17. gadsimts Latvijā, zemi pārstaigā zviedru un poļu karaspēks. Rīgas rātes kungi gatavi par labu atlīdzību atdot Rīgas atslēgas jebkurai svešzemju varai, taču trīs draugi Andris, Pēteris un Ērmanis kopā ar draudzenēm Rūtu, Annu un Lēni negrib to pieļaut un mudina Rīgas iedzīvotājus cīnīties.
Komēdija par utopisku laikmetu, kad pēdējais cietums tiek slēgts, jo brīvībā iznāk pēdējais cilvēks, kurš bijis notiesāts kā zaglis. Viņš nonāk absolūti ideālā sabiedrībā, kur nav nekādu privātīpašniecisku tieksmju un viss pieder visiem, taču pats vēl aiz veca ieraduma nevar pārstāt zagt un čiepj visādas galīgi nevajadzīgas lietas. Taču galu galā pilsētā atceļ arī preču-naudas attiecības un zagšana zaudē jebkādu jēgu. Zaglis mēģina atdot nozagtās lietas īpašniekiem, bet arī tad iekuļas visādos pārpratumos.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu motīviem. 19. gadsimta beigas Latvijā. Viļņu Jānim pienācis laiks precēties, bet kā lai noskaidro, kura būs vislabākā sieva? Jānis nolemj izlikties, ka baznīcas zvana skaņas viņu padarījušas kurlu, un apbraukā apkārtnes meitas, visās mājās dzirdēdams to, kas preciniekam nemaz nebūtu jādzird. Tikai kalēja māsa Ilze uztraucas par to, kā nabaga slimnieku varētu atkal darīt veselu.
Arvīds Lasmanis nevienā darbavietā ilgi neturas, jo nevar pieņemt paviršu un negodīgu attieksmi pret darbu. Tomēr sieva un divi puikas prasa ēst, un Arvīds atrod ienesīgu haltūru – kaprača darbu. Sievasmātes līgavainis Ciekurs iekārto Arvīdu paša vadītajā siltumtīkla remontbrigādē, bet dažiem jaunajiem darbabiedriem Arvīda godīgums un principialitāte nepatīk. Arī sieva pārmet, ka viņš neprotot dzīvot un ģimenei jāsaspiežas komunālā dzīvokļa istabiņā, bet darbā izceļas konflikts, jo Arvīds paziņo, ka siltumtrasē neliks sarūsējušas caurules.
Diloģijas otrā daļa – tie paši varoņi (Andris, Pēteris un Ērmanis, un viņu līgavas) šoreiz nocietinājušies Māras dzirnavās, un joprojām cīnās tik veiksmīgi, ka bez mistisku spēku palīdzības tas nebūtu iespējams – tā vismaz uzskata visi tie, kas sauc viņu par vella kalpiem.
Filma pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis. 20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais.
Autozagļu banda uzzina, ka lauku mājas saimniecei Kņopienei brālis uzdāvinājis volgu. Ādolfs un Spuļģis maskējas par veterinārārstiem un mēģina mašīnu nozagt, bet večiņa izrādās tīri sprigana un tik viegli neļaujas piekrāpties. Vētrainie piedzīvojumi beidzas somu pirtī, kur atklājas, ka Kņopiene patiesībā ir pārģērbta milicijas leitnante Gita un tā bijusi rūpīgi izplānota zagļu ķeršanas operācija.
20. gadsimta 30. gadi Latgalē. Mazais Bonifācijs Pāvulāns, saukts par Boņuku, lauku mājās izdzīvo ziemu, pavasari un vasaru ar visiem puiku priekiem un nedienām. Boņuks ir ieskatījis skaisto kaimiņmājas meiteni Bigiju un paziņo, ka precēs viņu, bet meitenei jau ir savs iecerētais - saimniekdēls Aleksis. Kad Bigija Boņuku aicina uz savām kāzām un vēlāk aizbrauc līdzi vīram, zēns iet pie Pestītāja tēla aizlūgt, lai Dievmāte palīdz Bigijai svešā malā.
XX gadsimta piecdesmitie gadi, pierobežas pilsēta pie jūras un dzīves "robežvalstī" absurdie likumi. Melnbaltās filmas intriga – mūsdienīgs retro kā pasaka par Pelnrušķītes kurpīti, kas šoreiz atrasta robežjoslā pie jūras. Prinča vietā – krievu armijas zaldāti. Bet kas ir Pelnrušķīte?
Šobrīd starptautiski konvertējamākās latviešu režisores Lailas Pakalniņas pirmā spēlfilma, kas top pēc vairākām jau starptautiski atzītām dokumentālām filmām, saglabājot dokumentāla vērojuma stilistiku un iezīmējot to kā režisores turpmākā rokraksta pamatu. Filma neizdabā skatītāja ierastajām uztveres iemaņām, daudzpunkti ir apzināts stāsta veidošanas paņēmiens. Izcila grafiskā attēla kultūra, pazudušā laika inscenējums, kas sižeta atrakciju vietā piedāvā sajūtas, noskaņas un sadzīves detaļās atklātu padomju laika absurdu.
Nacionālais sezonas hits par neseno vēsturi Latvijā. Likteņa melodrāma ar raibas komēdijas elementiem un tautā jau folklorizējušos mūziku. Trijstūris – nedziedināms zinātnieks, akla meitene un jauns bards iz tautas uz mežonīgā kapitālisma dzimšanas, sīkpartiju konfliktu, pilsētas ņirbas un dziedošās dzimtenes dabas fona. Uzvar brīnums un mīlestība, kaut daži personāži mirst.
Divām māsiņām, Martai un Lindai, uz mēnesi vajadzīga aukle, jo tētis pelna ģimenei naudu Anglijā, bet mammai jābrauc uz kursiem pilsētā. Aukle Una vairāk nodarbināta ar savas privātās dzīves problēmām, tāpēc meiteņu audzināšanai izvēlas vienkāršāko metodi – komandēšanu. Martai neatliek nekas cits, kā apgūt lielās kompromisa mākslas noslēpumus, un jaunā rīcības taktika atklāj brīnumu lietas.
Režisors Varis Brasla varbūt vislabāk Latvijā prot strādāt ar mazajiem aktieriem, filma Ūdensbumba resnajam runcim ir viņa atgriešanās ģimenes filmu žanrā pēc vairākām spožām un skatītāju mīlētām filmām 80. un 90. gados. Arī Ūdensbumba resnajam runcim saņēma Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps Skatītāju balvu un vēl vairākas citas, turklāt pēc ilgāka pārtraukuma pulcināja kinoteātros ievērojamu skaitu kinoskatītāju, kas gandrīz jau bija pārstājuši apmeklēt Latvijas filmas.