Džulianu Albansu, kausli, kurš pameta Bīčera Prepu, apciemo viņa Grandmère no Parīzes, un viņu pārveido viņas ievērojamais stāsts par līdzjūtību un drosmi. Būdama meitene nacistu okupētajā Francijā, jaunā Grandmēra slēpjas ar skolas biedra palīdzību, jaunekli, kurš riskē ar visu, lai dotu viņai iespēju izdzīvot. Kopā viņi atrod skaistumu un mīlestību viņu pašu radītajā slepenajā pasaulē.
Aušvicas koncentrācijas nometnes komandants Rūdolfs Hess, viņa sieva Hedviga un abu bērni vada savu sapņu dzīvi turpat aiz nometnes sienām. Neaprakstāmā vardarbība, kas risinās blakus, sasniedz gan idillisko mājvietu, gan skatītājus tikai kā spokainu balsu koris fonā.
Britu režisora Džonatana Gleizera vēsturiskā holokausta drāma, kas uzņemta pēc Martina Eimisa romāna motīviem, godalfota ar Kannu kinofestivāla “Grand Prix”. Meistarīgi uzņemtā "Interešu zona" ir viena no gada šokējošākajām un nozīmīgākajām filmām.
Filma vācu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
Vēsturiskā 1942. gada Wannsee konferences atpūta, kurā nacistu un SS līderi pulcējās Berlīnes priekšpilsētā, lai apspriestu "Ebreju jautājuma galīgo risinājumu". SS ģenerāļa Reinharda Heidriha vadībā šī augsta ranga vācu amatpersonu grupa pieņēma vēsturisko un tālejošo lēmumu, ka Eiropas ebreji tiks iznīcināti tā dēvētajā holokaustā.
Patiesais stāsts par to, kā uzņēmējs Oskars Šindlers no nacistiem izglāba vairāk nekā tūkstoti ebreju dzīvību, kamēr viņi Otrā pasaules kara laikā strādāja par vergiem viņa rūpnīcā.
Pēc 50 gadiem saule mirs un cilvēce ies bojā kopā ar to. Mūsu pēdējā cerība: kosmosa kuģis un tā astoņu cilvēku apkalpe. Viņiem jāuzstāda iekārta, kas zvaigznei dos jaunu dzīvību. Taču tālā ceļojuma laikā, kad nav pat sakaru ar zemi, viņu misija draud izjukt. Ja tā - tad visam beigas.
Nelaimes gadījumam seko nepiedodama kļūda. Un te pēkšņi iekārtas fiksē, ka netālu atrodas kosmosa kuģis, kas mīklaini nozuda pirms 7 gadiem.
Drīz vien apkalpei nākas cīnīties ne tikai, lai glābtu savas dzīvības, bet arī lai nezaudētu veselo saprātu.
Lomās: Rose Byrne, Cliff Curtis, Chris Evans, Troy Garity, Cillian Murphy, Hiroyuki Sanada, Benedict Wong, Michelle Yeoh
Režisors: Danny Boyle
Filmas pamatā ir patiess stāsts par Vladislavu Špīlmanu, kurš trīsdesmitajos gados tika uzskatīts par izcilāko pianistu Polijā, varbūt pat visā Eiropā, un brīnumainā kārtā palicis dzīvs ebreju masu iznīcināšanas grautiņā 2.Pasaules kara laikā. Savukārt režisors Romāns Polaņskis bērnībā ir pārcietis holokausta režīmu Krakovas geto. Brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no koncentrācijas nometnes, kurā viņa māte gāja bojā. Kad Polaņska rokās nonāca Špīlmana autobiogrāfiskais romāns "Brīnumainā izdzīvošana" (Das wunderbare Uberlenen, 1998.), viņš uzreiz saprata, ka tā ir tēma viņa nākamajai filmai.
Polaņskis filmā uzsvaru nav licis uz ebreju masu iznīcināšanu koncentrācijas nometnēs vai leģendāro, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu ebreju nomitināšanas vietā Varšavas geto. Visas kara šausmas un ebreju vajāšana tiek nodota skatītājam ar pianista acīm - no visām slēptuvēm, kur viņš slēpjas. Pianists nav attēlots kā varonis, viņš vienkārši cenšas saglabāt savu dzīvību, lai atkal varētu nodoties iemīļotajai klavierspēlei. Visi pārējie viņa ģimenes locekļi kopā ar tūkstošiem citu ebreju tiek iestumti vagonos, kas aizved tos iznīcībai. Pianistu no šīs masu deportācijas vietas izglābj vācu savervētais ebreju policists. Ar paziņu palīdzību viņam izdodas izbēgt arī no ebreju darba nometnes Varšavas geto, viņa slēptuves mainās no mājas uz māju. Viņam tiek sameklēts dzīvoklis kādā daudzstāvu mājā pat pašā vācu perēkļa vidū - drošības labad. Māja tiek sabombardēta un pianists slēpjas te vienās drupās, te nākamajās. Viņš ceļo kā ēna un pats arī sāk izskatīties kā ēna (Adrians Brodijs filmēšanās laikā zaudēja 14 kg). Vērojot šo izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, nevilšus rodas pilnīgi eksistenciālas sajūtas. Kāds vācu kapteinis jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek pianistam sēsties pie klavierēm un spēlēt, lai pierādītu, ka viņš nemelo un tiešām ir pianists. Mūzika izglābj Špīlmanu arī šoreiz, jo vācieti, kurš pats, kā izrādās, ir mūziķis, saviļņo pianista klavierspēle…
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat savai nāvei un mira 2000.gadā 88 gadu vecumā.
1939.gads, Polija. Antonija Žabinska un viņas vīrs Jans Žabinskis veiksmīgi vada Varšavas Zooloģisko dārzu. Kad viņu valstī iebrūk vācieši, Janam un Antonijai ir jāpakļaujas un jāziņo Reiha nozīmētam zoologam. Taču viņi slepus sadarbojas ar pretošanās kustību un nolemj glābt dzīvības, kas citādi nonāktu Varšavas geto. Savās mājās un Zoodārzā sniedzot patvērumu svešiniekiem, Antonija pakļauj sevi un savus bērnus lielām briesmām.