Kāds FIB darbinieks vajā banku aplaupītāju, kura reibinošā kriminālā karjera beidzas zem ložu krusas 1934.gadā pie kāda teātra Čikāgā. Dilindžers dzīvoja ātri, mira jauns un atstāja ne vien pievilcīgu līķi, bet arī viena no ievērojamākajiem 20.gs. noziedzniekiem slavu.
Filmas pamatā ir patiess stāsts par Vladislavu Špīlmanu, kurš trīsdesmitajos gados tika uzskatīts par izcilāko pianistu Polijā, varbūt pat visā Eiropā, un brīnumainā kārtā palicis dzīvs ebreju masu iznīcināšanas grautiņā 2.Pasaules kara laikā. Savukārt režisors Romāns Polaņskis bērnībā ir pārcietis holokausta režīmu Krakovas geto. Brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no koncentrācijas nometnes, kurā viņa māte gāja bojā. Kad Polaņska rokās nonāca Špīlmana autobiogrāfiskais romāns "Brīnumainā izdzīvošana" (Das wunderbare Uberlenen, 1998.), viņš uzreiz saprata, ka tā ir tēma viņa nākamajai filmai.
Polaņskis filmā uzsvaru nav licis uz ebreju masu iznīcināšanu koncentrācijas nometnēs vai leģendāro, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu ebreju nomitināšanas vietā Varšavas geto. Visas kara šausmas un ebreju vajāšana tiek nodota skatītājam ar pianista acīm - no visām slēptuvēm, kur viņš slēpjas. Pianists nav attēlots kā varonis, viņš vienkārši cenšas saglabāt savu dzīvību, lai atkal varētu nodoties iemīļotajai klavierspēlei. Visi pārējie viņa ģimenes locekļi kopā ar tūkstošiem citu ebreju tiek iestumti vagonos, kas aizved tos iznīcībai. Pianistu no šīs masu deportācijas vietas izglābj vācu savervētais ebreju policists. Ar paziņu palīdzību viņam izdodas izbēgt arī no ebreju darba nometnes Varšavas geto, viņa slēptuves mainās no mājas uz māju. Viņam tiek sameklēts dzīvoklis kādā daudzstāvu mājā pat pašā vācu perēkļa vidū - drošības labad. Māja tiek sabombardēta un pianists slēpjas te vienās drupās, te nākamajās. Viņš ceļo kā ēna un pats arī sāk izskatīties kā ēna (Adrians Brodijs filmēšanās laikā zaudēja 14 kg). Vērojot šo izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, nevilšus rodas pilnīgi eksistenciālas sajūtas. Kāds vācu kapteinis jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek pianistam sēsties pie klavierēm un spēlēt, lai pierādītu, ka viņš nemelo un tiešām ir pianists. Mūzika izglābj Špīlmanu arī šoreiz, jo vācieti, kurš pats, kā izrādās, ir mūziķis, saviļņo pianista klavierspēle…
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat savai nāvei un mira 2000.gadā 88 gadu vecumā.
Goldtveits Higinsons (Hank) savāds profesors no ASV dienvidu štatiem ir izstrādājis kazino aplaupīšanas plānu, savācis zagļu komandu plāna realizācijai un nodēvējot savus kolēģus par baznīcas mūziķu grupu, noīrē istabu mājā pie kādas vecas lēdijas. Kad vecā lēdija pēkšņi atklāj mājā dzīvojošo "mūziķu" īstos plānus, profesora brigādei nekas cits neatliek, kā nožmiegt večiņu. Taču to, kā izrādās, izdarīt nav nemaz tik viegli…
Filma ir 1955. gada komēdijas rimeiks.
Režisors un aktieris Bens Afleks elpu aizraujošā trillerī, kas balstīts uz patiesiem notikumiem – „Argo”.
1979.gadā notika viena no saspīlētākajām ķīlnieku krīzēm pasaules vēsturē. ASV vēstniecībā Irānas galvaspilsētā Teherānā tika sagūstīti tās darbinieki, tomēr revolūcijas haosā sešiem amerikāņiem izdevās izbēgt. Ja bēgļus atrastu, viņiem nekavējoties izpildītu nāvessodu. Neviens no ASV slepenā dienesta glābšanas plāniem sarežģītajā situācijā nederēja, tāpēc tika izvēlēts dienesta darbinieka Tonija Mendeza (Bens Afleks) pārdrošais plāns – tik ļoti pārdrošs, ka tas būtu iespējams vienīgi kino... Tikai vairākas desmitgades pēc dramatiskajiem notikumiem ASV valdība publiskoja materiālus un atklāja pasaulei, kā šī neticamā misija tika īstenota.