Hasans Kadams un viņa ģimene ir spiesti pamest dzimto Indiju. Viņi apmetas uz dzīvi mazā ciematiņā Francijas dienvidos. Gleznainā vieta ir kā radīta nelielam indiešu restorānam, ko ģimene šeit atver, lai pasniegtu Francijas dienvidos vēl neredzētus ēdienus. Ielas pretējā pusē atrodas visā Francijā izslavēts restorāns, kurā pusdieno pat Francijas prezidents. Izsmalcinātajā franču virtuvē saimnieko Malorī kundze. Abu restorānu starpā izceļas kulināra sāncensība līdz brīdim, kad Malorī kundzi savaldzina indiešu virtuves un dzīves garša…
Stīvens Spīlbergs un Opra Vinfrija piedāvā filmu "Simt soļu ceļojums", kura balstīta uz tāda paša nosaukuma starptautiski atzītas un mīlētas grāmatas motīviem. Filmā galvenās lomas spēlē Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēja Helēna Mirena (“Karaliene”, “RED” un “RED 2”), Šarlote Lebona (“Īvs Senlorāns”), Manišs Dajāls (“Burvja māceklis”), Rohans Čands (“Izdzīvojušais” un “Džeks un Džila”) un Oms Puri (“Gandijs”). Filmu režisējis Lase Halstrēms (“Tas notika Jemenā” un “Šokolāde”).
Ričarda K. Moraiša grāmatas ekranizējums ir gluži kā gastronomiska pasaka par jaunu indiešu zēnu, kurš kļūst par trīs zvaigžņu restorāna šefpavāru. “The New York Times” grāmatu apskatā “Simt soļu ceļojums” nodēvēts par “Graustu miljonāra” un “Gardēža” apvienojumu.
Plašu popularitāti ieguvušās filmas turpinājumā mēs atkal tiksimies ar Soniju, kurš realizēja savu sapni, atverot "Vislabāko eksotisko viesnīcu "Kliņģerīte"". Taču izrādās, ka viesnīcas bizness aizņem pārāk daudz laika un viņš nespēj to apvienot ar gatavošanos savām kāzām. Tajā pašā laikā viesnīcā ir palicis vairs tikai viens brīvs numurs un Sonijam nekas cits neatliek, kā ķerties pie jauna nekustamā īpašuma meklēšanas – atrast vēl vienu vislabāko eksotisko viesnīcu.
12-gadīgais Konors mēģina tikt galā ar savas mātes slimību un klasesbiedriem, kas viņu regulāri iebiedē. Zēns patvērumu rod neparastā iedomu un fantāziju pasaulē, kas ir pilna ar briesmoņiem un pasākam, kas stāsta par drosmi, zaudējumu un cerību.
Stāsts par neiedomājamu cilvēku varonību, pašaizliedzību un spēku izdzīvot vienā no visu laiku lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē, kad Atlantijas okeānā aizdegās un uzsprāga viena no lielākajām naftas ieguves platformām, kā rezultātā dzīvību zaudēja neskaitāmi todien uz naftas platformas strādājošie un tika izraisīts neatgriezenisks ekoloģiskais piesārņojums okeānam. Filmas pamatā patiesi notikumu 2010. gada 20. aprīlī Meksikas līcī, Atlantijas okeānā.
1971. gadā vairāku ASV laikrakstu, tostarp "The New York Times" un "The Washington Post", rīcībā nonāca Pentagona dokumenti, kas atklāja ilgstoši piesegtas nelikumības. "The Washington Post" īpašniece Katrina Greiema un galvenais redaktors Bens Bredlijs, pārvarot personīgās domstarpības, pieņēma drosmīgu lēmumu publicēt valdību atmaskojošos slepenos dokumentus par spīti toreizējā prezidenta Ričarda Niksona administrācijas draudiem izrēķināties un centieniem ierobežot preses brīvību.
