4 secīgi izkārtoti stāsti (TV versijā 5), kas veido kopīgu sižetu. Pēc formas filma līdzīga teātra izrādei ar visu fināla paklanīšanos. Sen aizmirsti, nesašķērēti monologi, kuros aktieri parāda sevi visā krāšņumā, bez kino efektu palīdzības. Pilnīgi oriģināls dramaturģiskais izkārtojums. Filma mēģina novest skatītāju līdz galējam stāvoklim. Tas ir protests, kas tā nepieciešams šodienas ekonomiskās un dvēseles krīzes laikmeta skatītājam, lai tas atbrīvotos no stereotipiem un šabloniem.
Noslēguma filma Krievijas filmu festivālā “Kinotavr”, Soči 2009.
Lomās: Mihails Jefremovs, Aleksandrs Striženovs, Viktors Suhorukovs, Jevgeņijs Stičkins, Pāvels Djerevjanko, Jurijs Kolokoļņikovs.
Režisors: Grigorijs Konstantinopoļskis
Scenārijs: Grigorijs Konstantinopoļskis
Producents: Grigorijs Konstantinopoļskis, Andrejs Novikovs
Ar filmu "Cars" 22. augustā oficiāli tiks atklāts VII Krievijas kino festivāls.
-----------------------------------
Vēsturiska drāma 4 daļās: “Cara lūgšana”, “Cara karš”, “Cara dusmas”, ”Cara līksme”.
1565. Tumšs laikmets. Ivana Bargā valdīšanas laiks. Krievzeme ir bada un karu izmocīta. Valdnieks visā saskata neuzticību un nodevību. Viņa rokaspuiši slīcina zemi asinīs, jo viņiem ir tikai viens likums – cara iegribas. Vienīgais, kurš spēj iestāties pret valdnieka gribu ir metropolīts Filips – cara bērnības draugs. Viņš, ziedojot sevi, nostājas pret caru.
Filma stāsta gan par krievu dvēseles pagrimumu gan cēlumu.
Kannu festivāls, sadaļa “Īpašais skats”, 2009.
Maskavas k.f. Atklāšanas filma, 2009.
Lomās Petrs Mamonovs, Oļegs Jankovskis, Jurijs Kuzņecovs, Ramilja Iskanders, Aleksandrs Domogarovs, Ivans Ohlobistins, Aleksejs Frandeti, Aleksejs Makarovs, Nastja Doncova, Ville Hāpsalo.
Režisors Pāvels Lungins
Scenārijs: Aleksejs Ivanovs, Pāvels Lungins.
Producents: Pāvels Lungins
Angelina dzīvo lielā Tālo austrumu pilsētā un strādā ar grūti audzināmajiem. Viņa nolēmusi izbeigt savu vientulību par katru cenu un izveidot ģimeni. Bet tas nepavisam nav vienkārši…
Piedalīšanās Kannu skf. programmā “Īpašais skatījums”, 2009.
Labākā vīriešu loma (Boriss Kamorzins) “Kinotavr”, Soči 2009.
Lomās: Alisa Hazanova, Boriss Kamorzins, Jurijs Safarovs, Dmitrijs Podnozovs.
Režisors: Nikolajs Homeriki
Scenārijs: Aleksandrs Rodionovs, Nikolajs Homeriki.
Producents: Romāns Borisevičs, Aleksandrs Kušajevs.
Noslēpumu un trauksmes pilnā Čehova stāsta, kuru var dēvēt gan par pašu pesimistiskāko, gan dzīvi apliecinošāko viņa darbu, ekranizācija. Sižeta centrā ārsta psihiatra Andreja Ragina nokļūšana psihiatrijas pacienta lomā. Viņš ar savu vientulību un atsvešinātību kļūst par vienu no interesantākiem tēliem 20. gadsimta literatūrā. Paturot darba saturu, autori apzināti pārcēluši darbību uz mūsdienām. Filma uzņemta reālā vidē – psihiatriskajā klīnikā.
Balva par labāko vīriešu lomu (Vladimirs Iļjins) – Maskavas skf. 2009.
