Dzīvi apliecinošs, cerību pilns un arī smeldzīgs stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu un attiecībām ar pasauli Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē. Septiņgadīgā Bille dzīvo pasaulē, kur bagātiem ir savas ielas un nabagiem – savas. Ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču mātes mīlestība meitenei liegta; tuvinieki nepārstāj atgādināt, ka nekas prātīgs no viņas neizaugs. Billei tas sāp, un meitenei ir sapnis — pierādīt sevi, izlauzties no mazvērtības žņaugiem.
Filma veidota pēc rakstnieces Vizmas Belševicas stāsta "Bille" motīviem.
Lino ir jauns puisis, kas strādā par izklaidētāju bērnu ballītēs. Savu dzīvi viņš uzskata par nožēlojamu, jo mitinās ūķī, meitenes ar viņu nedraudzējas, un bērni augām dienām ķircina un dara pāri, tāpēc ka viņš ir tērpies kaķa kostīmā. Izmisušais Lino dodas pie kāda ne visai prasmīga burvja, kas apsola mainīt viņa dzīvi pašos pamatos. Taču burvestība nenostrādā, kā cerēts, un Lino pārvēršas par milzīgu kaķi! Kā lai tagad atkal kļūst par cilvēku un, pats svarīgākais, – kā kļūt laimīgam?
Migels dzīvo nelielā meksikāņu ciematā un sapņo kļūt par muzikantu. To viņš dara slepus, jo dēļ pagātnes notikumiem Migela ģimenē mūzika tur tiek uzskatīta par lāstu. Negaidīti Migels atklāj, ka starp viņu un viņa iemīļotāko dziedātāju Ernesto de la Krusu, kurš jau atrodas aizsaulē - eksistē savāda saikne. Savu sapņu īstenošanai, Migels nolemj doties piedzīvojumiem pilnā ceļojumā, lai satiktos ar savu elku.
Trusītis Pēterītis, kam prāts vienmēr nesas uz palaidnībām un piedzīvojumiem, ir karastāvoklī ar Makgregora kungu, kas zvērus necieš ne acu galā un nevēlas, ka viņa sakņu dārza labumus notiesā trusītis un viņa radi un draugi. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka abi ir sāncenši cīņā par Makgregora kunga jaukās kaimiņienes, sirsnīgās dzīvnieku mīļotājas Bī jaunkundzes, uzmanību.
Filmas "Alu cilvēks" darbība risinās sensenos laikos, kad pa zemes virsu staigāja aizvēsturiski radījumi un mamuti ar biezu vilnas kažoku. Stāsta centrā ir dzīvespriecīgais un drosmīgais zēns Dags un viņa uzticamais pavadonis – cūkas un suņa krustojumam līdzīgais mājdzīvnieks. Kad alu cilvēku ciltij uzbrūk bronzas laikmeta ļaudis ar nežēlīgo pavēlnieku Nūtu priekšgalā, Dags iedvesmo savus ciltsbrāļus stāties pretī ienaidniekiem, lai glābtu savas mājas.
Četri vidusskolēni atrod vecu spēļu konsoli ar līdz šim neredzētu videospēli – džumandži. Viņi tūliņ pat tiek ierauti spēlē, kas norisinās džungļos, un iemiesojas pašu izraudzītajos avataros. Jaunieši apjauš, ka džumandži ir kas vairāk par spēli, tā ir cīņa par izdzīvošanu. Lai uzvarētu spēlē, viņiem jādodas bīstamākajā piedzīvojumā mūžā, jāatklāj Alana Periša pirms 20 gadiem atstātās pēdas un jāmaina priekšstats pašiem par sevi, pretējā gadījumā viņi paliks ieslēgti spēlē uz visiem laikiem...
Filma pēc Enno Rauda stāsta Lidojošie šķīvīši motīviem. Pusaudžu kompānijas vasaras piedzīvojumi centrējas ap Kārli, kura bagātā fantāzija visur redz lidojošos šķīvīšus.
