Filma veidota pēc V. Krakovska stāsta "Šī gada vasara" motīviem.Šī liriskā stāsta centrā iss, bet nozīmīgs laika sprīdis trīspadsmitgadīgā zēna dzīvē - viņa personības veidošanās laiks. Šai trauksmainajā vasarā Ilmārs citām acīm ieraudzīja sev pazīstamo meiteni Ingu, izjuta pirmo jūtu atmodu. Vienlaikus viņam nācās būt gan lieciniekam, gan dalībniekam pašu ģimenes drāmā: Ilmāra māte, kādreiz sapņojusi kļūt ievērojama dziedātāja, pēc tam atsacījusies no šīs godkārīgās iecers un dzīvojusi ierastajā ģimenes ikdienā, negaidīti aizraujas ar citu vīrieti - izcilo mūziķi Normundu, kas ieradies Rīgā viesizrādēs. Šī atklājuma satriekts, dziļi līdzjuzdams tēvam un vienlaikus nosodīdams māti, zēns gandrīz kļūst par liktenīgas nejaušības upuri. Kopīgais pārdzīvojums no jauna tuvina Ilmāra vecākus, taču, kaut arī ģimenes saskaņa atjaunota, pārdzīvotais zēna dvēselē paliek.
Pēc tam, kad viņa ģimene nacionālajā televīzijā tika prezentēta kā "ideāla ģimene", dēlam Robertam ir grūti stāties pretī visiem meliem, kas saistīti ar šo nejaušo slavu.
Puisēns Sančo ierodas Padomju Savienībā no Latīņamerikas kopā ar savu māti un tēvu – kādas ārzemju tirdzniecības firmas pārstāvi. Sančo sāk mācīties padomju skolā un iepinas dažādos pārpratumos, līdz beidzot nonāk īsti dramatiskā situācijā.
Lauksaimniecības akadēmijas studenti vasaras praksē kolhozā. Jauniešiem nākas pielikt roku pašiem steidzamākajiem darbiem - glābt lietavu apdraudēto ražu.
Līvsala ir mazs zemes gabaliņš Daugavas grīvā, uz turieni dzīvot pārceļas Mārtiņš Pūpols, kura tēvs kritis karā. Pirmajā skolas dienā Mārtiņš ierodas ar pioniera kaklautu, bet tas nepatīk Līvsalas vilkiem, kā sevi dēvē daži klasesbiedri. Pirmo gadu skolā strādā arī jaunais skolotājs Zemītis, kurš tikko demobilizējies un no visas sirds aizstāv padomju varu. Taču tai ir arī pretinieki – skolotāja Rone un bagātais Lielaušu saimnieks, kura mājās naktī notiek dīvainas lietas.
Tomiņš parkā atrod zelta kabatas pulksteni, kurā iegravēti vārdi spāņu valodā. Lai gan kārdinošāk šķiet pulksteni pārdot un nopirkt kinokameru, puika nospriež sameklēt kapteini Enriko, kuram, viņaprāt, tas pieder, un šo ideju izklāsta arī saviem blēdīgajiem drauģeļiem Frīdim un Džekam. Frīdis pārģērbjas, uzdodas par kubiešu kapteini un saņem no Tomiņa pulksteni, bet nākamajā dienā skolā ierodas īstais laikrāža īpašnieks. Nu Tomiņam ir kauns par savu lētticību, un klasesbiedri Jugitas vadībā piesakās palīdzēt noķert blēžus.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filma veidota pēc latviešu literatūras klasiķes Annas Brigaderes tāda paša nosaukuma lugas motīviem. „Maija un Paija"- brīnumpasaka, ar pamat personāžiem, kuri raksturīgi visai Eiropas folklorai- labestīga, čakla pameita, kas cieš no pamātes pārestībām, un izlutināta, slinka mātes meita. Taču A.Brigadere savdabīgi veido savu fantastisko sižetu, liekot varonēm iet caur pazemes valstības pārbaudījumiem un atgriezties atpakaļ tēva mājās. Šī pasaka apliecina mūžīgus tautas ideālus- labā uzvaru pār ļauno, darba tikums, žēlastība, uzticība.
20.gadsimta 30.gadi. Cīrulīšu ģimenē ir pieci bērni, bet tēvs Valdemārs ir nabaga mūzikas skolotājs, kurš ar klavierstundām nevar nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai uzturētu ģimeni un samaksātu dzīvokļa īri saimniekam Skarainim. Protams, naudas nepietiek arī biļetēm uz mazā brīnumbērna Raimondiņa koncertu. Bērni labprāt atrisinātu šo situāciju, bet viss izvēršas lielā juceklī, un brīnumbērna pirksts tiek savainots tā, ka viņš vairs nevar muzicēt. Valdemārs izglābj koncertu, un Raimondiņa tēvs viņam piedāvā darbu savā mūzikas skolā.
Divām māsiņām, Martai un Lindai, uz mēnesi vajadzīga aukle, jo tētis pelna ģimenei naudu Anglijā, bet mammai jābrauc uz kursiem pilsētā. Aukle Una vairāk nodarbināta ar savas privātās dzīves problēmām, tāpēc meiteņu audzināšanai izvēlas vienkāršāko metodi – komandēšanu. Martai neatliek nekas cits, kā apgūt lielās kompromisa mākslas noslēpumus, un jaunā rīcības taktika atklāj brīnumu lietas.
Režisors Varis Brasla varbūt vislabāk Latvijā prot strādāt ar mazajiem aktieriem, filma Ūdensbumba resnajam runcim ir viņa atgriešanās ģimenes filmu žanrā pēc vairākām spožām un skatītāju mīlētām filmām 80. un 90. gados. Arī Ūdensbumba resnajam runcim saņēma Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps Skatītāju balvu un vēl vairākas citas, turklāt pēc ilgāka pārtraukuma pulcināja kinoteātros ievērojamu skaitu kinoskatītāju, kas gandrīz jau bija pārstājuši apmeklēt Latvijas filmas.