Filmas

Paradīzes atslēgas | Latvija| Krievija
Žanrs
Zobu protēzista Beļska pēkšņā nāve liek domāt par slepkavību, aizdomas krīt uz vairākiem viņa paziņām. Pie izmeklēšanas ķeras milicijas kapteinis Krastiņš, kurš darbojās jau Aloiza Brenča iepriekšējā kriminālfilmā Gaisma tuneļa galā.

\"24-25\" neatgriežas | Latvija| PSRS
Žanrs
Kādā Rīgas eksperimentālajā klīnikā nozagts jaunizveidotais preparāts vitofans un tā trūkums apdraud vairāku pacientu dzīvības. Krimināllieta uzticēta jaunajai izmeklētājai Mārai, kurai nākas turēt aizdomās pat savu līgavaini; notikumos iesaistīti gan kādas Kaukāza republikas iedzīvotāji, gan taksometrs ar numuru 24-25.

Purva bridējs | Latvija
Žanrs
  19. gadsimta beigas Latvijā. Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Muižas sulainis Vīskrelis un staļļa puisis Sutka cenšas pavedināt Edgaru uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi. Kristīni tikmēr bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam.   Viens no temperamentīgākajiem Latvijas kinorežisoriem Leonīds Leimanis filmu balstījis uz literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbiem, taču no rakstnieka atturīgi romantisko tēlu attiecībām savērpis vētrainu kaislību drāmu, ar to izsaucot sabiedrībā kaismīgas diskusijas par atļaušanās robežām ekranizācijās. Harizmatisko aktieru Vijas Artmanes un Ulda Pūcīša divspēle ir viens no spēcīgākajiem mīlas duetiem Latvijas kino vēsturē, un viss iepriekšminētais padarīja filmu Purva bridējs par vienu no skatītākajām sava laika spēlfilmām (26,6 miljoni skatītāju bijušās PSRS teritorijā).  

Rudens rozes | Latvija
Žanrs
Sena paziņas ciemošanās Astras un Vītola ģimenē no jauna uzjunda kaislības un izjauc ģimenes dzīves rutīnu.

Ipolits | Latvija
Žanrs
Unknown genere
Filma ir ģimenes drāma, kuras centrā ir mīlas trīsstūris - māte, meita, znots. Sižeta pamatā ir mātes bīstamās psiholoģiskās rotaļas ar znotu, lai atmodinātu viņā vīrieti.  

Leiputrija | Vācija| Latvija
Žanrs
Unknown genere
Ir vietas, par kurām mēs neko negribas zināt; mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības - kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu. Latvijā labākais dabas norišu filmētājs Māris Maskalāns šajā filmā jau atkal pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt Laila Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules horeogrāfiju pārvērš intuitīvi smalkā bezvārdu metaforā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši, vairāku Vona Karvaja (Kar Wai Wong) filmu mūzikas autors. 2005. gadā filma Leiputrija nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.  

Sprīdītis | Latvija
Žanrs
Unknown genere
Ko tik gan visu Sprīdītis nepiedzīvo, gan Vēja mātes dēlus uzraugot, gan pieveicot milzi Lutausi, gan Sīkstuli. Ar brīnumsvilpīti un sprunguliņu bruņots, Sprīdītis dodas uz karaļpili, uzveic velnu un atbrīvo pili no nelabā varas. Tik daudz svešās malās piedzīvojis Sprīdītis saprot, ka ne karaļvalsts, ne princese Zeltīte viņam laimi neatnesīs, jo cilvēka īstā vieta ir viņa dzimtajā zemē, tuvinieku vidū.

Krustceļš | Latvija
Žanrs
Emocionāls stāsts par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – centieniem iegūt politisku neatkarību un pašnoteikšanās tiesības. Atsevišķu cilvēku stāsti atspoguļo 20. gadsimta sarežģītās vēstures līkločus un Atmodas laiku, kad militāram pārspēkam pretī stājās gara spēks – dziesma. Filmas caurviju pavediens ir 1990. gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kad pirmoreiz pēc 50 okupācijas gadiem Rīgā satiekas dzimtenes un trimdas tautieši.     Filma Krustceļš ir viena no spilgtākajām kinematogrāfiskajām parādībām atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados, kad lielais vairums režisoru risināja politiskas un patriotiskas tēmas. Režisors Juris Podnieks to darīja ar māksliniecisku un emocionālu vērienu, viņa filmas jau bija novērtētas arī ārpus Latvijas, tāpēc Krustceļš tapa sadarbībā ar Japānas TV kanālu NHK un Lielbritānijas Channel 4.  

Bezmiegs | Latvija
Žanrs
Viņa atnāk naktī klusi kā kaķis. Viņa neļaus viņam aizmigt, kamēr viņš to nepabaros. Viņa vēlas pienu, kuru viņš atradis starp sapni un īstenību. Viņas vārds ir Bezmiegs. Ar zīmuļiem krāsotā attēla ņirboņa izceļ trauksmaino stāvokli starp nomodu un miegu. Pirmā filma, ar kuru Latvijas un pasaules profesionālajā apritē uz palikšanu ienāca Vladimirs Leščovs. Latvijā gan viņš tika pamanīts jau pēc diviem studiju laika darbiem, taču Bezmiegs 2005. gadā kļuva par pasaules kinofestivālos visvairāk izrādīto un apbalvoto Latvijas filmu, Francijā tā tika nominēta balvas Les Lutins gada labākās Eiropas īsfilmas titulam un iekļauta nominēto filmu programmā, kas tika izrādīta gandrīz 20 valstīs vairākos kontinentos.      

Krasts | Latvija
Žanrs
  Poētisks dokumentāls vērojums par ikdienas dzīvi kādā Latvijas zvejnieku ciemā, kur sadzīvo gadsimtiem senas tradīcijas un vēju rūdīti vīri un sievas ar jaunbūvju optimismu un jaunās paaudzes smaidīgajām sejiņām.   Viena no pirmajām tā sauktā poētiskā Rīgas stila filmām, kas turklāt raksturo jaunu pieeju darba organizācijai un radikālas pārmaiņas autoru attieksmē pret filmas varoņiem un vidi – lai izveidotu īso filmiņu par zvejnieku dzīvi, autori ciematā nodzīvoja visu vasaru, iepazīstot cilvēkus un pieradinot tos pie kameras, nevis vienreiz aizbrauca, uzņēma paviršu reportāžu un steigšus aizbrauca, kā to darīja iepriekšējās paaudzes dokumentālisti. Tādējādi filmas materiāls ir daudz personiskāks un dziļāks, pārdomātāks un nemākslotāks; tas raksturo jaunā stila autoru patieso interesi par cilvēku, nevis tā sociālajām vai profesionālajām lomām. https://www.filmas.lv/movie/1618/

Pie bagātās kundzes | Latvija
Žanrs
20. gadsimta 30. gadi Rīgā. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus nelielus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu atkal apcietina, nu jau par "politisku lietu". Kinokritiķi šajā režisora Leonīda Leimaņa pēdējā filmā atrod attālu līdzību ar itāļu neoreālismu un tā interesi par „mazo cilvēku", vienlaikus filma ir arī vienmēr aktuāla satīra par sociālām atšķirībām un vēlēšanu laiku daudzpartiju sistēmā. Iespaidīga ir filmas mūzika, ko sacerējis spožais žanra klasiķis Marģeris Zariņš, viens no pirmajiem postmodernistiem Latvijas kinomūzikā.

1 .. 577 578 579 580 581 .. 583