Galvenā varone Asja Rituma, strādā stikla fabrikas darbinieku ēdnīcā. Ar draugu atbalstu, viņa krasi maina savu dzīvi un iet par mācekli uz māksliniecisko stikla apstrādes cehu. Uldis Ritums, Asjas vīrs ir stikla apstrādes meistars, kandidāts uz ceha priekšnieka vietu, pakāpeniski atiet no vecajiem paziņām un domā tikai par karjeras iespējām. Viņš ir pret sievas izvēli un sakrājušies abpusējie pārmetumi noved viņus pie laulības šķiršanas. Asja iemīlas savā kolēģī Valterā, kādreizējā talantīgā māksliniekā, kurš jau sen nav darbojies pie audekla, bet tomēr aizvien sapņo visu atsākt. Viņa bijusī kursa biedre Īrisa atceras tās dienas, kad Apse tika uzskatīts par pašu daudzsološāko studentu. Valters atkal ķeras pie otas, bet drīz saprot, ka ir zaudējis talantu.
Pirmā miera nedēļa pēc Otrā pasaules kara beigām. Kādā Kurzemes pagastā vienīgajam pagasta komjaunietim un reizē komsorgam Justam un partorgam Miķelsonam jācīnās ar mežabrāļiem.
1918. gada vasarā Roberts Lokharts, Lielbritānijas misijas vadītājs Padomju Krievijā, plāno sazvērestību pret boļševiku varu. Tās īstenošanā viņš cenšas iesaistīt latviešu strālniekus, mēģinot uzpirkt Latviešu strēlnieku divīzijas Artilērijas diviziona komandieri Bērziņu.
Jaunais ķirurgs Imants Veide pēc medicīnas institūta tiek nozīmēts darbā uz kuģa un sapņo operēt patstāvīgi, tomēr pirmā operācija ir neveiksmīga – diagnoze noteikta nepareizi un pacients mirst, Veidem tiek atņemtas ārsta tiesības. Viņš smagi pārdzīvo savu neveiksmi, dodas strādāt par pavāru Tālo Ziemeļu glābšanas stacijā, un tur liktenis piedāvā viņam vēl vienu iespēju atgriezties pie sava aicinājuma.
Jaunai un skaistai meitenei jāizvēlas starp diviem viņas sirds iekarotājiem. Judītei pastāv ērta iespēja paslēpties labiekārtotā pasaulē, kuru viņai nodrošinātu jaunais zinātņu kandidāts Šumskis. Tomēr viņa izvēlās būt kopā ar rītdienas neparedzamību sava bijuša skolas biedra, romantiskā mākslinieka Lipsta, izskatā.
Maza meitenīte viena klejo pa rīta rosības pārņemtu pilsētu, meklēdama baltos zvaniņus, kas tai iepatikušies puķu veikala skatlogā.
Pagrieziena punkts Latvijas kinomākslā - ar spēlfilmas paņēmieniem uzņemts darbs (mazās meitenītes impulsīvais klejojums pa Rīgas ielām ir filmas radošās grupas aranžēts), taču šī hrestomātiskā filma, kas balstīta šķietami dokumentālā vērojumā, aizsāk jaunu laika skaitīšanu latviešu dokumentālā kino vēsturē un kļūst par pamatakmeni Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai. Filmā Baltie zvani ieskanas atsauces uz pasaules kino klasiku - slavenajām pilsētas ritmu filmām, kuras konceptuāli apspēlēja industriāli urbānā skarbuma un cilvēka darbības kontrastu. Autori atsakās gan no diktora teksta, gan atklātu patiesību manifestēšanas, filmu būvējot tikai uz trokšņa un skaņu fonogrammas.
Filma pēc Viļa Lāča romāna Vētra pirmās grāmatas motīviem. Kārlis Žuburs kļūst par inteliģento bezdarbnieku un spiests strādāt kūdras purvā, kur nobriest vēlēšanās protestēt pret pastāvošo iekārtu. Protesta izpausmēm ceļu parāda nejauši iepazīti pagrīdnieki, un Žuburs kļūst par vienu no viņiem. Viņš iepazīstas ar aktrisi Māru Vildi un viņas vīru, advokātu Feliksu Vildi, kurš izrādās politpārvaldes aģents. Provokāciju rezultātā Vildem izdodas apcietināt vairākus komunistus un radīt iespaidu, ka vainīgs ir Žuburs, taču viņš ar lielām grūtībām tomēr atmasko pašu Vildi, un Māra aiziet no vīra. Filmas fināls ir hrestomātiska epizode – politieslodzīto atbrīvošana no Centrālcietuma 1940. gada jūnijā.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas Aija motīviem. Kalpa puisis Jānis mīl Aiju, kuru saimniece tomēr izprecina kurpniekam Galdaram, un Jānis dodas uz Rīgu. Pēc vairākiem gadiem Jānis atgriežas dzimtajā pusē un viņu iemīl kādreizējā ganu meitene Ieva, taču Jāni nepārvarama kaisle velk pie Aijas. Šajā kaislībā Jānis grimst kā purvā, līdz beidzot saprot, ka dzīvei pēc Aijas noteikumiem nav nākotnes.
Padomjlaika kinoražošanas mēģinājums pārspēt Ulmaņlaika Latvijas nacionālo grāvēju, pārbīdot akcentus atbilstoši padomju ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
20. gadsimta 30. gadi Latvijā. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet vecie zvejnieki viņam netic. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts, kurš paved Zentu. Meitene izdara pašnāvību, Oskars sanaidojas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem Oskara un Anitas laulībā sākas nesaprašanās, Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, bet zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.
Ar šo paša rakstīto scenāriju kinomākslā debitē viens no spilgtākajiem Latvijas kinorežisoriem – Leonīds Leimanis.
Nelielā jūrmalas ciematā dzīvo Nauris ar vectēvu un mazo māsiņu. Vectēvs kopā ar veikala vadītāju Lazdānu nozog vērtīgus skolas mācību līdzekļus un paslēpj vecā brūža drupās. Nauris, negribēdams nodot vectēvu, cenšas nozagto slepus nogādāt atpakaļ, bet ar to izsauc aizdomas uz sevi. Pret Nauri nostājas daļa skolotāju, kam nepatīk viņa patstāvīgais raksturs, bet skolasbiedri un draudzene Daina viņu aizstāv.