Pēc lidmašīnas avārijas puisis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, galvenais varonis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu.
Filma bez dialogiem.
Filma “Dvēseļu putenis” atspoguļo latviešu tautas cīņu par neatkarību un to, ka Latvijas valsts esamība nav pašsaprotama. Mūsu brīvība ir nopelnīta ar pašaizliedzību un visdārgāko ziedojumu - cilvēku dzīvībām. Filma izved cauri vēsturiskajiem notikumiem, padarot tos par personīgo pieredzi. Tā ir stāsts par latviešu saknēm un Latvijas valsts vērtībām. “Dvēseļu putenis” ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuru izvēles toreiz ļauj mums dzīvot neatkarīgā valstī šodien.”
Filmas "Jelgava ’94" stāsta centrā ir četrpadsmitgadīgais Jānis, Jelgavas puika ar "zubra" līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki.
Viņu draudzība ir izturējusi laika pārbaudi un tagad, 25 gadus pēc skolas absolvēšanas, viņi saņem ielūgumu doties uz klases salidojumu. Viens no viņiem ir no dzīves un hemoroīda noguris ģimenes galva, otrs ir mežonīgs rokeris ar kaislīgām pielūdzējām katra koncerta aizkulisēs, trešo tikko pametusi sieva. Viņu tikšanās - tās ir jaukas atmiņas, veču vēlme palīdzēt viens otram, bet galvenais - tā ir neprātīga ballīte, kur viņus gaida trakas lietas.
30to gadu Rīga, mākslinieku aprindās bohēma sit augstu vilni! Galvaspilsētā no laukiem ierodas jauns un nabadzīgs, taču ambiciozs mākslinieks Juris Upenājs, lai iekarotu savu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā nokļūstot mākslinieku bohēmā un satiekot savu mīlestību, Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu.
Filma ir psihoanalītisks skatījums uz pāri, kurš dzīvo Somijā. Sievietei grūti sadzīvot ar visu, kas notiek valstī – pusgadu diena, pusgadu nakts. Vīrs pārliecina viņu atgriezties uz dzīvi Latvijā, apsolot apciemot brīvdienās. Tā rezultātā viņa tiek pamesta pilnīgā vientulībā ar savām atmiņām un pārdzīvojumiem līdz mirklim, kad uzzina, ka vīrs nemaz nav tik uzticams, un nolemj viņam atriebties.
1984. gads. Boriss Arkadjevs, pats slavenākais estrādes komiķis Padomju Savienībā palēnām kļūst neprātīgs. Šoreiz mūžīgā cīna starp Mākslinieku un Valsti norisināsies negaidītā līmenī – ar aizskarošu humoru un jokiem par seksu.
Garāžu kooperatīva savrupais mikrokosmoss, kurā sociālekonomiskie apstākļi saplūduši ar privāto telpu, iemet atpakaļ sen pagājušā laikā. Vīri te ir kā šķūnīšu labirintos un rotaļu aizgrābtībā pazaudējušies puikas. Tomēr viņu ķimerēšanās ap motoriem vai pašizgudrotiem mehānismiem nav tik vien kā turpinājums no bērnībā skrūvētajiem konstruktoriem. Ne vienam vien tas ir reizē hobijs un izdzīvošanas metode ēnu ekonomikas zonā. Vaļasprieks kā pašekspluatācijas forma ir laika kapsula, kurā neoliberālisms ir ieslēdzis postindustriālā laikmeta proletariātu.Izgudrotāji, ģēniji, trakie zinātnieki un vīri ar zelta rokām – meklējiet viņus kooperatīvā. Pilsētas garāžu kooperatīvā.
Rīga, 1906. gads rudens. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpnīcas kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas plānošanas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, Pelēkais ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm. Turpretim Violeta nemanāmi nonāk kaujinieku bīstamajā pasaulē.
Divi Latvijas jaunieši sastopas Francijas dienvidos. Viņš studē restaurāciju, viņa – jau sen kā apmetusies uz dzīvi Marseļā, strādā frizētavā un… ir pārsteidzoši līdzīga tēlam, ko puisis, gatavojot diplomdarbu, atsedz kādas baznīcas altārgleznas apakšslānī. Kad Leo un Anna atgriežas Latvijā, lai baudītu dzīvi un viens otra tuvumu, sāk raisīties kas noslēpumains. Režisors turpina starptautisku atzinību guvušajā īsfilmā Augstāk par zemi sāktās pārdomas par mīlestību un jaunības alkām savā pirmajā pilnmetrāžas spēlfilmā, kuras galvenie iedvesmas avoti ir franču Jaunais vilnis un Francijas kino kopumā. Operatora Toma Šķēles ietekmē lielu iespaidu uz darbu atstājusi poļu režisora Kšištofa Keslovska daiļrade.
Atainotie notikumi sākas 1999. gada 31. decembrī, kad Krievija tika iepazīstināta ar savu jauno prezidentu. Filmas pamatā ir unikālas dokumentālas liecības par operācijas “Pēctecis” patiesajiem cēloņiem un sekām. Rūpīgi izplānoto gājienu rezultātā Krievijā parādījās prezidents, kurš valda vēl šobaltdien. Darbojošās personas: Mihails Gorbačovs, Boriss Jeļcins, Vladimirs Putins un sava likteņa allaž klusējošais liecinieks – krievu tauta. Šī filma režisoram ir ļoti personiska – tā ir personīgo kļūdu un personīgās traģēdijas aplūkojums. Traģēdija, kas notiek ar Krieviju, notiek arī ar katru individuāli. Kinodarbs stāsta par pagrieziena brīdi procesā, kas piespiedis Vitāliju Manski emigrēt.