Šis ir stāsts par režīmu, kas izdeva nacistiem ebrejus un slepkavoja cilvēkus pēc kvotām. Ar rietumu pasaules atbalstu šis režīms uzvarēja 1945.g. 9.maijā. Pēc "Lielās uzvaras" cilvēku slepkavības un deportācijas turpinājās. Lai arī noziegumi tika rūpīgi slēpti un pierādījumi iznīcināti, PSRS asiņainās pēdas pilnībā izdzēst nav izdevies.
Lācis, kurš strādā cirkā par akrobātu-motociklistu, ilgojas pēc brīvības un neskartas dabas, jo viņam šķiet, ka tur atrodama īstā laime. Lāča priekšnesumus cirkā slepus apbrīno kāda meitene, taču tuvoties viņam baidās. Kādu dienu Lācis nolemj visu pamest un dodas uz mežu.
Filmas autors Reinis Pētersons ir mākslinieks, tāpēc liela nozīme ir vizualitātei, kādā ietērpti Lāča piedzīvojumi. Mākslinieks apzināti izvairījies no digitālās pasaules klišejām un izvēlējies melnbaltu ogles zīmējumu uz papīra – tehniku, kas bieži izmantota Latvijas vizuālajā mākslā, bet animācijā līdz šim nebija izmēģināta. Turklāt mākslinieks vēl eksperimentējis, lietojot ogles pulveri un pat smalkas zāģu skaidas, tādējādi filma iegūst īpaši vibrējošu attēlu un biezas faktūras. Filma Ursus piedalījusies vairāk nekā 70 starptautiskos festivālos un guvusi atzinību ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī Japānā, Norvēģijā, ASV un citur.
"Dancis pa trim" ir vēsturiska drāma par kādu mīlas trīsstūri uz Otrā pasaules kara fona 1944./45.gadā Kurzemē. Latvija no vienas okupācijas ir kritusi citā. Latviešu karavīri mēģina atrast savu vietu, lai palīdzētu atjaunot valsts neatkarību. Tikmēr jauni cilvēki, par spīti visam, turpina iemīlēties. Latviešu meitene nokļūst jūtu krustugunīs starp iznesīgo vācu virsnieku un latviešu dižkareivi, kuram piespriests nāvessods par dezertēšanu. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vīriešus? Vai nāves priekā vīrietis piedod mīļotajai neuzticību? Filmas notikumi risinās caur mūsdienu prizmu.
Latvieši dzied: „Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā". Kaut gan saskaņā ar fiziskās ģeogrāfijas likumiem Latvijā kalnu nemaz nav. Bet kur tad īsti latvieši „stāv un dzied"? Nu jau var teikt – tieši turpat, kur slēpo. Un tā viņi rada kalnus… Sniegotus, protams.
Senos laikos, lai uzceltu templi vai baznīcu, bija nepieciešams upuris, vislabāk jau sienā iemūrēta jaunava... Un arī mūsdienu tempļa, jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas liktenī un būvlaukumā filmas autori saskata mitoloģisku un rituālu kārtību, pretstatu cīņu un poētisku gleznieciskumu.
„Mana koka stāsts\" ir neparasts kino darbs, kurā dokumentāli kadri mijas ar spēlfilmas elementiem, lai pastāstītu stāstu par kādas dzimtas četrām paaudzēm. Sešpadsmitgadīgajam skolniekam Jānim uzdots mājas darbs – izveidot un pastāstīt par savu dzimtas koku. Stāsts par dzimtas koku sākas ar Jāņa vecvecvectēvu, kurš piektā gada revolūcijas laikā dedzināja muižas, un turpinās, parādot vairākas valstis un politiskās iekārtas, kolorītus cilvēkus un dažādus likteņstāstus. Bagāts Valmieras tirgotājs, Ļeņinam uzticīgs sarkanais strēlnieks, „čekas\\\" galdnieks un zobārste „neskartajās zemēs\\\" ir tikai daži „zari\\\" no viņa plašā dzimtas koka, un par katru no tiem zēns dzirdējis ko neparastu un neaizmirstamu.
„Mana koka stāsts\" nav vēsturiska filma vistiešākajā nozīmē, jo tās sižets ir pusaudža vēstījums par to, ko par pagātni stāstījuši vecmāmiņa ar vectēvu, tāpēc vēsturiski notikumi un situācijas iegūst personisku un brīžiem pat nedaudz absurdu raksturu.
Liktenīgas augusta dienas dažādos vīrieša dzīves posmos. Gan skumjas, gan romantiskas, gan dīvainas, bet vienmēr lietainas un… allaž kādas sievietes klātbūtnē.
Kārtējā apgaitā Mežsargs atrod kaudzi atkritumu, izmestu mežā. Arī viņa mājdzīvnieki - suns, kaķis un pele – ir par to nepatīkami pārsteigti. Nākamajā reizē Mežsargam izdodas pieķert nejauko pilsētnieku meža piemēslošanas brīdī. Tomēr neko nevar darīt, jo Mežsargs ir vecs vīrs un viņa bise ir pielādēta tikai ar korķi. Ļaundaris tikai pasmejas un turpina savas nelāgās izdarības. Mājas zvēriem nākas apvienoties ar meža zvēriem, lai palīdzētu Medniekam un attīrītu mežu. Viņi to dara tik asprātīgi, ka ne tikai mežs kļūst tīrs, bet arī nelāgais pilsētnieks nonāk cietumā.
Režisore seko notikumiem 20. gadsimta 90. gados, kad viņas tēvs – bankrotējušas bankas prezidents – pazūd bez vēsts. Tēvs ir "Interpola" meklēšanā jau sešpadsmit gadus. Bez panākumiem. Līdz beidzot pienāk ziņa, ka kāds vīrietis ar meklējamā vīrieša personas datiem ir pieteicies Kualalumpuras psihiatriskajā klīnikā. Filma par cilvēku, kurš pazaudē sevi pārmaiņu laikā.
Vismaz latviešus nereti nomoka jautājums par to, kāpēc viņu kaimiņi - igauņi dzīvo tik labi, cik labi viņi dzīvo. Tāpēc ir visai dabiski painteresēties, no kurienes igauņiem, piemēram, šujmašīnas un velosipēdi? Un vai gadījumā šīm mantām nav kāds sakars ar latviešu kuģi "Rasma", kas nogrima pie Igaunijas krastiem.
Jaunieši Jēkabs, Linda un Rihards bauda romantisku, bohēmas pilnu pavasari. Rīgā plaukst ābeles un nenovēršami tuvojas karš.
Filma ieguvusi galveno balvu 33. Eksānprovansas (Francija) īsfilmu festivālā "Tous Courts", tas ir Jāņa Ābeles režijas diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmiju un uztverams kā daļa no gatavošanās režisora debijas pilnmetrāžas spēlfilmas "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" iznākšanai. Pilnmetrāžas spēlfilma būs diplomdarbā iesākto tēmu un sajūtu idejisks turpinājums un pie skatītājiem nonāks 2018. gada otrajā pusē.
Latvijas Universitātes matemātikas students Iļja (Elijahu) Ripss 20 gadu vecumā Rīgas centrā mēģināja sadedzināties. Tas bija protests pret Padomju okupāciju Čehoslovākijā. Nu jau vairāk nekā 40 gadus Ripss dzīvo Izraēlā un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem un oriģinālākajiem matemātiķiem pasaulē. Tomēr arī zinātniskajā darbā viņš robežas nepazīst. Ripsa centieni atšifrēt Svētajos Rakstos apslēptus vēstījumus turpina šķelt gan zinātnisko, gan reliģisko sabiedrību.