Džekijs Džasīss ir jaukto cīņas mākslas cīnītājs, kurš pamet sportu apkaunoti. Viņas veiksmes dēļ un dusmās un nožēlā virmodama gadus pēc cīņas, viņas menedžeris un draugs Desi viņu pierunā brutālā pagrīdes cīņā, un viņa piesaista cīņu līgas veicinātāja uzmanību, kas apsola Džekijam dzīvi atpakaļ astoņstūrī. Taču ceļš uz izpirkšanu kļūst negaidīti personisks, kad pie viņas sliekšņa parādās Menijs – dēls, no kura viņa atteicās zīdaiņa vecumā. Triumfējošs stāsts par cīnītāju, kura atgūst savu spēku ringā un ārpus tā, kad visi viņu ir ieskaitījuši
Marka un Mērijas tikšanās notiek aptiekas aptiekā, kur viņa ir aizņemta ar grūtniecības testu, un viņam ir jāpieliek pūles, lai atgādinātu viņai, ka viņi satikās koledžā. Pēc viņas uzaicināšanas viņš pavada viņu, kad viņa veic testu, un, ja tā uzrāda negatīvu, viņa piekrīt randiņam. Pēc gada viņi ir dziļi, kaislīgi iemīlējušies, un viņu vētrainā romantika ved uz laulību. Kad Marija pēkšņi lūdz, lai viņi atvērtu savas attiecības uz “ētisku nemonogāmiju”, Marks ir pārsteigts, taču piekrīt to izmēģināt. Un ar to šis stāsts īsti sākas.
Nellija tikko zaudēja savu vecmāmiņu un palīdz saviem vecākiem sakopt mātes bērnības māju. Viņa pēta māju un apkārtējos mežus. Kādu dienu viņa satiek meiteni savā vecumā, kas būvē māju kokā.
Kad Heilija Holisa atgriežas savā ģimenes rančo, lai mēģinātu to glābt no slēgšanas, viņa nedomāja pavadīt tik daudz laika kopā ar rančo Keitu vai arī viņai iemīlēt.
Pēc savām nemierīgajām attiecībām ar harizmātisku un manipulatīvu vecāka gadagājuma vīrieti, Džūlija sāk atšķetināt savu pilno mīlestību pret viņu, veidojot izlaiduma filmu, šķirojot faktus no viņa rūpīgi konstruētās fantastikas.
“Kā es varu nejusties kā neveiksminiece?” sevi ar Ingmaru Bergmanu salīdzina Krisa. Viņas kinokarjera ir tikai pašā sākumā, un viņa nespēj saprast zviedru režisora piecas laulības un deviņus bērnus. Turpretī vīrs Tonijs kļuvis par ieredzētu ārthausa režisoru, bet, viņaprāt, “Septītais zīmogs” (1957) ir pārvērtēts. Ierodoties Baltijas jūras ieskautajā Fores salā, uz kuras Bergmans dzīvojis un uzņēmis filmas, abi ķeras klāt jauno scenāriju tapināšanai. Piepeši sala ar nekaitīgajām medūzām, krastos izslietajiem kaļķakmens bluķiem jeb rauki, aitām un tūristu autobusu piedāvā jaunu scenāriju. Šķiet, Bergmans ir līdzautors: mīklaini kā spogulī.
Sieviete ar metāla plāksni galvā no bērnības autoavārijas dodas dīvainā ceļojumā, nonākot saskarē ar ugunsdzēsēju, kurš pēc 10 gadiem atkal satikās ar savu pazudušo dēlu.
Pusaudža meitene ar pašcieņas problēmām iegūst pārliecību visneticamākajā veidā, pavadot savu vasaru, cīnoties ar vampīriem, kuri upurēja Ņūorleānai, kurai ir atņemtas tiesības, ar sava labākā drauga, zēna, pēc kura viņa vienmēr ir ļoti ilgojusies, un savdabīgas bagātas meitenes palīdzību.