Filmas darbība risinās ASV, piecdesmitajos gados - televīzijas uzplaukuma laikā. Tā atspoguļo reālā dzīvē notikušu konfliktu starp televīzijas ziņu žurnālistu Edvardu Marovu un senatoru Džozefu Makārtiju. Vēlēdamies ziņot par faktiem un informēt skatītājus, Marovs ar saviem pašaizliedzīgajiem kolēģiem raidsabiedrībā CBS, nepakļaujoties korporatīvajam un sponsoru spiedienam, uzdrīkstas atklāt Makārtija melus un nelietības, veicot komunistiskā režīma piekritēju tā sauktās "raganu medības". Izceļas skaļš publisks skandāls, kad senators atbild ar apsūdzību žurnālistam, ka viņš pats ir komunists. Šajā baiļu un represiju gaisotnē, CBS komanda uzdrīkstas turpināt iesākto un viņu pūles atmaksājas, kad galu galā Makārtija meli un rīcība tiek atmaskota senāta priekšā.
Filma "Arlabunakti un visu labu" ir aktiera Džordža Klūnija sen lolots kino projekts par mediju un varas attiecību tēmu, kas veidots piecdesmitajiem gadiem tik piederīgā melnbaltā stilistikā. Klūnijs ir gan filmas režisors, gan viens no scenārija autoriem, gan pats filmā arī tēlo. Veidot filmu par vienu no nozīmīgākajām mediju figūrām ASV vēsturē Klūniju iedvesmojusi paša pieredze - viņa tēvs, būdams profesionāls TV žurnālists, vienmēr uzskatījis Marovu par autoritāti TV žurnālistikā.
Filma "Arlabunakti un visu labu" jau izpelnījusies kritiķu atzinību - filmas kontā ir Venēcijas kinofestivāla balvas, kā arī "Zelta Globusa" nominācijas četrās nozīmīgās kategorijās, tostarp kā "Labākā drāma".
Lomās: David Strathairn, George Clooney, Robert Downey Jr., Patricia Clarkson, Jeff Daniels, Tate Donovan, Ray Wise and Frank Langella
Režisors: George Clooney
Filmas pamatā ir patiess stāsts par CIP aģenti Valēriju Pleimu. Viņas karjera tika sagrauta un laulība apdraudēta, kad presē tika atklāta viņas identitāte. Pleima uzskatīja, ka tas noticis ar Baltā nama ziņu, lai atriebtos vīram par publikācijām. Pleimas vīrs diplomāts Džozefs Vilsons bija publicējis vairākas slejas, apsūdzot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša administrāciju par maldināšanu, saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem, kas kalpoja par ieganstu uzsākt karadarbību Irākā.
Lomās: Naomi Votsa, Šons Pens
Režisors: Dags Laimens
Čīles režisora Sebastjena Lelio filma "A Fantastic Woman" ("Fantastiska sieviete") vēsta par transpersonu Marinu un viņas mīļoto vīrieti Orlando. Marina, kura strādā par viesmīli un cenšas izveidot dziedātājas karjeru, un par viņu 30 gadus vecākais Orlando, ir iemīlējušies un plāno kopīgu nākotni. Pēc Marinas dzimšanas dienas svinībām Orlando kļūst slikti, tāpēc viņa nogādā draugu slimnīcā, kur viņš mirst. Līdz ar sērām par mīļotā nāvi sievietei nākas saskarties arī ar Orlando tuvinieku nicinājumu un diskrimināciju, turklāt viņa tiek turēta aizdomās kā viņa nāves vaininiece. Orlando bijusī sieva aizliedz Marinai apmeklēt bēres un Orlando dēls draud izmest Marinu no dzīvokļa. Cīņa par iespēju būt tādai, kāda viņa vēlas, nav beigusies, bet gan pieņēmusi jaunus apmērus. Tas ir stāsts par sarežģītu, spēcīgu, atklātu un fantastisku sievieti.
Filmas darbība notiek uz patiesu vēsturisku notikumu fona un stāsta par Bruklinas advokātu Džeimsu Donovanu, kurš attopas aukstā kara epicentrā, kad CIP viņu nosūta veikt praktiski neiespējamu uzdevumu – vienoties par PSRS notvertā izlūklidmašīnas U2 amerikāņu pilota atbrīvošanu.