Parīzes dzīvnieks, Otrā pasaules kara pretošanās cīnītājs, Nobela prēmijas laureāts dramaturgs, vīrs un vientuļnieks… Samuels Bekets dzīvoja daudzveidīgu dzīvi. Filma, kas nosaukta pēc slavenā Beketa ētikas “Vispirms dejo, domā vēlāk”, ir plašs šīs 20. gadsimta ikonas dzīves apraksts.
Pēc tēva nāves Mazā Balss jeb LV kļūst par virtuālu vientuļnieku, kurš nekad neiziet ārā un gandrīz nekad nesaka ne vārda. Viņa vienkārši sēž savā guļamistabā, klausoties sava tēva veco Širlijas Bassijas, Marilinas Monro un dažādu citu slavenu sieviešu dziedātāju ierakstu kolekcijā. Bet naktī LV dzied, ar pārsteidzošu precizitāti atdarinot šos lieliskos dziedātājus. Kādu nakti viņu dzird kāds no viņas mātes draugiem, kurš, iespējams, ir talanta aģents. Viņam izdodas pārliecināt viņu, ka viņas talants ir īpašs, un viņš uzstājas ar uzstāšanos vietējā nakts klubā, taču rodas vairākas problēmas.
Kad brāļi un māsas Džūdija un Pīters atklāj apburtu galda spēli, kas paver durvis maģiskai pasaulei, viņi negribot uzaicina Alanu - pieaugušo, kurš spēles laikā ir ieslodzīts 26 gadus - savā viesistabā. Alans vienīgā cerība uz brīvību ir spēles pabeigšana, kas izrādās riskanta, jo visi trīs darbojas no milzu degunradžiem, ļaunajiem pērtiķiem un citām drausmīgām radībām.
Rejs Kinsella ir Aiovas lauksaimnieks, kurš dzird noslēpumainu balsi, sakot, ka viņš savu kukurūzas lauku pārvērtis beisbola dimantu. Viņš to dara, bet balss norādes neapstājas - pat pēc mirušo balles spēlētāju gari parādās.
"Aiz kraujas rudzu laukā" ir ieskats notikumos, kas veidoja vienu no pretrunīgākajiem un noslēpumainākajiem amerikāņu rakstniekiem – Dž. D. Selindžeru. Filmas darbība risinās 20. gadsimta vidū Ņujorkā, kad jaunais Selindžers meklē savu vietu dzīvē. Pārciestais frontē 2. pasaules karā, mīlas dēka ar augstāko aprindu jaunkundzi Ūnu O'Nīlu un pirmie literārie centieni – šī pieredze ir pamatā viņa pasaulslavenajam meistardarbam "Uz kraujas rudzu laukā".