Filma pēc Jāņa Grīziņa stāsta Vārnu ielas republika motīviem. Grīziņkalna bērniem ir pašiem sava republika, kuras teritorija jāaizstāv pret Lipsta Tuliana kompāniju. Pamazām bērnu fantāzijas pasaulē ielaužas pieaugušo dzīves notikumi – 1905. gada revolūcija un pagrīdnieku darbība, kas šķiet aizraujoši noslēpumaina arī mazajiem republikāņiem.
„Mana koka stāsts\" ir neparasts kino darbs, kurā dokumentāli kadri mijas ar spēlfilmas elementiem, lai pastāstītu stāstu par kādas dzimtas četrām paaudzēm. Sešpadsmitgadīgajam skolniekam Jānim uzdots mājas darbs – izveidot un pastāstīt par savu dzimtas koku. Stāsts par dzimtas koku sākas ar Jāņa vecvecvectēvu, kurš piektā gada revolūcijas laikā dedzināja muižas, un turpinās, parādot vairākas valstis un politiskās iekārtas, kolorītus cilvēkus un dažādus likteņstāstus. Bagāts Valmieras tirgotājs, Ļeņinam uzticīgs sarkanais strēlnieks, „čekas\\\" galdnieks un zobārste „neskartajās zemēs\\\" ir tikai daži „zari\\\" no viņa plašā dzimtas koka, un par katru no tiem zēns dzirdējis ko neparastu un neaizmirstamu.
„Mana koka stāsts\" nav vēsturiska filma vistiešākajā nozīmē, jo tās sižets ir pusaudža vēstījums par to, ko par pagātni stāstījuši vecmāmiņa ar vectēvu, tāpēc vēsturiski notikumi un situācijas iegūst personisku un brīžiem pat nedaudz absurdu raksturu.
Kārtējā apgaitā Mežsargs atrod kaudzi atkritumu, izmestu mežā. Arī viņa mājdzīvnieki - suns, kaķis un pele – ir par to nepatīkami pārsteigti. Nākamajā reizē Mežsargam izdodas pieķert nejauko pilsētnieku meža piemēslošanas brīdī. Tomēr neko nevar darīt, jo Mežsargs ir vecs vīrs un viņa bise ir pielādēta tikai ar korķi. Ļaundaris tikai pasmejas un turpina savas nelāgās izdarības. Mājas zvēriem nākas apvienoties ar meža zvēriem, lai palīdzētu Medniekam un attīrītu mežu. Viņi to dara tik asprātīgi, ka ne tikai mežs kļūst tīrs, bet arī nelāgais pilsētnieks nonāk cietumā.
Filma visai ģimenei. "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir vasaras piedzīvojumu stāsts Rīgas priekšpilsētā Maskačkā.
Jēkabam, zēnam no Rīgas centra, vasara būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē, Maskačkā. Tas ir briesmīgi! Māsīca Mimmi ir diezgan neciešama, un onkulim, bijušajam jūrniekam Ērglim, vienkārši nav laika. Tomēr izrādās, ka Maskačka ir pavisam neparasta vieta - te dzīvo runājoši suņi! Un Mimmi atklāj, ka negantais uzņēmējs Imants Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskās augstceltnēs. Tas nedrīkt notikt! Vai bērniem izdosies sadraudzēties un kopā ar runājošajiem suņiem izglābt Maskačku?
Vecā dārznieka dēls Ansis mantojumā saņem krūku ar puķu sēklām un tēva novēlējumu – gādāt ļaudīm skaistumu un prieku. Kopā ar savu draugu kaķi Ansis dodas pasaulē izpildīt tēva vēlējumu, un visur viņu pēdās uzzied krāšņi ziedi un sazaļo dārzi.
Viena no poētiskākajām un gleznieciskākajām Arnolda Burova filmām, kurā izpaužas paša režisora – pilsētas puikas – bērnības romantizētie priekšstati par dabu. Filmas zaļojošā un ziedošā pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.