Ieslīgusi psihoterapeite Sibila atgriežas pie savas pirmās aizraušanās: rakstīšanas. Bet viņas jaunākā paciente Margota, nemierīgā topošā aktrise, izrādās, ir pārāk vilinošs iedvesmas avots. Aizraujot gandrīz līdz apsēstībai, Sibila arvien vairāk iesaistās nemierīgajā Margotas dzīvē, atdzīvinot nepastāvīgas atmiņas, kas viņai aci pret aci atdod savu pagātni.
Arābijas pussalā pagājušā gadsimta 30. gados divi karojošie vadītāji nāk aci pret aci. Uzvarīgais Nesibs, Hobeikas emīrs, nosaka miera nosacījumus sāncenša Salmahas amānam Amaram. Abi vīri ir vienisprātis, ka neviens nevar pretendēt uz neviena cilvēka zemes platību, kuru sauc par Dzelteno joslu. Apmaiņā Nesibs pieņem Amar divus zēnus Saleeh un Auda kā garantiju pret iebrukumu. Pēc divpadsmit gadiem Saleeh un Auda ir kļuvuši par jauniem vīriešiem. Karijs Saleeh niez, lai izbēgtu no viņa apzeltītā būra un atgrieztos tēva zemē. Auda rūpējas tikai par grāmatām un tiekšanos pēc zināšanām. Kādu dienu viņu adoptēto tēvu Nesibu apciemo amerikānis no Teksasas. Viņš stāsta Emīram, ka viņa zeme ir svētīta ar eļļu, un apsola viņam bagātību, kas pārsniedz viņa mežonīgāko iztēli. Nesibs iedomājas bezgalīgu iespēju valstību, valstību ar ceļiem, skolām un slimnīcām, par kurām visu apmaksā melnais zelts zem neauglīgajām smiltīm. Ir tikai viena problēma. Dārgmeļļa atrodas dzeltenā jostā.
Ziemas negaisa laikā Ursus piedāvā patvērumu diviem bāreņiem, Gwynplaine un Déa; dažus gadus vēlāk viņi joprojām dzīvo kopā. Gvinelapins ir kļuvis par slavenu zvaigzni, taču viņa panākumi apdraud viņa attiecības ar Déa un Ursus.
Parīze 1942. Fransuā Mersjē ir parasts vīrietis, kurš tiecas izveidot ģimeni tikai ar sievieti, kuru mīl, Blanšu. Viņš ir arī talantīga juveliera Hafmaņa kunga darbinieks. Taču, saskaroties ar vācu okupāciju, abiem vīriem nekas cits neatliks, kā vien noslēgt līgumu, kura sekas mēnešu laikā izjauks mūsu trīs varoņu likteni.
Antoine Rivière, ļoti pazīstamu psihoanalītiķi, apmeklē jauns pacients Edouard Berg. Kad Bergs apgalvo, ka ir nogalinājis pats savu sievu, ārstam ir aizdomas, ka viņš ir piespiedu melis. Kā viņš varēja zināt, ka viņš ir nokļuvis slazdā, un jau ir par vēlu aizbēgt?
1572. gada 24. augusta nakts ir pazīstama kā Svētā Bārtuļa slaktiņš. Francijā plosās reliģisks karš. Lai ieviestu mieru, tiek noorganizētas piespiedu kāzas starp nenobriedušā katoļu karaļa Kārļa IX māsu Margotu de Valoisu un Navarras karali Hugenotu Henri. Katrīna no Medici uztur savu aizkulišu spēku, pasūtot uzbrukumus, saindēšanos un incestu uzkūdīšanu.
Tā ir nakts uz Parīzes tilta. Meitene noliecas pāri Sēnas upei ar asarām acīs un vardarbīgu vēlmi noslīcināt savas bēdas. No nekurienes kāds viņu interesē. Viņš ir Gabors, naža metējs, kuram viņa izrādei vajadzīgs cilvēka mērķis. Meitenei Adelei nekad nav paveicies un nekur citur nav kur doties. Tāpēc viņa seko viņam. Viņi ceļo pa Vidusjūras ziemeļu krastu, lai uzstātos.
Iesaistošs, emocionāls un kniedējošs FAREWELL ir sarežģīts un ļoti inteliģents trilleris, kas izvilkts no vēstures lappusēm - par vienkāršu cilvēku, kurš metas padomju informācijas lielākajā zādzībā par auksto karu. Ronalds Reigans šo vēstures fragmentu - lielākoties līdz šim nezināmu - nosauca par “vienu no vissvarīgākajiem 20. gadsimta spiegošanas gadījumiem”. FAREWELL sākas 1981. gadā pēc padomju iebrukuma Afganistānā. Francijas biznesmenis, kas atrodas Maskavā, Pjērs Noents (Guillaume Canet) rada maz ticamu saikni ar Grigorjevu (Emiru Kusturicu), vecāko VDK virsnieku, kurš bija noraizējies par to, kāds komunistu ideāls ir kļuvis Brežņeva pakļautībā. Grigorjevs sāk izplatīt Froment ļoti sensitīvu informāciju par padomju spiegu tīklu ASV.