Lomās: Vladimirs Iļjins, Aleksejs Vertkovs, Aleksandrs Pankratovs-Čornijs, Jevgeņijs Stičkins, Viktor Solovjovs, Aleksejs Žarkovs, Albina Jevtuševska, Anna Siņjakina
Režisors: Karens Šahnazarovs, piedaloties Aleksandram Gornovskim
Scenārijs: Aleksandrs Borodjanskis, Karens Šahnazarovs
Producents: Karens Šahnazarovs
Ciematā lielas pilsētas nomalē piedzimst meitene. Šis ciemats tā arī saucas – Ciemats. Jaunā māte nezin kurš viņai pasniedzis šādu dāvanu – viņas dzīve ir pārpilna nejaušību. Tagad viņas ir divas – māte un meita, un viņām nav vārdu. Viņas bēg, bēg pastāvīgi un bez apstājas. Māte bēg no meitas, lai atrastu pati sevi, savu dzīvi un pasauli. Meitene skrien pakaļ, jo nespēj iedomāties dzīvi bez mātes. Viņu skrējiens ir nebeidzama atkārtotu kļūdu virkne gluži kā lejerkastes melodija vai uzvilkts vilciņš. Un pēkšņi riņķošana izbeidzas…
Galvenā balva par labāko sieviešu lomu (Jana Trojanova), Grigorija Gorina balva par labāko scenāriju (Vasīlijs Sigarevs), kino ģildes balva “Belij slon” “Kinotavr” Soči, 2009
Īpaši atzīmēta (Don Quixote Award) Starptautisko kino klubu federācijā (FICC) Karlovi Vari skf. 2009.
Lomās: Jana Trojanova, Poļina Plučeka
Režisors: Vasilijs Sigarevs
Scenārijs: Vasilijs Sigarevs
Producents: Romāns Borisevičs, Rubens Dišdišjans
Viena diena moderna jaunekļa, reklāmas speciālista Andreja dzīvē.
Andrejs ir reklāmas aģentūras mākslinieciskais direktors. Šajā dienā viņš izsmēķē paciņu cigarešu. Ar katru cigareti notikumu un konfliktu virpulis rauj viņu aizvien dziļāk. Kad paciņa būs tukša, viņam būs jāizlemj, ko darīt...
Sākas diena, un filmas galvenais varonis, reklāmas aģentūras mākslinieciskais direktors Andrejs brauc uz darbu, nevis traucas pie sievas uz dzemdību namu, kur jānāk pasaulē viņa pirmdzimtajam. Pa ceļam viņš aizsmēķē pirmo cigareti, tādējādi nepildīdams to, ko apsolījis sievai un pats sev - atmest smēķēšanu. Tālākie notikumi atspoguļo mūsdienu menedžera rīcību, kas sasaucas ar kaut kādu "menedžeru trešo bausli". Viņš strīdas ar klienti, viņu gandrīz atlaiž no darba, un, lai atrisinātu radušos situāciju, viņš aizmirst vienu morāles principu pēc otra. Lai tikai nodrošinātu savu karjeru un ģimenes labklājību. Turklāt ģimenē kuru katru brīdi ienāks jauns tās loceklis. Viņu gaida panākumi un jauns amats. Tikai vai tas viss ir tā vērts, lai atteiktos no saviem principiem?
Scenārists Dmitrijs Soboļevs: "Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, visi alkst gūt panākumus. Maskavā jau nu pavisam noteikti. Gribējās parādīt, ka panākumi nav noteicošie dzīvē. Svarīga ir izvēle, brīvība, iespēja iet savu ceļu. Ko izvēlēties, to neviens priekšā nepateiks. Jāieklausās sirdsapziņas balsī. Filma neatbild uz šo jautājumu, tā to tikai izvirza."
Aleksandra Gornovska drāma spriedzes filmas garā.
