Bērnībā viņi visi pieci bija skolas veiksmīgākie basketbolisti. Tagad, pieauguši, daži no viņiem ir veiksmīgāki, citi ne pārāk, tomēr visi joprojām labi draugi un nolemj atcerēties vecos labos laikus, nosvinot Neatkarības dienu kopā ar sievām un bērniem.
Aizrāvušies ar bērnības dienu atmiņām, nu jau pieaugušie vīrieši ar izklaidēm aizraujas tik ļoti, ka par viņiem jābrīnās pat viņu bērniem.
Lomās: Adam Sandler, Salma Hayek, Kevin James, Chris Rock, David Spade, Rob Schneider
Režisors: Dennis Dugan
Producents: Adam Sandler
1941. gada jūnijs. Neliels ciems Tihoje pie Latvijas robežas. Mazās draudzes cienīgtēvs Aleksandrs rāmi tērzē ar Alevtīnas tanti un noņemas ar dažādām pasaulīgām lietām. Pēc pāris stundām viņš beigs svētdienas dievkalpojumu. Pēc divām dienām ciemā ienāks vācieši. Pēc diviem mēnešiem cienīgtēvam Aleksandram Ioninam sāksies svarīgākā misija viņa dzīvē. Tajā nebūs dižu varoņdarbu vai Bībeles cienīgu brīnumu. Viņa uzdevums būs atgriezt tautai ticību, un garīdznieka pienākums pārtaps par svētu varoņdarbu...
Vladimira Hotiņenko jaunā filma „Cienīgtēvs” atklāj vienu no mazpazīstamākajām Lielā Tēvijas kara lappusēm – Pleskavas apgabala pareizticīgās baznīcas misiju. No 1941. gada augusta līdz 1944. gada februārim garīdznieki no Baltijas republikām centās atjaunot garīgo dzīvi vācu okupētajā teritorijā, sākot no Pleskavas līdz par Ļeņingradai.
„Tā ir viena no mūsu vēstures varonīgajām lappusēm. Kā gan bija iespējams audzināt ļaudis un atjaunot pareizticību, saņemot sitienus gan no okupantiem, gan vēlāk arī no savas varas?”
Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils
Lomās: Sergejs Makoveckis, Ņina Usatova, Jeļizaveta Arzamasova, Stepans Morozovs, Kirils Pļetņovs, Viktorija Romaņenko, Ruslans Jagudins
Režisors: Vladimirs Hotiņenko
Scenārists: Aleksandrs Segeņs, Vladimirs Hotiņenko
Producents: Sergejs Kravecs, Natālija Gostjušina
Kādā no savām intervijām par iespējamo atgriešanos Dzimtenē Josifs Brodskis atbildējis: “Tāds ceļojums varētu notikt tikai anonīmi…” Filmas autori ir ir iztēlojušies šo ceļojumu ironiskas pasakas formā. Dzejnieks dodas uz savu bērnības zemi un kopā ar viņu mēs ceļojam gan telpā, gan laikā. Nokļūstam 50. un 60. gados Krievijas kultūras galvaspilsētā Pēterburgā. Filmā starp aktierepizodēm izmantota arī animācija un dokumentāli materiāli.
Pasaules pirmizrāde Roterdamas skf. Programmā “Spectrum”, 2009.
Kinokritiķu ģildes Grand Prix “Belij slon” 2009. festivālā “Zerkalo”.
Grand Prix – Kristāla globuss programmā “Uz austrumiem no rietumiem” Karlovi Vari skf. 2009.
Lomās: Grigorijs Ditjakovskis, Alisa Frendlih, Sergejs Jurskis, Artems Smola, Jevgeņijs Ogandžanjans.
Režisors: Andrejs Hržanovskis
Scenārijs: Jurijs Arabovs, Andrejs Hržanovskis
Producents: Andrejs Hržanovskis, Artems Vasiļjevs.
„Vislabākā filma 2” – tā ir parodija mūsdienu Krievijas hītiem, tai skaitā filmām „Likteņa ironija 2”, „Tveice”, „12”, „Mēs esam no nākotnes”.
Galvenās lomas atveido populārā raidījuma COMEDY CLUB dalībnieki, kā arī Krievijas kino un estrādes zvaigznes.
Lomās: Igor Kharlamov, Timur Batrutdinov, Oleg Vereschyagin, Mikhail Galustyan, Dmitry Khrustalev
Režisors: Oleg Fomin
Scenārijs: Artak Gasparyan, Igor Kharlamov
Koļcovs un Sumrakovs, tikko izkļuvuši no ieslodzījuma, kļūst par pionieru nometnes vadītājiem. Nometnē ar bijušajiem cietumniekiem visdažādākajos veidos izrēķinās pārejas vecuma bērni. Apņēmības pilni visiem līdzekļiem panākt, ka viņu vienība ir labākā un saņem balvu - braucienu uz Pēterburgu, Koļcovs un Sumrakovs atklāj sevī virkni slēptu talantu un nerimstošu sirds siltumu...
