Nākotnes pasaulē katrs sabiedrības loceklis pieder kādai no piecām grupām, atbilstoši savas personības īpašībām. Taču sešpadsmitgadīgā Beatrise ir „citāda" - viņas personība neatbilst nevienai no piecām kategorijām. Meitenes dzīvība ir briesmās, jo „citādie" tiek uzskatīti par draudu pastāvošajai sistēmai, un viņus nolemts iznīcināt.
Spraigās piedzīvojumu filmas „Citādie" pamatā ir ASV rakstnieces Veronikas Rotas populārās grāmatu triloģijas pirmā daļa. 2011. gadā šī grāmata tika atzīta par labāko grāmatu sociālās psiholoģiskās fantastikas žanrā. Filmas režisors ir Nīls Bērgers („Blakusparādības"). Galvenajās lomās - Šeilīna Vudlija, Teo Džeimss, Keita Vinsleta, Ešlija Džada un citi.
Filmas “Rītdienas robeža” darbība norisinās tuvā nākotnē, kurā citplanētieši ir uzsākuši iznīcinošu uzbrukumu Zemei. Cietuši sakāvi visās līdzšinējās kaujās, pasaules valstu armijas apvienojas izšķirošajam uzbrukumam. Virsnieks Viljams Keidžs ir armijas zinātnieks, kurš nav piedalījies nevienā kaujā līdz brīdim, kad tiek pazemināts rangā un nosūtīts doties uzbrukumā.
Viņš tiek nogalināts dažu minūšu laikā pēc uzbrukuma sākuma, bet pēkšņi atmostas dienu pirms savas nāves. Keidžs nokļūst neizskaidrojamā laika atkārtošanās ciklā, piespiežot viņu atkal no jauna doties zaudētajā kaujā un mirt.
Asa sižeta filmā galveno lomu spēlē Toms Krūzs ("Neiespējamā misija”) un Emīlija Blanta (“Laika cilpa”), tās režisors ir asa sižeta filmu “Borna identitāte” un “Smita kungs un kundze” autors Dags Līmans.
Filma 3D formātā.
Cēzara vadīto ģenētiski modificēto pērtiķu skaits turpina pieaugt, taču tos apdraud cilvēki, kuri spējuši izdzīvot pēc epidēmijas desmit gadus atpakaļ. Starp sāncenšiem nodibinās trausls un pavisam neilgs pamiers. Pērtiķi un cilvēki ir nonākuši kara priekšvakarā - tā rezultātam ir jāizšķir, kura no sugām kļūs par dominējošo uz planētas.
Jona dzīvo nevainojamā sabiedrībā, ko neplosa kari, nesaskaņas, ciešanas, kurā nav ne prieka, ne atmiņu. Ikviens šajā sabiedrībā dzīvo saskaņā ar noteiktu kārtību, nesaskaroties ar izvēles grūtībām.
Padome nolemj, ka jauneklim jākļūst par sabiedrības pagātnes atmiņu glabātāju, pārņemot tās no Devēja.
Jonam atklājas patiesība par īsto pasauli un visu, kas ar to saistīts - prieku, baudu un arī sāpēm.
Filmas pamatā amerikāņu rakstnieces Luisas Lorijas zinātniskās fantastikas romāns jauniešiem "Devējs" (The Giver), kas tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem darbiem mūsdienu literatūrā zinātniskās fantastikas žanrā. Grāmata izdota arī Latvijā.
Laipni lūgti ideālajā nākotnes pasaulē - pasaulē bez noziedzības un kariem. Tikai reizi gadā mierīgo dzīvi nomaina anarhija, jo šajā naktī visi noziegumi ir atļauti un paliek nesodīti.
Leo (Frank Grillo) "tīrīšanas" nakts ir iespēja atriebt sava dēla nāvi. Bruņojies ar ieročiem viņš ir gatavs uz visu, lai sodītu tos, kuri ir atbildīgi par viņa zaudējumu un izdzīvotu līdz rītausmai. Savā ceļā viņš satiek dažus cilvēkus, kuri apstākļu sakritības dēļ palikuši uz ielas šajā anarhijas naktī.
Kopā viņiem nāksies aizstāvēt gan katram sevi, gan arī vienam otru, lai izdzīvotu 12 nāvējoši bīstamas stundas.
