Lauksaimniecības akadēmijas studenti vasaras praksē kolhozā. Jauniešiem nākas pielikt roku pašiem steidzamākajiem darbiem - glābt lietavu apdraudēto ražu.
Līvsala ir mazs zemes gabaliņš Daugavas grīvā, uz turieni dzīvot pārceļas Mārtiņš Pūpols, kura tēvs kritis karā. Pirmajā skolas dienā Mārtiņš ierodas ar pioniera kaklautu, bet tas nepatīk Līvsalas vilkiem, kā sevi dēvē daži klasesbiedri. Pirmo gadu skolā strādā arī jaunais skolotājs Zemītis, kurš tikko demobilizējies un no visas sirds aizstāv padomju varu. Taču tai ir arī pretinieki – skolotāja Rone un bagātais Lielaušu saimnieks, kura mājās naktī notiek dīvainas lietas.
Stāsts par jaunieti vārdā Ģirts, kas no pilsētas vasaras prakses darbos atbraucis pie onkuļa uz lauku ciemu. Ģirts, kas agri zaudējis tēvu, dievina onkuli Robertu. Onkulis Roberts izrādās ne tikai teicams šoferis, bet arī \"kreiso reisu\" meistars, dzērājs un meitu mednieks. Ģirts nonāk Roberta un viņa drauga Artūra ietekmē, sāk piemēroties viņu uzskatiem, līdz reibumā notiek autoavārija, kurā cieš viņa iemīļotā meitene.
Pilsoņu karš Spānijā. Republikāņu armijai atkāpjoties pāri Pirenejiem, iepazīstas latvietis Žoržs un franču medmāsa Iveta, viņi iemīl viens otru, bet pazaudē kara virpuļos. Pēc vairākiem gadiem Žoržs izbēg no koncentrācijas nometnes un atrod Ivetu kādā Marseļas krodziņā hitleriešu okupētajā Francijā. Abi pievienojas partizāniem, taču izšķirošās kaujas laikā Ivetu nogalina.
1917. gads Petrogradā, jauns latviešu puisis Jezups piesakās strādāt revolūcijas labā un tiek nosūtīts uz Krievijas vidieni demonstrēt filmas un aģitēt par iestāšanos Sarkanajā armijā. Jezups ir naivs ideālists un labprāt ieročiem nemaz nepieskartos, taču dzīve sagrauj viņa ticību, ka bez vardarbības iespējams iztikt. Galu galā Jezups spiests saprast, ka revolūcijas ideāli jāaizstāv ne tikai ar kinoprojektoru, bet arī ar ložmetēju.
Sibīrijas taigā aplaupīts zelta raktuvju darbinieks, nozieguma pēdas ved uz Latviju. Tiek izplānota sarežģīta operācija, kuras rezultātā vainīgos varētu notvert ar visu zelta kravu, un pie plāna īstenošanas, riskējot ar dzīvību, ķeras kriminālmeklēšanas daļas darbinieks Jānis Krastiņš.
Komēdija par utopisku laikmetu, kad pēdējais cietums tiek slēgts, jo brīvībā iznāk pēdējais cilvēks, kurš bijis notiesāts kā zaglis. Viņš nonāk absolūti ideālā sabiedrībā, kur nav nekādu privātīpašniecisku tieksmju un viss pieder visiem, taču pats vēl aiz veca ieraduma nevar pārstāt zagt un čiepj visādas galīgi nevajadzīgas lietas. Taču galu galā pilsētā atceļ arī preču-naudas attiecības un zagšana zaudē jebkādu jēgu. Zaglis mēģina atdot nozagtās lietas īpašniekiem, bet arī tad iekuļas visādos pārpratumos.
Ģimenes drāma.
Ņina un Nikolajs Jansoni dzīvo pārtikušu cilvēku dzīvi - ir labs darbs, dzīvoklis, mašīna. Vēl tikai bērnus un Ņina, par spīti ārstu brīdinājumiem, dzemdē. Kļūdas dēļ pēc dzemdībām sievietei paziņo, ka bērns miris. Ņina baidās teikt vīram taisnību un pieņem citu bērnu. Kad pārpratums atklājies, viņa atsakās no sava īstā bērna, kuru pieņem medmāsa Inta. Pēc vairākiem gadiem Ņinā pamostas mātes jūtas un viņa vēlas savu īsto bērnu atgūt.
Kādā Rīgas eksperimentālajā klīnikā nozagts jaunizveidotais preparāts vitofans un tā trūkums apdraud vairāku pacientu dzīvības. Krimināllieta uzticēta jaunajai izmeklētājai Mārai, kurai nākas turēt aizdomās pat savu līgavaini; notikumos iesaistīti gan kādas Kaukāza republikas iedzīvotāji, gan taksometrs ar numuru 24-25.
Klusināts vērojums bērnu slimnīcas ikdienā – kravas automašīnas šoferis regulāri piegādā tīru veļu slimnīcas nodaļām, kur norisinās mazas, saspringtas drāmas uz dzīvību un nāvi. Filma bez teksta un skaidri lineāra sižeta, tikai noskaņu gleznas.
Spožs Lailas Pakalniņas radošās biogrāfijas aizsākums – diplomdarbs, absolvējot Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā, tobrīd izcilāko latviešiem pieejamo filmu nozares augstskolu, kas sniedza klasisku un pamatīgu kinoizglītību. Kinokritiķi saskata šajā filmā leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino tradīciju turpinājumu, savukārt pašas Pakalniņas rokrakstā tas ir pagrieziena punkts pēc publicistiskās žurnālistikas stilā ieturētajiem kursadarbiem.
Filma pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu motīviem. 19. gadsimta beigas Latvijā. Viļņu Jānim pienācis laiks precēties, bet kā lai noskaidro, kura būs vislabākā sieva? Jānis nolemj izlikties, ka baznīcas zvana skaņas viņu padarījušas kurlu, un apbraukā apkārtnes meitas, visās mājās dzirdēdams to, kas preciniekam nemaz nebūtu jādzird. Tikai kalēja māsa Ilze uztraucas par to, kā nabaga slimnieku varētu atkal darīt veselu.