Lomās: Gaļina Tjuņina ("Dienassardze", "Viņa sievas dienasgrāmata", "Naktssardze"); Iļja Ļubimovs ("Neglītais pīlēns", "Kukocka kāzuss", "Bembis", "Slepkavas dienasgrāmata"); Anna Sliņko ("Krievu šķirsts", "Tranzīts", "Sasisto lukturu ielas")
Mūsdienīga Vladimira Meņšova filmas versija. Drāma par dominēšanu skolā. Pēdējā ceturksnī izlaiduma klasei pievienojas jauns skolēns, kurš izjauc pastāvošo kārtību un met izaicinājumu līderim, kurš, savukārt, ir gatavs uz visu, lai tikai līdz skolas beigšanai nezaudētu savu statusu. Līderis iet „uz pilnu banku”, lai arī cik nežēlīgi tas būtu. Viņš apņēmies tā rīkoties ar ikvienu, kas uzdrošinātos stāties ceļā...
Lomās: Noize MC, Dmitrijs Djuževs, Sergejs Juškevičs, Irina Kupčenko, Jurijs Kuzņecovs, Jevdokija Germanova, Klaudija Koršunova
Režisors: Andrejs Kudiņenko
Scenārists: Andrejs Žitkovs, Aleksandrs Kačans
Producents: Pāvels Lungins, Olga Vasiļjeva
Dzīvē nekad nekas nenotiek, kā nākas, īpaši tad, ja cilvēkam ir četrpadsmit gadu. Filmas varonēm pusaudzēm nākas tikt galā ne tikai ar saviem kompleksiem, pārdzīvojumiem un jaunības maksimālismu, bet arī ar cietsirdīgo apkārtni. Trīs devītklasnieces Katja, Vika un Žanna ir visparastākās meitenes no visparastākā Maskavas guļamrajona. Pirmdienā viņas uzzina, ka nākamajā sestdienā skolā notiks mācību gada pirmā diskotēka. Meitenes visu nedēļu pārdzīvo, gaisā virmo nervoza atmosfēra, gatavojoties šim viņu dzīves vissvarīgākajam notikumam. Katja sarunā rupjības skolotājai, un šī incidenta dēļ diskotēku var atcelt...
Lomās: Poļina Filoņenko, Agnija Kuzņecova, Olga Šuvalova, Donats Grudovičs, Jūlija Aleksandrova, Harolds Streļkovs, Inga Oboldina, Aleksejs Bagdasarovs, Olga Lapšina
Režisore: Valērija Gaja Germaņika
Scenāristi: Aleksandrs Rodionovs, Jurijs Kladijevs
Producents: Igors Tolstunovs
"9. rota" - aktiera Fjodora Bondarčuka debija režijā un Krievijā uzņemtā pirmā, īstā filma par karu. Ne pretkara, ne antimilitāra. Vienkārši filma par karu.
80. gadu otrā puse. Izgājuši apmācības kursus, septiņi jauniesauktie nokļūst Afganistānā pašā kara peklē. Desantnieku grupai tiek dota komanda ieņemt augstieni un noturēt to līdz papildspēku ierašanās. Cīnoties līdz pēdējam elpas vilcienam, nevienlīdzīgajā kaujā iet bojā desantnieku lielākā daļa. Un tikai pēdējiem no dzīviem palikušajiem ir lemts uzzināt, ka karš Afganistānā jau ir beidzies, bet par 9. rotas izvešanu ir vienkārši aizmirsts…
Filmas pamatā ir reāli notikumi.
Lomās: Fjodors Bondarčuks, Aleksejs Čadovs, Arturs Smoļaņinovs, Artems Mihalkovs, Staņislavs Govoruhins u.c.
Režisors: Fjodors Bondarčuks
Scenārijs: Jurijs Korotkovs
Producents: Jeļena Jacura, Sergejs Meļkumovs, Aleksandrs Rodņanskis
Notikumi, kuros iesaistīti prezidenti, narkotīklu bosi, valsts aizsardzības vīri un slepenu organizāciju vadība, sākas ar šokējošu izrēķināšanos. Ierindas narkodīleris ar golfa nūju pārmāca savu padoto, jo viņa mobilo tālruni ne gluži legāli konfiscējis kāds slependienesta aģents. Apzinoties pārkāpuma un soda neatbilstību, viņš kļūst par pirmo filmas varoni, kurš uzdod jautājumu: ko mēs zinām par pasauli, kurā dzīvojam? Diemžēl meklēt atbildi viņam vairs nebūs lemts. Nevilšus atbildi uz jautājumu nāksies meklēt aģentam, kurš piesavinājās telefona aparātu, nenojaušot, ka tas var izrādīties tik bīstams kā atombumba. Seko strauji un aizraujoši notikumi - slepenie kodi, atrisinājumi, pakaļdzīšanās, jauni upuri... Ar šo noslēpumu nejoko: tā atklāšana sagraus visus mūsdienu cilvēka priekšstatus par starptautisko politiku.