Deivida Mišo filma ROVERS, kurai prognozē tikpat lielus panākumus kā DZĪVNIEKU KARAĻVALSTIJ (ANIMAL KINGDOM), stāsta par pasauli 10 gadus pēc tās finansiāla sabrukuma. Tajā likumiem vairs nav nekādas varas, un dzīve kļuvusi ārkārtīgi grūta. Filmas centrā ir vientuļnieks Ēriks (Pīrss), kurš klejo pa pamestām pilsētām un nomaļiem ceļiem. Kad noziedznieku banda nolaupa viņa auto, viņš dodas tiem pa pēdām un ceļā sastop bandas locekli Reju (Patinsons), kurš, būdams ievainots, pamests iepakaļ. Ērikam atliek vien paļauties uz Reja palīdzību, lai varētu sadzīt pēdas laupītājiem un atgūt savu automašīnu – vienīgo lietu, kas viņam ir būtiska.
Roberts Rodrigezs un Frenks Millers atkal ir apvienojušies, lai uz lielajiem ekrāniem atdzīvinātu grafisko noveli “Grēku pilsēta”. Vēl vairāk spriedzes, vēl vairāk kaisles, vēl vairāk asiņu “Grēku pilsētas” otrajā daļā. Kur pilsētas bīstamākie noziedznieki sastopas ar vissīvākajiem pilsētas iedzīvotājiem.
“Grēku pilsēta 2” galvenās lomas spēlē Džesika Alba (“Mačete nogalina”, “Mačete” un “Valentīndiena”), Rosario Davsone (“Pērsijs Džeksons un Olimpieši: Zibens nolaupītājs” un “Septiņas dzīves”), Mikijs Rurks (“Neiznīcināmie”, “Dzelzs vīrs 2” un “Cīkstonis”), Brūss Viliss (“RED 2”, “RED” un “Laika cilpa”), Eva Grīna (“300: Impērijas dzimšana” un “Kazino “Royale””), Džošs Brolins (“Vecais zēns”, “Gangsteru mednieki” un “Vīri melnā 3”), Džozefs Gordons-Levits (“Dons Žuans”, “Laika cilpa” un “Tumšais bruņinieks atgriežas”) un Lady Gaga.
Jau divreiz asinis stindzinošajās Nāves spēlēs izdzīvojusī Katnisa (aktrise Dženifera Lorensa) aizvien nejūtas droši. Par mājām uzskatītais 12. apgabals – iznīcināts, viņas tuvinieki kļūst par bēgļiem, bet atriebības alkstošais Kapitolijs vēlas samīdīt par Zobgaļsīļa dziesminieci uzskatīto pusaudzi, kas atbildīga par nemieriem valstī. Nemierus rada arī pēc traģiskajām 74. Nāves spēlēm par Kapitolija ķīlu kļuvušais Pits (aktieris Džošs Hačersons). Ciešanu novārdzinātā puiša liktenis nav skaidrs...
Redzot Panemas sabrukumu, daudzus gadus klusējošais un slepeni aiz robežām esošais Trīspadsmitais apgabals, kas kādreiz iniciēja sacelšanos pret Kapitoliju, tagad gatavojas parādīties dienasgaismā. Savā teritorijā uzņēmusi Katnisu un citus dumpiniekus, prezidente Koina (aktrise Džulianna Mūra), kas vada šo apgabalu, uzsāk Panemas karu un met izaicinājumu despotiskajai valdībai. Katnisa nevēlas kļūt par sacelšanās simbolu – Zobgaļsīļa dziesminieci, taču, nevēloties kļūt par bandinieku lielajā spēlē, kurā tika upurēta viņas mīļotā dzīve svešu interešu labā, Katnisa saprot, ka jācīnās būs vēl vairāk nekā Nāves spēļu arēnā...
Taču vai šāds uzdevums un visas valsts cerība uzvarēt karu neliksies pārāk liela nasta uz jaunās meitenes pleciem? Visas atbildes dinamiskajā, briesmu un nemieru piesātinātajā filmā "Bada spēles: Zobgaļsīlis. 1. daļa" kinoteātros jau no 21. novembra.
Tomass pamostas augšup braucošā liftā un viss, ko viņš atceras, ir tikai savs vārds. Kad atveras lifta durvis, Tomass nonāk Klajumā - slēgtā sabiedrībā, kur dzīvo vairāki desmiti viņa vienaudžu. Klajumu ieskauj Labirints - gigantisku sienu mudžeklis, kas katru vakaru aizver savus vārtus. Palikt uz nakti Labirintā nozīmē nāvi. Kopš savas ierašanās dienas Tomass izjūt sevī paaugstinātu interesi par Labirintu - kas gaida aiz tā sienām un varbūt Labirints nav galvenais uzdevums, kurš ir jāatrisina?