Piedzīvojumu komēdijā, ko veidojuši filmu "Admirālis" un "Likteņa ironija 2" producenti, galvenās lomas atveido populārā Krievijas seriāla "Brigāde" aktieri Sergejs Bezrukovs un Dmitrijs Djuževs.
Lomās: Sergey Bezrukov, Dmitry Dyuzhev, Vladimir Menshov, Alexey Kravchenko, Yelena Babenko
Režisors: Igor Zaitsev
Scenārijs: Andrey Kivinov
Producents: Dzhanik Faiziyev, Anatoly Maximov
Naivais, labsirdīgais un slinkais Jevgeņijs brauc peļņā uz Maskavu no Baltkrievijas ciema. Bet tādi galvaspilsētā nav cieņā un ceļā mūsu varonis zaudē visu un kļūst par bezpajumtnieku. Taču notiek brīnums un viņam dod pajumti Maskavas pensionārs, kurš viņu turklāt arī iedvesmo cīņai pret ļaunumu Krievijas galvaspilsētā…
Pasaules pirmizrāde Berlīnes skf. programmā “Forums”, 2009.
Lomās: Jevgeņijs Sitijs, Sergejs Dreidens, Igor Čerņevičs, Anna Mihalkova, Aleksandrs Jacenko, Ņikita Jemšanovs.
Režisors: Boriss Hļebņikovs
Scenārijs: Aleksandrs Rodionovs
Producents: Romāns Borisevičs, Rubens Dišdišjans
4 secīgi izkārtoti stāsti (TV versijā 5), kas veido kopīgu sižetu. Pēc formas filma līdzīga teātra izrādei ar visu fināla paklanīšanos. Sen aizmirsti, nesašķērēti monologi, kuros aktieri parāda sevi visā krāšņumā, bez kino efektu palīdzības. Pilnīgi oriģināls dramaturģiskais izkārtojums. Filma mēģina novest skatītāju līdz galējam stāvoklim. Tas ir protests, kas tā nepieciešams šodienas ekonomiskās un dvēseles krīzes laikmeta skatītājam, lai tas atbrīvotos no stereotipiem un šabloniem.
Noslēguma filma Krievijas filmu festivālā “Kinotavr”, Soči 2009.
Lomās: Mihails Jefremovs, Aleksandrs Striženovs, Viktors Suhorukovs, Jevgeņijs Stičkins, Pāvels Djerevjanko, Jurijs Kolokoļņikovs.
Režisors: Grigorijs Konstantinopoļskis
Scenārijs: Grigorijs Konstantinopoļskis
Producents: Grigorijs Konstantinopoļskis, Andrejs Novikovs
Ar filmu "Cars" 22. augustā oficiāli tiks atklāts VII Krievijas kino festivāls.
-----------------------------------
Vēsturiska drāma 4 daļās: “Cara lūgšana”, “Cara karš”, “Cara dusmas”, ”Cara līksme”.
1565. Tumšs laikmets. Ivana Bargā valdīšanas laiks. Krievzeme ir bada un karu izmocīta. Valdnieks visā saskata neuzticību un nodevību. Viņa rokaspuiši slīcina zemi asinīs, jo viņiem ir tikai viens likums – cara iegribas. Vienīgais, kurš spēj iestāties pret valdnieka gribu ir metropolīts Filips – cara bērnības draugs. Viņš, ziedojot sevi, nostājas pret caru.
Filma stāsta gan par krievu dvēseles pagrimumu gan cēlumu.
Kannu festivāls, sadaļa “Īpašais skats”, 2009.
Maskavas k.f. Atklāšanas filma, 2009.
Lomās Petrs Mamonovs, Oļegs Jankovskis, Jurijs Kuzņecovs, Ramilja Iskanders, Aleksandrs Domogarovs, Ivans Ohlobistins, Aleksejs Frandeti, Aleksejs Makarovs, Nastja Doncova, Ville Hāpsalo.
Režisors Pāvels Lungins
Scenārijs: Aleksejs Ivanovs, Pāvels Lungins.
Producents: Pāvels Lungins
Angelina dzīvo lielā Tālo austrumu pilsētā un strādā ar grūti audzināmajiem. Viņa nolēmusi izbeigt savu vientulību par katru cenu un izveidot ģimeni. Bet tas nepavisam nav vienkārši…
Piedalīšanās Kannu skf. programmā “Īpašais skatījums”, 2009.
Labākā vīriešu loma (Boriss Kamorzins) “Kinotavr”, Soči 2009.
Lomās: Alisa Hazanova, Boriss Kamorzins, Jurijs Safarovs, Dmitrijs Podnozovs.
Režisors: Nikolajs Homeriki
Scenārijs: Aleksandrs Rodionovs, Nikolajs Homeriki.
Producents: Romāns Borisevičs, Aleksandrs Kušajevs.
