Pēc policijas vajāšanas ar citas pasaules būtni Ņujorkas policists tiek savervēts par aģentu īpaši slepenā organizācijā, kas izveidota, lai uzraudzītu un kontrolētu citplanētiešu darbību uz Zemes: Vīrieši melnā. Aģents Kejs un jaunais savervētais aģents Džejs nonāk starpgalaktiskā terorista nāvējošā sazvērestībā, kurš ir ieradies uz Zemes, lai nogalinātu divus vēstniekus no pretējām galaktikām.
Aizkustinošs stāsts par itāļu ebreju senču grāmatu pārdevēju, kurš dzīvo savā mazajā pasakā. Viņa radošā un laimīgā dzīve pēkšņi apstātos, kad visa viņa ģimene tiktu deportēta uz koncentrācijas nometni Otrā pasaules kara laikā. Atrodoties ieslodzījumā, viņš mēģina pārliecināt savu dēlu, ka visa šī lieta ir tikai spēle.
Kādā burvīgā dienā rosīgajā Ņujorkā sastopas un iemīlas topošais students – romantiķis Daniels – un pragmatiskā meitene no Jamaikas – Nataša. Viņu ceļi ir krustojušies pateicoties likteņa nejaušībai. Bet vai liktenis būs mīlētājiem labvēlīgs un ļaus viņiem palikt kopā? Nataša izmisīgi pūlas novērst savas ģimenes deportēšanu no Amerikas un cenšas apspiest tikko dzimušās jūtas pret Danielu, kurš visiem spēkiem mēģina pārliecināt Natašu, ka viņi ir lemti viens otram.
Pār ambiciozās un enerģiskās Ņujorkas izdevniecības vadītājas Margaretas galvu ir savilkušies negaisa mākoņi - viņas uzturēšanās atļauja ASV ir beigusies un viņai draud deportācija atpakaļ uz Kanādu. Lai nepazaudētu darbu, viņai atliek tikai viena iespēja - likt kādam no saviem padotajiem bildināt viņu un noslēgt fiktīvas laulības. Vai arī bildināt kādu pašai...
Režisors: Anne Fletcher
Lomās: Sandra Bullock, Ryan Reynolds, Malin Akerman, Mary Steenburgen, Craig T. Nelson, Aasif Mandvi, Oscar Nunez, Mini Anden
1997. gada jūlijā pasaule uzzināja par jaunu slepenu organizāciju – Vīri Melnā, kura kontrolē citplanētiešu lietas uz zemes. Kopš tā laika Vīri Melnā visā pasaulē ir nopelnījuši vairāk kā 587 miljonus dolāru un kļuvuši par vienu no pieprasītākajām tirdzniecības markām pasaulēm. Šogad, 2002. gada jūlijā, aģentiem Kejam un Džejam atkal ir jāglābj pasaule. Tas ir visai sarežģīti, jo Kejam, ja atceraties, pirmajā filmā tika izdzēsta atmiņa un viņš patlaban strādā pasta kantorī. Bet draudošās nepatikšana ir lielas, lai arī iemiesojušās ļoti skaistas sievietes izskatā – Serlēna ir radība, ar kuru joki ir mazi un viņas plāni par zemes nākotni nav optimistiski. Par laimi, Džejam, kuram uz laiku pāriniekos bija ļoti runātīgs mopšelis Frenks, izdodas Kejā no jauna radīt pārliecību, ka viņš ir īsts Vīrs Melnā un liekas, ka pasaule uz laiku būs glābta...
Filmas pamatā ir patiess stāsts par Vladislavu Špīlmanu, kurš trīsdesmitajos gados tika uzskatīts par izcilāko pianistu Polijā, varbūt pat visā Eiropā, un brīnumainā kārtā palicis dzīvs ebreju masu iznīcināšanas grautiņā 2.Pasaules kara laikā. Savukārt režisors Romāns Polaņskis bērnībā ir pārcietis holokausta režīmu Krakovas geto. Brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no koncentrācijas nometnes, kurā viņa māte gāja bojā. Kad Polaņska rokās nonāca Špīlmana autobiogrāfiskais romāns "Brīnumainā izdzīvošana" (Das wunderbare Uberlenen, 1998.), viņš uzreiz saprata, ka tā ir tēma viņa nākamajai filmai.
Polaņskis filmā uzsvaru nav licis uz ebreju masu iznīcināšanu koncentrācijas nometnēs vai leģendāro, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu ebreju nomitināšanas vietā Varšavas geto. Visas kara šausmas un ebreju vajāšana tiek nodota skatītājam ar pianista acīm - no visām slēptuvēm, kur viņš slēpjas. Pianists nav attēlots kā varonis, viņš vienkārši cenšas saglabāt savu dzīvību, lai atkal varētu nodoties iemīļotajai klavierspēlei. Visi pārējie viņa ģimenes locekļi kopā ar tūkstošiem citu ebreju tiek iestumti vagonos, kas aizved tos iznīcībai. Pianistu no šīs masu deportācijas vietas izglābj vācu savervētais ebreju policists. Ar paziņu palīdzību viņam izdodas izbēgt arī no ebreju darba nometnes Varšavas geto, viņa slēptuves mainās no mājas uz māju. Viņam tiek sameklēts dzīvoklis kādā daudzstāvu mājā pat pašā vācu perēkļa vidū - drošības labad. Māja tiek sabombardēta un pianists slēpjas te vienās drupās, te nākamajās. Viņš ceļo kā ēna un pats arī sāk izskatīties kā ēna (Adrians Brodijs filmēšanās laikā zaudēja 14 kg). Vērojot šo izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, nevilšus rodas pilnīgi eksistenciālas sajūtas. Kāds vācu kapteinis jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek pianistam sēsties pie klavierēm un spēlēt, lai pierādītu, ka viņš nemelo un tiešām ir pianists. Mūzika izglābj Špīlmanu arī šoreiz, jo vācieti, kurš pats, kā izrādās, ir mūziķis, saviļņo pianista klavierspēle…
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat savai nāvei un mira 2000.gadā 88 gadu vecumā.
Jaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu un lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu stāstu, kurā ar varu tikām ierauti mēs visi.
Filma veidota pēc raksnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna "Veļupes krastā" motīviem.