
Vecā zvejnieka Kļavas dēls Oskars vairs negrib pakļauties ne tēva diktātam, ne veciem ieradumiem – viņš sapņo par lieliem, jauniem tīkliem, leduspagrabu un visu zvejnieku neatkarību no zivju uzpircēja Garozas. Sākumā gan Oskara plāniem neviens netic, izņemot dzīvespriecīgo dēkaini Fredi, un tieši ar viņa palīdzību Oskars uzbūvē jauno murdu, izcīnot veco zvejnieku atzinību. Filmas stāstā ir arī mīlestība un nodevība, kolorīti zvejniekciema tipāži un tautiskas ziņģes, kas vēlāk folklorizējušās.
20. gadsimta 30. gadi Latgalē. Mazais Bonifācijs Pāvulāns, saukts par Boņuku, lauku mājās izdzīvo ziemu, pavasari un vasaru ar visiem puiku priekiem un nedienām. Boņuks ir ieskatījis skaisto kaimiņmājas meiteni Bigiju un paziņo, ka precēs viņu, bet meitenei jau ir savs iecerētais - saimniekdēls Aleksis. Kad Bigija Boņuku aicina uz savām kāzām un vēlāk aizbrauc līdzi vīram, zēns iet pie Pestītāja tēla aizlūgt, lai Dievmāte palīdz Bigijai svešā malā.
XX gadsimta piecdesmitie gadi, pierobežas pilsēta pie jūras un dzīves "robežvalstī" absurdie likumi. Melnbaltās filmas intriga – mūsdienīgs retro kā pasaka par Pelnrušķītes kurpīti, kas šoreiz atrasta robežjoslā pie jūras. Prinča vietā – krievu armijas zaldāti. Bet kas ir Pelnrušķīte?
Šobrīd starptautiski konvertējamākās latviešu režisores Lailas Pakalniņas pirmā spēlfilma, kas top pēc vairākām jau starptautiski atzītām dokumentālām filmām, saglabājot dokumentāla vērojuma stilistiku un iezīmējot to kā režisores turpmākā rokraksta pamatu. Filma neizdabā skatītāja ierastajām uztveres iemaņām, daudzpunkti ir apzināts stāsta veidošanas paņēmiens. Izcila grafiskā attēla kultūra, pazudušā laika inscenējums, kas sižeta atrakciju vietā piedāvā sajūtas, noskaņas un sadzīves detaļās atklātu padomju laika absurdu.
Nacionālais sezonas hits par neseno vēsturi Latvijā. Likteņa melodrāma ar raibas komēdijas elementiem un tautā jau folklorizējušos mūziku. Trijstūris – nedziedināms zinātnieks, akla meitene un jauns bards iz tautas uz mežonīgā kapitālisma dzimšanas, sīkpartiju konfliktu, pilsētas ņirbas un dziedošās dzimtenes dabas fona. Uzvar brīnums un mīlestība, kaut daži personāži mirst.
Mūsdienu pasaka par mīlestību, par to, cik bīstami spēlēties ar otra cilvēka jūtām. Šķietami atraidītās mīlestības dēļ Māris apprec meiteni, ko nejauši saticis atraidījuma vakarā. Bēgšana no jūtām pārtop jaunā mīlestībā.