1984. gads. Boriss Arkadjevs, pats slavenākais estrādes komiķis Padomju Savienībā palēnām kļūst neprātīgs. Šoreiz mūžīgā cīna starp Mākslinieku un Valsti norisināsies negaidītā līmenī – ar aizskarošu humoru un jokiem par seksu.
Garāžu kooperatīva savrupais mikrokosmoss, kurā sociālekonomiskie apstākļi saplūduši ar privāto telpu, iemet atpakaļ sen pagājušā laikā. Vīri te ir kā šķūnīšu labirintos un rotaļu aizgrābtībā pazaudējušies puikas. Tomēr viņu ķimerēšanās ap motoriem vai pašizgudrotiem mehānismiem nav tik vien kā turpinājums no bērnībā skrūvētajiem konstruktoriem. Ne vienam vien tas ir reizē hobijs un izdzīvošanas metode ēnu ekonomikas zonā. Vaļasprieks kā pašekspluatācijas forma ir laika kapsula, kurā neoliberālisms ir ieslēdzis postindustriālā laikmeta proletariātu.Izgudrotāji, ģēniji, trakie zinātnieki un vīri ar zelta rokām – meklējiet viņus kooperatīvā. Pilsētas garāžu kooperatīvā.
Rīga, 1906. gads rudens. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpnīcas kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas plānošanas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, Pelēkais ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm. Turpretim Violeta nemanāmi nonāk kaujinieku bīstamajā pasaulē.
Divi Latvijas jaunieši sastopas Francijas dienvidos. Viņš studē restaurāciju, viņa – jau sen kā apmetusies uz dzīvi Marseļā, strādā frizētavā un… ir pārsteidzoši līdzīga tēlam, ko puisis, gatavojot diplomdarbu, atsedz kādas baznīcas altārgleznas apakšslānī. Kad Leo un Anna atgriežas Latvijā, lai baudītu dzīvi un viens otra tuvumu, sāk raisīties kas noslēpumains. Režisors turpina starptautisku atzinību guvušajā īsfilmā Augstāk par zemi sāktās pārdomas par mīlestību un jaunības alkām savā pirmajā pilnmetrāžas spēlfilmā, kuras galvenie iedvesmas avoti ir franču Jaunais vilnis un Francijas kino kopumā. Operatora Toma Šķēles ietekmē lielu iespaidu uz darbu atstājusi poļu režisora Kšištofa Keslovska daiļrade.
Atainotie notikumi sākas 1999. gada 31. decembrī, kad Krievija tika iepazīstināta ar savu jauno prezidentu. Filmas pamatā ir unikālas dokumentālas liecības par operācijas “Pēctecis” patiesajiem cēloņiem un sekām. Rūpīgi izplānoto gājienu rezultātā Krievijā parādījās prezidents, kurš valda vēl šobaltdien. Darbojošās personas: Mihails Gorbačovs, Boriss Jeļcins, Vladimirs Putins un sava likteņa allaž klusējošais liecinieks – krievu tauta. Šī filma režisoram ir ļoti personiska – tā ir personīgo kļūdu un personīgās traģēdijas aplūkojums. Traģēdija, kas notiek ar Krieviju, notiek arī ar katru individuāli. Kinodarbs stāsta par pagrieziena brīdi procesā, kas piespiedis Vitāliju Manski emigrēt.
Māksliniekam nepieciešams modelis, lai gleznotu jaunavu Mariju, un mācītājs viņam iesaka 18 gadus veco Vitu. Jo vairāk Vita tiekas ar velnišķīgā izskata mākslinieku, jo vairāk viņai šķiet, ka tiek iepīta mistiskos tīklos un viņu vajā zirneklis, parādoties gan meitenes sapņos, gan pat guļamistabā uz sienas. Ārsts iesaka Vitas mātei aizsūtīt meiteni uz laukiem, lai nomierinātu nervus, bet zirneklis vajā Vitu arī tur un šausminošaās vīzijas turpinās.
Luīze un Kaspars nejauši satiekas braucienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš — no brūkošas laulības. Abi ir jauni, talantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem, un abi nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļojumu cauri attiecībām trīs gadu garumā.
To, ka Žanis Lipke kļūs par varoni, nespēja iztēloties neviens. Pa dienu viņš strādāja militārās aviācijas noliktavās, bet naktīs pārvadāja kontrabandu. Brīdī, kad nacisti sāka izrēķināties ar Rīgas iedzīvotājiem, viņš pieņēma lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs gan viņam pašam, gan viņa sievai un mazajam dēlam. Burtiski vācu karavīru acu priekšā drošībā tika nogādāti vairāk nekā piecdesmit cilvēku. Patvērumu izglābtajiem Žanis iekārtoja pats savās mājās.
Kas bija Žaņa Lipkes drosmes noslēpums – azarts, pārgalvība, spīts vai vienkārši spēja ekstremālos apstākļos saglabāt cilvēcību?
