Rumānijas policistam, kurš ir nolēmis atbrīvot no cietuma greizo biznesmeni, kurš zina, kur tiek slēpta mobesta nauda, jāapgūst sarežģītā senču valoda (Silbo Gomero), ko lieto Gomeras salā.
Kosmosa dzīles aiz mūsu Saules sistēmas robežām. Monte un viņa mazā meitiņa Vilova dzīvo pilnīgā izolācijā kosmosa kuģī. Stingrā pašdisciplīna sargā vientuļo vīrieti no paša un citu kaislībām. Viņš ir kļuvis par tēvu pret savu gribu. Vilovu dzemdēja ar Montes spermu apaugļota jauna sieviete vārdā Boize. Viņi abi bija kosmosa cietumnieku apkalpes locekļi, uz nāvi notiesātie, jūrascūciņas, kas nosūtītas kosmosā uz Zemei tuvāko melno caurumu. Tagad dzīvi palikuši tikai Monte un Vilova. Un Monte ir mainījies. Pateicoties meitai, viņš pirmo reizi mūžā sajūt visvarenās mīlestības spēku. Vilova aug, kļūst par meiteni un jaunu sievieti. Tēvs un meita abi kopā vientulībā tuvojas savam liktenim – melnajam caurumam, kurā laiks un telpa pārstāj eksistēt.
Ir 1933. gads, Lielās depresijas laiks. Greisa (Braisa Dallasa Hovarda) kopā ar savu tēvu (Vilems Defo) un viņa gangsteru bandu siro cauri visai Amerikai. Alabamas štatā viņi nonāk nomaļā plantācijā Manderlejā, kur, kā atklājas, joprojām turpinās verdzība, kaut pārējā Amerikā tā atcelta jau pirms 70 gadiem. Greisa, cēlu nodomu un "svētu dusmu" pārņemta, nolemj izmainīt šo netaisnību un iejaucas notiekošajā... Viņas centieni izveidot ideālu un demokrātisku valsti diemžēl piedzīvo sakāvi. Greisa dāvā vergiem brīvību, bet viņi nezina, ko ar to iesākt, jo pieraduši pie drošības, kad viņu vietā visu izlēma kāds cits…
Pazīstamais dāņu kinorežisors, kustības Dogma'95 aizsācējs Larss fon Trīrs ("Šķeļot viļņus", "Idioti", "Dejotāja tumsā") ne tikai tematiski, bet arī sižetiski turpina "Dogvilā" iesākto stāstu par Greisu. "Manderleja" ir otrā filma no Trīra iecerētās triloģijas par ASV.
Lomās: Bryce Dallas Howard, Isaach De Bankolé, Danny Glover, Willem Dafoe, Jeremy Davies, Lauren Bacall, Chloe Sevigny
Režisors: Lars von Trier
Ir vietas, par kurām mēs neko negribas zināt; mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības - kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.
Latvijā labākais dabas norišu filmētājs Māris Maskalāns šajā filmā jau atkal pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt Laila Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules horeogrāfiju pārvērš intuitīvi smalkā bezvārdu metaforā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši, vairāku Vona Karvaja (Kar Wai Wong) filmu mūzikas autors.
2005. gadā filma Leiputrija nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.
XX gadsimta piecdesmitie gadi, pierobežas pilsēta pie jūras un dzīves "robežvalstī" absurdie likumi. Melnbaltās filmas intriga – mūsdienīgs retro kā pasaka par Pelnrušķītes kurpīti, kas šoreiz atrasta robežjoslā pie jūras. Prinča vietā – krievu armijas zaldāti. Bet kas ir Pelnrušķīte?
Šobrīd starptautiski konvertējamākās latviešu režisores Lailas Pakalniņas pirmā spēlfilma, kas top pēc vairākām jau starptautiski atzītām dokumentālām filmām, saglabājot dokumentāla vērojuma stilistiku un iezīmējot to kā režisores turpmākā rokraksta pamatu. Filma neizdabā skatītāja ierastajām uztveres iemaņām, daudzpunkti ir apzināts stāsta veidošanas paņēmiens. Izcila grafiskā attēla kultūra, pazudušā laika inscenējums, kas sižeta atrakciju vietā piedāvā sajūtas, noskaņas un sadzīves detaļās atklātu padomju laika absurdu.