Filma ir uzņemta pēc rakstnieka Džeimsa Dašnera veidotās triloģijas pirmās grāmatas.
Futūristiska nākotne. XXI gadsimta vidū Londona ir pārvērtusies par trokšņainu, netīru, raibi puķainu tirgu no grimstošās civilizācijas atlūzām.
Šajā haosā, pārveidotā nodegušā baznīcā dzīvo kāds mazliet jucis un ekscentrisks datorģēnijs – paranoiķis un neirastēniķis, kuru vienlaikus nomoka gan vientulība, gan neskaitāmas fobijas.
Zinātnieks ir pievērsies noslēpumainai, neatrisināmai teorēmai, kas spētu apstiprināt esamības niecīgumu un bezjēdzību. Šo risinājumu meklē ne tikai viņš, bet arī slepens Menedžments, kas valda pār pasauli ar visu redzošu iekārtu palīdzību, jauns hakeris, cinisks boss, virtuāla psihoanalītiķe un seksapīla blondīne. Ikviens no viņiem ir ieinteresēts, lai Nulles teorēma tiktu pierādīta vai apgāzta.
Reiz liktenis dāvā varonim iespēju rast atbildes uz visiem viņa oriģinālajiem jautājumiem. Ko gan viņš izvēlēsies? Mieru vai nevaldāmu haosu, pieticīgu eksistenci pelēkā būdiņā vai spilgtu, iznīcinošu mīlestību...
KINOMĀNA KOMENTĀRS
"Nulles teorēma" ir svētki kino estētiem, izmanīgs reliģiozuma un zinātniskā skepticisma savijums, paradoksu dzirkstījums, dīvainību un ekstravaganču parāde spožā ģeniālu aktieru izpildījumā.
Šis ir ļoti reti sastopams art house kino dārgums daudz pieredzējušās publikas ceļā. Autori nebīstas izskatīties gudri un nepataisa skatītājus par muļķiem. Tādu kino ir patīkami skatīties, tas iegulst dvēselē un mudina brīvākā brīdī apcerēt mūžīgo.
Zemes resursi nav neizsmeļami - pienācis laiks, kad mūsu dienas uz šīs planētas ir skaitītas. Vai cilvēku suga varētu turpināties kaut kur citur zvaigžņotajā izplatījumā? Lai to noskaidrotu, pētnieku komanda dodas nozīmīgākajā misijā cilvēces vēsturē - ceļojumā ārpus mūsu galaktikas robežām. Ceļotāju vidū ir arī inženieris Kūpers - divu bērnu tēvs, atraitnis, kurš augstāku mērķu vārdā gatavs upurēt savu ģimenes dzīvi.
Zinātniskās fantastikas drāmas "Starp zvaigznēm" režisors ir daudzu atzītu filmu autors Kristofers Nolans ("Tumšais bruņinieks", "Pirmsākums"), kurš kopā ar savu brāli Džonatanu Nolanu ir arī filmas scenārists. Galvenajās lomās mirdz spožākās kino zvaigznes - "Oskara" balvas laureāti Metjū Makkonahijs ("Dalasas pircēju klubs"), Anna Heteveja ("Nožēlojamie"), "Oskara" nominante Džesika Časteina ("Slepenā operācija: 30 minūtes pēc pusnakts"), Elena Berstina ("Alise šeit vairs nedzīvo") un Maikls Keins ("Sidra nama likumi"), kā arī Vess Bentlijs, Keisijs Afleks, Makenzija Foja, Tofers Greiss un citi.
Apokaliptiskie notikumi risinās mūsu planētas nomaļākajā nostūrī - bezgalīgā, neauglīgā tuksnesī, kur siro motorizētas bandas. Nespējot rast sirdsmieru kopš sievas un dēla traģiskās nāves, bijušais policists Trakais Makss niknā apņēmībā viens pats cīnās par izdzīvošanu. Taču, kad viņa ceļš krustojas ar dumpīgo imperatori un viņas pavadoņiem, Trakais Makss pievienojas braucējiem un iesaistās nežēlīgās cīņās pret brutālajām bandām, kas viņus vajā.