18 gadu dzimšanas dienā Mārim vecāki uzdāvina motociklu. Kopā ar draugiem viņš dodas izbraucienā un uz šosejas apdzen kāzu mašīnu. Līgava Inese tiek apprecināta bez mīlestības, tāpēc viņa labprāt ļauj Mārim sevi nozagt un dodas viņam līdzi romantiskā ceļojumā, pārlaižot nakti nomaļās lauku mājās pie diviem vecīšiem. Nākamo nakti viņi pavada mežā pie ugunskura, un no rīta Inese ir pazudusi, bet Māris zvēr atrast viņu un pierādīt savu tikko dzimušo mīlestību.
Unikāls gadījums Latvijas kinovēsturē – spēlfilma uzņemta ar dokumentālā kino paņēmieniem, jo sākotnēji tika iecerēta tieši kā dokumentālā filma. Tā stāsta par Zaķusalu – patriarhāla dzīves modeļa saliņu strauji augošās Rīgas vidū; tomēr apkārt bangojošā industrializācija nenovēršami ielaužas arī Zaķusalā. Pamatā filma ir vides vērojums, galvenie varoņi – Janka un Anita – ir tikai notikumu katalizatori, taču pamazām uzmanības centrā nonāk arī viņu mīlas stāsts.
Filma pēc Jāņa Grīziņa stāsta Vārnu ielas republika motīviem. Grīziņkalna bērniem ir pašiem sava republika, kuras teritorija jāaizstāv pret Lipsta Tuliana kompāniju. Pamazām bērnu fantāzijas pasaulē ielaužas pieaugušo dzīves notikumi – 1905. gada revolūcija un pagrīdnieku darbība, kas šķiet aizraujoši noslēpumaina arī mazajiem republikāņiem.
Galvenā varone Asja Rituma, strādā stikla fabrikas darbinieku ēdnīcā. Ar draugu atbalstu, viņa krasi maina savu dzīvi un iet par mācekli uz māksliniecisko stikla apstrādes cehu. Uldis Ritums, Asjas vīrs ir stikla apstrādes meistars, kandidāts uz ceha priekšnieka vietu, pakāpeniski atiet no vecajiem paziņām un domā tikai par karjeras iespējām. Viņš ir pret sievas izvēli un sakrājušies abpusējie pārmetumi noved viņus pie laulības šķiršanas. Asja iemīlas savā kolēģī Valterā, kādreizējā talantīgā māksliniekā, kurš jau sen nav darbojies pie audekla, bet tomēr aizvien sapņo visu atsākt. Viņa bijusī kursa biedre Īrisa atceras tās dienas, kad Apse tika uzskatīts par pašu daudzsološāko studentu. Valters atkal ķeras pie otas, bet drīz saprot, ka ir zaudējis talantu.
Pirmā miera nedēļa pēc Otrā pasaules kara beigām. Kādā Kurzemes pagastā vienīgajam pagasta komjaunietim un reizē komsorgam Justam un partorgam Miķelsonam jācīnās ar mežabrāļiem.
1918. gada vasarā Roberts Lokharts, Lielbritānijas misijas vadītājs Padomju Krievijā, plāno sazvērestību pret boļševiku varu. Tās īstenošanā viņš cenšas iesaistīt latviešu strālniekus, mēģinot uzpirkt Latviešu strēlnieku divīzijas Artilērijas diviziona komandieri Bērziņu.
Jaunais ķirurgs Imants Veide pēc medicīnas institūta tiek nozīmēts darbā uz kuģa un sapņo operēt patstāvīgi, tomēr pirmā operācija ir neveiksmīga – diagnoze noteikta nepareizi un pacients mirst, Veidem tiek atņemtas ārsta tiesības. Viņš smagi pārdzīvo savu neveiksmi, dodas strādāt par pavāru Tālo Ziemeļu glābšanas stacijā, un tur liktenis piedāvā viņam vēl vienu iespēju atgriezties pie sava aicinājuma.
Jaunai un skaistai meitenei jāizvēlas starp diviem viņas sirds iekarotājiem. Judītei pastāv ērta iespēja paslēpties labiekārtotā pasaulē, kuru viņai nodrošinātu jaunais zinātņu kandidāts Šumskis. Tomēr viņa izvēlās būt kopā ar rītdienas neparedzamību sava bijuša skolas biedra, romantiskā mākslinieka Lipsta, izskatā.
Maza meitenīte viena klejo pa rīta rosības pārņemtu pilsētu, meklēdama baltos zvaniņus, kas tai iepatikušies puķu veikala skatlogā.
Pagrieziena punkts Latvijas kinomākslā - ar spēlfilmas paņēmieniem uzņemts darbs (mazās meitenītes impulsīvais klejojums pa Rīgas ielām ir filmas radošās grupas aranžēts), taču šī hrestomātiskā filma, kas balstīta šķietami dokumentālā vērojumā, aizsāk jaunu laika skaitīšanu latviešu dokumentālā kino vēsturē un kļūst par pamatakmeni Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai. Filmā Baltie zvani ieskanas atsauces uz pasaules kino klasiku - slavenajām pilsētas ritmu filmām, kuras konceptuāli apspēlēja industriāli urbānā skarbuma un cilvēka darbības kontrastu. Autori atsakās gan no diktora teksta, gan atklātu patiesību manifestēšanas, filmu būvējot tikai uz trokšņa un skaņu fonogrammas.