Liela veikala direktore Erna Zāle ir interesanta, izskatīga sieviete, kas radusi dzīvot ar vērienu un vienmēr meklē jaunas iespējas šāda dzīvesveida turpināšanai, nebaidoties riska un likumpārkāpuma. Pēc nelikumīgas norunas ar apavu fabrikas pārstāvjiem, veikals sāk iztirgot "kreiso" preci - modernus, paaugstināta pieprasījuma apavus. šī darījuma realizēšanai Ernai nepieciešams savs cilvēks, tāds, kas neuzdod liekus jautājumus, un ir bez ierunas paklausīgs. šim nolūkam liekas piemērota viņas gados jaunā un klusā paziņa Olga Ziedkalna, kas viena pati audzina meitu.
Taču notikumu tālākā gaita vairs nevirzas iepriekš paredzētaja gultnē. Olga kļūst bīstama gan Ernai, gan viņas līdzdalībniekiem un tādēļ tiek izdarīts jauns, smags noziegums.
Ne mazums pūļu jāpieliek izmeklētājiem, līdz tie noziedzniekus atrod un atmasko.
Caurstaigājamā, daudzstāvu namu ielenktā pagalmā nošauts jaunais fotogrāfs Dimda, kas dzīvoja šeit komunālā dzīvoklī. Slepkavības izmeklēšana vienlaikus kļūst arī par psiholoģisku izpēti.
Sibīrijas taigā aplaupīts zelta raktuvju darbinieks, nozieguma pēdas ved uz Latviju. Tiek izplānota sarežģīta operācija, kuras rezultātā vainīgos varētu notvert ar visu zelta kravu, un pie plāna īstenošanas, riskējot ar dzīvību, ķeras kriminālmeklēšanas daļas darbinieks Jānis Krastiņš.
Starptautiska autorallija laikā padomju ekipāžas mašīnā atrodas noslēpta glezna. Jaunais autobraucējs Grauds ierosina nekavējoties ziņot komandas vadībai par iespējamo kontrabandas mēģinājumu, bet veterānam Liepam labs rezultāts sacensībās ir prestiža lieta, tāpēc viņš baidās no izmeklēšanas, kas mašīnu noņemtu no trases. Noslēpumaini notikumi liecina, ka Liepas un Grauda mašīna joprojām ir noziedznieku uzmanības lokā...
Zobu protēzista Beļska pēkšņā nāve liek domāt par slepkavību, aizdomas krīt uz vairākiem viņa paziņām. Pie izmeklēšanas ķeras milicijas kapteinis Krastiņš, kurš darbojās jau Aloiza Brenča iepriekšējā kriminālfilmā Gaisma tuneļa galā.
Kādā Rīgas eksperimentālajā klīnikā nozagts jaunizveidotais preparāts vitofans un tā trūkums apdraud vairāku pacientu dzīvības. Krimināllieta uzticēta jaunajai izmeklētājai Mārai, kurai nākas turēt aizdomās pat savu līgavaini; notikumos iesaistīti gan kādas Kaukāza republikas iedzīvotāji, gan taksometrs ar numuru 24-25.
Valsts drošības orgāniem kļuvis zināms, ka Rīgā darbojas labi maskējusies noziedznieku grupa, kas izplata pretpadomju literatūru, pornogrāfiskas videokasetes, un pārdod nelikumīgai izvešanai uz ārzemēm senus, vērtīgus mākslas priekšmetus. Tiek arestēts noziedznieku grupas vadītājs, kāds Blumbergs, antikvāru vērtību pazinējs un cienītājs, taču lietišķu pierādījumu pret viņu trūkst.
Tad vienam no drošības dienesta darbiniekiem - vīriškīgam, veiklam un spēcīgam cilvēkam - izdodas iekļūt noziedznieku bandā kā ''savējam'', ar iesauku Dūzis, un panākt Blumberga uzticēšanos.
Noziedznieku vidū nav vienprātības, rit savstarpēja cīņa par varu un vērtību piesavināšanos. šai nesaudzīgajā cīņā, kur Dūža dzīvība ik brīdi pakļauta briesmām, notikumu gaitu jau faktiski virza viņš. Pēc tam, kad izgāžas mēģinājums izvest uz ārzemēm vērtīgu ordeņu kolekciju, noziedznieki nolemj ar Dūzi izrēķināties, bet atjautība un drosme palīdz viņam veikt savu uzdevumu līdz tā sekmīgam noslēgumam.
Pēc Arvīda Griguļa romānamotīviem.Pirmie pēckara gadi, čekistu cīņa ar mežabrāļiem. Pāri jūrai naktī ierodas Ansis Leinasars, kura uzdevums ir sagatavot Latvijā apvērsumu. Laiks iet, taču uzdevuma izpilde neveicas, rezidentu uz katra soļa sagaida grūtības. Viņa pēdējā cerība ir tikšanās ar mežabrāļiem baznīcā, taču tā izrādās čekistu aplenkta. Apšaudē iet bojā arī Leinasara sakarnieks, un Ansis saprot, ka arī tas bijis čekists.
"Lai kādas grūtības un pat katastrofas nepiemeklētu cilvēkus, tie nedrīkst zaudēt garīgus ideālus, jo tikai tāds var būt cilvēces vēsturiskās attīstības procesa turpinājums un pārbaude! Šī atziņa manī radīja nepieciešamību uzņemt filmu "Anna", veltītu mūķenes Annas Notkenas piemiņai, kura ar savu dzīvi pierādīja garīgo ideālu spēku un vērtību." Aloizs Brenčs
Filma stāsta par uzticīgu kalpošanu garīgiem ideāliem. Tās pamatā ir Rīgas Cisterciešu klostera mūķenes Annas Notkenas dzīves stāsts. Viņa dzīvoja 16.gadsimtā, kad līdz Rīgai bija atšalcis reformācijas vilnis un jautājumi par patiesajām vērtībām un konformismu bija tik pat aktuāli, kā tas, iespējams, ir šodien.