Tautiska filma, kurā prieki ar bēdām vijas, un mīlestība dzīvotgribu vairo.
Tā ir filmas autora Jāņa Streiča fantāzija un veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatītīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim.
Ir XX gadsimta sākums, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, un auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdups, ar savu bagātību un lepnību, būdams baronam kā dadzis acīs, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta. Vienkāršas kalponītes Emīlijas dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meiča mīl viņa krustdēlu Kārli. Pa vidu mijās gan manta, gan barona patvaļa un blēži. Divu radinieku cīņa par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni, lai viņai cauri asarām mirdzētu saule.
Lomās: Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa, Arturs Skrastiņš, Dainis Gaidelis, Velta Straume, Venta Vecumniece, Jānis Paukštello, Uldis Dumpis, Ingrida Andriņa
Režisors: Jānis Streičs
Scenārists: Jānis Streičs
Producenti: Andrejs Ēķis un Aigars Grauba
"Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?" stāsta par padsmitnieku Rūdolfu no Talsiem, kura lielākā aizraušanās ir kino. Viņš uz papīra strēmelēm zīmē šausmu filmas un trillerus, pats šīs filmas demonstrējot apskaņo ar balsi, emocionāli runādams varoņu tekstus dažādās balsīs. Reizēm Rūdolfs arī spēlē klavieres un izgudro paštaisītas lamatas. Reiz Rūdolfs piekrita mācītāja ierosinājumam jaunās baznīcas atklāšanai uzzīmēt filmu par Bībeles sižetiem...
Režisors: Roberts Rubīns
Scenārists: Jānis Kalve
Producents: Antra Cilinska, Guna Stahovska
”Ģimenes lietas” ir filma par incestu – sociālu tabu un reliģisko normu pārkāpumu. Sižeta centrā ir jauna sieviete Zanda (28), kura cenšas izdzīvot ar saviem diviem bērniem „Dieva aizmirstā” Kurzemes ciematā. Viņas bērnu tēvs ir viņas brālis, kurš izcieš vienu gadu cietumsoda par „veciem grēkiem”, taču patiesībā ciema vadībai tas ir veids, kā tik no viņa vaļā. Filma seko Zandas dzīvei vairāk nekā viena gada garumā, kura laikā jaunā sieviete cenšas tikt galā ar nabadzību un mīlas piedāvājumiem no ciema dzērāju puses. Šī gada laikā ciema sociālais dienests spiež viņai pieņemt sarežģītu lēmumu – palikt kopā ar brāli vai bērniem. Tas ir aizkustinošs un nepielūdzams skats uz vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas sabiedrības ekstremālā nomalē. Filma piedāvā ļoti intīmu šīs cilvēku grupas portretu, kur viegli ievainojams ir katrs tās dalībnieks. Tā ieved mūs klaustrofobiskā, bet saistošā pasaulē, kur reti kurš no skatītājiem ir pabijis. Filma ir šokējoša savā ekstrēmo situāciju atainojumā, taču tās varoņi nezaudē humora izjūtu un optimismu skaudro likteņu pavērsienu priekšā.
Režisors: Andris Gauja
“AMAYA– tas ir stāsts par romantiķi Polu (aktieris Andrius Mamontovas), kurš pēc dramatiskas šķiršanās no mīļotās Lori (aktrise Kristīne Nevarauska) dodas klejojumos pa pasauli. ASV, Čīle, Japāna, Indija, Taizeme... Ir pagājuši trīs gadi un Pols attopas Honkongā. Šeit liktenis vīrieti saved kopā ar sievieti vārdā Amaya (aktrise Kaori Momoi) un viņas mazliet komisko ģimeni. Savdabīgais rietumnieks Pols, piesakoties masāžas kursos Amayas vīra brāļa Tao (aktieris Lau Dan) masāžas salonā, iepazīstas ar skaistuli Jasmine (aktrise Monie Tung). Bet pagātnes jūtas negrib pierimt un tās atdzimst pašā negaidītākajā laikā un vietā. Trīs dažādas sievietes palīdz Polam izdzīvot vēl nepieredzētas “mīlestības”, “ilgošanās”, “prieks”, “šķiršanās” izjūtas un no jauna atrast dzīves pilnasinību.
Latvijas Honkongas kopražojuma filmā AMAYA var atrast ne tikai savstarpējo attiecību dažādus modelējumus, tā piedāvā izprast Austrumu un Rietumu kultūru atšķirības, iejusties varoņu tēlos un viņu ikdienas dzīvēs, kas brīžiem pārvēršas komiskās, pat absurdās situācijās.”
Lomās:Kaori Momoi, Kristīne Nevarauska, Andrius Mamontovas, Laura Luīze Dzenīte, Lau Dan, Hui Shiu Hung, Monie Tung, Dexter Fletcher, Operators Gints Bērziņš (LGC), mūzikas autors Andrius Mamontovas
Režisors: Māris Martinsons
Scenārists: Māris Martinsons
Producents: Linda Krūkle, Māris Martinsons, Chen On Chu