Noslēpumu un trauksmes pilnā Čehova stāsta, kuru var dēvēt gan par pašu pesimistiskāko, gan dzīvi apliecinošāko viņa darbu, ekranizācija. Sižeta centrā ārsta psihiatra Andreja Ragina nokļūšana psihiatrijas pacienta lomā. Viņš ar savu vientulību un atsvešinātību kļūst par vienu no interesantākiem tēliem 20. gadsimta literatūrā. Paturot darba saturu, autori apzināti pārcēluši darbību uz mūsdienām. Filma uzņemta reālā vidē – psihiatriskajā klīnikā.
Balva par labāko vīriešu lomu (Vladimirs Iļjins) – Maskavas skf. 2009.
Lomās: Vladimirs Iļjins, Aleksejs Vertkovs, Aleksandrs Pankratovs-Čornijs, Jevgeņijs Stičkins, Viktor Solovjovs, Aleksejs Žarkovs, Albina Jevtuševska, Anna Siņjakina
Režisors: Karens Šahnazarovs, piedaloties Aleksandram Gornovskim
Scenārijs: Aleksandrs Borodjanskis, Karens Šahnazarovs
Producents: Karens Šahnazarovs
Ciematā lielas pilsētas nomalē piedzimst meitene. Šis ciemats tā arī saucas – Ciemats. Jaunā māte nezin kurš viņai pasniedzis šādu dāvanu – viņas dzīve ir pārpilna nejaušību. Tagad viņas ir divas – māte un meita, un viņām nav vārdu. Viņas bēg, bēg pastāvīgi un bez apstājas. Māte bēg no meitas, lai atrastu pati sevi, savu dzīvi un pasauli. Meitene skrien pakaļ, jo nespēj iedomāties dzīvi bez mātes. Viņu skrējiens ir nebeidzama atkārtotu kļūdu virkne gluži kā lejerkastes melodija vai uzvilkts vilciņš. Un pēkšņi riņķošana izbeidzas…
Galvenā balva par labāko sieviešu lomu (Jana Trojanova), Grigorija Gorina balva par labāko scenāriju (Vasīlijs Sigarevs), kino ģildes balva “Belij slon” “Kinotavr” Soči, 2009
Īpaši atzīmēta (Don Quixote Award) Starptautisko kino klubu federācijā (FICC) Karlovi Vari skf. 2009.
Lomās: Jana Trojanova, Poļina Plučeka
Režisors: Vasilijs Sigarevs
Scenārijs: Vasilijs Sigarevs
Producents: Romāns Borisevičs, Rubens Dišdišjans
Viena diena moderna jaunekļa, reklāmas speciālista Andreja dzīvē.
Andrejs ir reklāmas aģentūras mākslinieciskais direktors. Šajā dienā viņš izsmēķē paciņu cigarešu. Ar katru cigareti notikumu un konfliktu virpulis rauj viņu aizvien dziļāk. Kad paciņa būs tukša, viņam būs jāizlemj, ko darīt...
Sākas diena, un filmas galvenais varonis, reklāmas aģentūras mākslinieciskais direktors Andrejs brauc uz darbu, nevis traucas pie sievas uz dzemdību namu, kur jānāk pasaulē viņa pirmdzimtajam. Pa ceļam viņš aizsmēķē pirmo cigareti, tādējādi nepildīdams to, ko apsolījis sievai un pats sev - atmest smēķēšanu. Tālākie notikumi atspoguļo mūsdienu menedžera rīcību, kas sasaucas ar kaut kādu "menedžeru trešo bausli". Viņš strīdas ar klienti, viņu gandrīz atlaiž no darba, un, lai atrisinātu radušos situāciju, viņš aizmirst vienu morāles principu pēc otra. Lai tikai nodrošinātu savu karjeru un ģimenes labklājību. Turklāt ģimenē kuru katru brīdi ienāks jauns tās loceklis. Viņu gaida panākumi un jauns amats. Tikai vai tas viss ir tā vērts, lai atteiktos no saviem principiem?
Scenārists Dmitrijs Soboļevs: "Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, visi alkst gūt panākumus. Maskavā jau nu pavisam noteikti. Gribējās parādīt, ka panākumi nav noteicošie dzīvē. Svarīga ir izvēle, brīvība, iespēja iet savu ceļu. Ko izvēlēties, to neviens priekšā nepateiks. Jāieklausās sirdsapziņas balsī. Filma neatbild uz šo jautājumu, tā to tikai izvirza."
Aleksandra Gornovska drāma spriedzes filmas garā.
Lomās: Gaļina Tjuņina ("Dienassardze", "Viņa sievas dienasgrāmata", "Naktssardze"); Iļja Ļubimovs ("Neglītais pīlēns", "Kukocka kāzuss", "Bembis", "Slepkavas dienasgrāmata"); Anna Sliņko ("Krievu šķirsts", "Tranzīts", "Sasisto lukturu ielas")