Pensilvānijā, 1956. gadā Frenks Šīrans, īru izcelsmes kara veterāns, kurš strādā par kravas automašīnas vadītāju, nejauši satiekas ar mobsteru Raselu Bufalino. Tiklīdz Frenks kļūst par viņa uzticamo cilvēku, Bufalino nosūta viņu uz Čikāgu ar uzdevumu palīdzēt Džimijam Hoffa - spēcīgam arodbiedrības vadītājam, kas saistīts ar organizēto noziedzību, ar kuru Frenks saglabās ciešu draudzību gandrīz divdesmit gadus.
"Kauja par Midveju" vēsta par ASV flotes un Japānas Impērijas Jūras spēku kauju – vienu no vērienīgākajām un stratēģiski svarīgākajām kaujām Klusā okeāna reģionā Otrā pasaules kara laikā. Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par karavīru drosmi, sīkstumu un paļaušanos uz saviem instinktiem cīņā par panākumiem.
DeLorean - leģendārais auto no filmas "Atpakaļ nākotnē" bija iecerēts kā šedevrs, kam jāpārsteidz ikviens. Dzīšanās pēc miljoniem, krāpšana un pat narkotikas - viss tika darīts šī, ultra modernā auto vārdā. Kas no tā sanāca? Dārga grabaža uz četriem riteņiem, kurai ir virkne nelabojumu trūkumu. Bet, neskatoties uz to, DeLorean tiešām kļuva par leģendu.
Pēckara Londonā jaunā rakstniece Džuljeta mēģina atrast sižetu savai nākamajai grāmatai, taču viņai galīgi negribas rakstīt par kara šausmām, bet citi temati šķiet vai nu garlaicīgi, vai nepiemēroti. Viņai palīdz nejaušs gadījums – vēstule no kāda Gērnsijas salas cūkkopja. Izrādās, pat cūkkopjiem patīk lasīt grāmatas, un šis viņai nepazīstamais Dosijs, kura rokās nonākusi grāmata, kas agrāk piederējusi Džuljetai, lūdz viņu ieteikt kādu labu grāmatu veikaliņu.
Filmas pamatā Mērijas Annas Šaferes un Annijas Barouzas tāda paša nosaukuma romāns.
Teds ir neatvairāmi pievilcīgs un arī Liza nespēja palikt pret viņu vienaldzīga. Vienas nakts tikšanās pārauga ilgstošās attiecībās, par kādām lielākā daļa sieviešu var tikai sapņot. Taču Tedu pēkšņi arestē un viņš tiek apvainots šaušalīgos noziegumos. Kā lai notic, ka viņas maigais, elegantais un gudrais vīrietis ir sērijveida slepkava? Viņas mīļais Teds. Teds Bandijs.
Anglija, 19. gadsimta vidus. Oksfordas profesors Džeimss Marijs strādā pie vēsturē pirmās angļu valodas vārdnīcas, bet par viņa galveno asistentu šajā darbā kļūst psihatriskajā slimnīcā ieslodzītais bīstamais noziedznieks - doktors Viljams Mainors. Kas īstenībā ir Mainors - ģēnijs vai neprātis, viltīgs noziedznieks, kurš uzsācis riskantu spēli, lai izkļūtu brīvībā, vai apsēsts zinātnieks? Un kas šajā gadījumā ir Marijs - uzticams draugs, manipulatora upuris vai līdzdalībnieks?
Napoleona Bonaparta laiks. Nežēlīgais, bezbailīgais, viltīgais un ārkārtīgi talantīgais noziedznieks Vidoks zog Parīzes tumšajās ielās.Pat visstingrāk apsargāto cietumu biezie mūri viņam nav šķērslis. Smalki izdomājis bēgšanas plānu, viņš izmūk no drošākā Francijas cietuma. Pēc pēdējās bēgšanas no ieslodzījuma .Vidoks sadarbojas ar policiju un, lai paliktu brīvībā, palīdz iztīrīt ielas no dažādiem krāpniekiem zagļiem un slepkavām un pamazām izveido veselu noziedzības apkarošanas impēriju.
1960. gadā Izraēlas slepeno aģentu komanda tika izvietota, lai atrastu Adolfu Eichmanu, slaveno holokausta nacistu arhitekta amatu, kas it kā slēpts Argentīnā, un lai viņš tiktu tiesāts uz Izraēlu.
XVIII gadsimts. Pēteris I pavēl jaunajam gvardes virsniekam Ivanam Demarinam doties uz tā laika Sibīrijas galvaspilsētu Toboļsku un ievākt ziņas par turienes zeltu.. Demarins izveido vienību no 200 vietējiem jauniesauktajiem un jaunajiem virsniekiem, kuri ieradušies kopā ar viņu. Vienība dodas tālās Jarkendas zelta meklējumos. Vietējo kņazu ļaunprātīgās sazvērestības dēļ miermīlīgā ekspedīcija kļūst par militāru iebrukumu. I. Demarins un viņa pulks krīt cietsirdīgo un mežonīgo džungaru gūstā.
Filmā atainoti 2000. gada traģiskie notikumi, kad Barenca jūrā pēc eksplozijas militāro mācību laikā nogrima Krievijas zemūdene "Kurska". Kamēr jūrnieki, izsīkstot skābeklim, cīnījās par izdzīvošanu, viņu tuvinieku izmisīgie centieni veicināt glābšanu atdūrās pret politiskiem šķēršļiem.
Apprecoties ar populāro rakstnieku Villiju, Sidonija Gabriele Kolete no Francijas laukiem nonāk 19. un 20. gadsimta mijas Parīzes intelektuāļu vidē. Vīra pierunāta, Kolete kļūst par viņa rēgu rakstnieci un uzraksta daļēji autobiogrāfisku romānu par dumpīgu lauku meiteni vārdā Klodīne. Romāns gūst lielus panākumus, un Kolete saraksta vairākus tā turpinājumus. Koletes cīņa par radošajām īpašumtiesībām met izaicinājumu sabiedrības priekšstatiem par literatūru, dzimumu lomām, modi un seksualitāti.