Režisora Oļega Stepčenko filmā "Samta revolūcija" galvenajās lomās aktieri Aleksejs Kravčenko, Aleksejs Petruhins kā arī slepkavas lomā latviešu aktieris Arnis Līcītis.
Lomās: Alexey Kravchenko, Alexey A. Petrukhin, Alexander Karpov, Igor Kashintsev, Vasily Livanov, Alexander Yakovlev, Arnis Litsitis, Michael Gorevoy, Victoria Tolstoganova, Anna Churina, Anna Chipovskaya, Peter Fedorov, Igor Zhizhikin, Oleg Taktarov
Somija, 1944. gads. Zemūdenes kapteinis Mariņins šķiet ir laimes luteklis - viņš izcīna spožākās uzvaras padomju zemūdens flotes vēsturē, viņā no pirmā acu skata iemīlas kāda meitene. Tomēr Mariņins ir neērta persona savas valsts specdienestiem un kļūst par mērķi kā ienaidniekiem tā savējiem.
Filmā "Pirmais pēc Dieva" tāpat kā dzīvē ir diezgan visa kā - gan sāpes un cerība, varonība un nelietība, draudzība un nodevība, izvēle starp bailēm un varoņdarbu, starp pienākumu un mīlestību. Turklāt nekas nav viennozīmīgs - aiz varonības var stāvēt nodevība, aiz sava pienākuma izpildīšanas - cietsirdība, aiz mīlestības - tīrs aprēķins.
Lai gan uz ekrāna vērojamas Krievijas jaunāko laiku kino neredzētas jūras kaujas ainas, kuru uzņemšanai iztērēts nemazāk iespaidīgs budžets, filmas nenovērtējamā kvalitāte ir tās īstums - tas ir stāsts par reāliem cilvēkiem, reālu vēsturi un karu. Filmas pamatā ir fakti no leģendārā kapteiņa Aleksandra Mariņina biogrāfijas, viņu savulaik Hitlers nodēvējis par savu "ienaidnieku numur viens".
Filmu producējis Mihails Kalatozišvili, slavenā kinorežisora Mihaila Kalatozova ("Lido dzērves", "Es - Kuba") mazdēls. Kapteiņa lomā - Dmitrijs Orlovs, kuru plašāk pazīstamu padarīja loma Renātas Ļitvinovas filmā "Debesis. Lidmašīna. Meitene".
Lomās: Dmitri Orlov, Vladimir Gostyukhin, Nina Ruslanova, Michael Gomiashvili, Irina Björklund, Yuri Stepanov, Viktor Sukhorukov, Liza Boyarskaya, Sergei Gorobchenko
1943. gads. Pulkvedis Višņevskis tiek atbrīvots no ieslodzījuma, lai izveidotu kara skolu. Skolas audzēkņi tiek sameklēti cietumos un nepilngadīgo kolonijās. Tie ir 14, 15 gadus veci mazgadīgie noziedznieki bez radiniekiem, lai neviens viņus nemeklētu. Pēc pamatīgas gatavošanās viņi tiek nosūtīti iznīcināt vācu kara bāzi Alpos. Augstu kalnos, atrodoties uz dzīvības un nāves robežas, tik un tā iespējams izdarīt izvēli - būt nelietim vai varonim.
Lomās: Andrey Panin, Andrey Krasko, Sergey Rychenkov, Aleksandr Golovnin, Nikita Erunov, Aleksandr Verbitskiy
Režisors: Alexander Atanesian