Drāma, kas Francijas kinoteātros pievilinājusi vairāk nekā piecus miljonus skatītāju, aicina iepazīties ar neatkārtojamo modes pasaules lēdiju – Koko Šaneli. Franču režisore Anne Fonteina („Nathalie“) pievērsusi uzmanību Šaneles jaunības gadiem, kā arī pirmajiem panākumiem un slavai. Apburošā Odrija Tatū („Amelie from Montmartre“, „The Da Vinci Code“) graciozi spēlē dumpīgu un ambiciozu kurtizāni, kura iesāk savu karjeru kā kabarē dejotāja un šuvēja, lai vēlāk pievienotos slaveno, nemiera pilno pasaules dvēseļu saimei. Gabrielle Šanele, labāk pazīstama ar Koko vārdu, visas dzīves garumā tiekusies būt mīlēta un neatkarīga.
Kad sešpadsmitgadīgais Džons Pols Getijs III tiek nolaupīts, viņa izmisusī māte Geila lūdz jaunekļa vectēvu, naftas magnātu, samaksāt izpirkumu. Kad miljardieris Getijs atsakās, Geila visiem spēkiem mēģina viņu pārliecināt, jo dēla nolaupītāji kļūst arvien brutālāki. Kamēr zēna dzīvība karājas mata galā, negaidīti par Geilas sabiedroto šajā cīņā kļūst Getija konsultants Flečers Čeiss, bijušais CIP darbinieks.
6 nominācijas Oscar® balvai, tai skaitā Labākā filma! "Zelta Globusa" balva aktierim Gerijam Oldmenam par labāko vīrieša lomu drāmas žanrā!
Filmu "Prāts un jūtas" un "Anna Kareņina" režisora Džo Raita jaunajā kinolentē "Tumšākā stunda" galvenajā lomā Gerijs Oldmens - leģendārā valstsvīra Vinstona Čērčila lomā!
Jau pašās pirmajās dienās Lielbritānijas premjerministra amatā, Vinstonu Čērčilu gaida viens no grūtākajiem lēmumiem viņa karjerā.
avisam neparasts ceļojums PSRS vēsturē, kad milzīgā valsts trīcēja un drebēja dižā vadoņa priekšā. 1953. gadā viņa nāve aizsāk valdības kuluāros vēl nebijušu cīņu par varu.
Pirmā Latvijas filmas, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik Staļina prēmija). Stāsts par Tautas dzejnieka Raiņa dzīvi kopš tiem laikiem, kad viņš vēl bija avīzes redaktors Jānis Pliekšāns. Aizraušanās ar sociāldemokrātiskām un revolucionārām idejām, trimdas gadi Krievijā un atgriešanās Rīgā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā. Demonstranti dzied dziesmas ar Raiņa dzeju, tomēr reakcija ir stiprāka un Rainim atkal jādodas trimdā.
Filmas darbība notiek 1802. gadā. Zemnieki kļūst neapmerināti, jo staciņš tiek pārvērsts galvasnaudas maksājumā, tāpēc pēc vienas no sanāksmēm tiek nolemts pielietot spēku, lai atbrīvotu apcietinātos zemniekus.
Šis ir stāsts par režīmu, kas izdeva nacistiem ebrejus un slepkavoja cilvēkus pēc kvotām. Ar rietumu pasaules atbalstu šis režīms uzvarēja 1945.g. 9.maijā. Pēc "Lielās uzvaras" cilvēku slepkavības un deportācijas turpinājās. Lai arī noziegumi tika rūpīgi slēpti un pierādījumi iznīcināti, PSRS asiņainās pēdas pilnībā izdzēst nav izdevies.
„Mana koka stāsts\" ir neparasts kino darbs, kurā dokumentāli kadri mijas ar spēlfilmas elementiem, lai pastāstītu stāstu par kādas dzimtas četrām paaudzēm. Sešpadsmitgadīgajam skolniekam Jānim uzdots mājas darbs – izveidot un pastāstīt par savu dzimtas koku. Stāsts par dzimtas koku sākas ar Jāņa vecvecvectēvu, kurš piektā gada revolūcijas laikā dedzināja muižas, un turpinās, parādot vairākas valstis un politiskās iekārtas, kolorītus cilvēkus un dažādus likteņstāstus. Bagāts Valmieras tirgotājs, Ļeņinam uzticīgs sarkanais strēlnieks, „čekas\\\" galdnieks un zobārste „neskartajās zemēs\\\" ir tikai daži „zari\\\" no viņa plašā dzimtas koka, un par katru no tiem zēns dzirdējis ko neparastu un neaizmirstamu.
„Mana koka stāsts\" nav vēsturiska filma vistiešākajā nozīmē, jo tās sižets ir pusaudža vēstījums par to, ko par pagātni stāstījuši vecmāmiņa ar vectēvu, tāpēc vēsturiski notikumi un situācijas iegūst personisku un brīžiem pat nedaudz absurdu raksturu.
1905. gada vasarā pie Londonā dzīvojoša latviešu politiskā emigranta, kapteiņa Trautmaņa vēršas Krievijas eseru partijas pārstāvji Krasiļņikovs un Elkonens ar piedāvājumu ar tvaikoni nogādāt ieroču kravu uz Krieviju.
Atklātā jūrā tvaikonī tiek pārkrauti ieroči un sprāgstvielas, un tas uzņem kursu uz Baltijas piekrasti. Taču par operāciju ir zināms arī Krievijas ohrankai.
Režisors Aleksandrs Leimanis turpina ar Vella kalpiem iesākto muzikālo kostīmfilmu stilistiku. Stāsts par seniem laikiem, kad drosmīgi zemnieku puiši cīnās pret hercoga patvaļu un neļauj atņemt piķierim Jānim viņa līgavu Māru.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filma pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis. 20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais.