Čehu imigrante Selma, kas atrodas uz akluma robežas, cīnās, lai savilktu galus sev un savam dēlam, kurš mantojis tos pašus ģenētiskos traucējumus un piedzīvos tādu pašu likteni bez dārgas operācijas. Kad dzīve kļūst pārāk grūta, Selma mācās tikt galā ar savu mīlestību pret mūzikliem, izvairoties no dzīves nepatikšanām – pat ja tikai uz mirkli –, izsapņojot mazus skaitļus apkārtējās vides ritmiskajos ritmos.
Būdams radošo spēku pilnbriedā, padomju kinorežisors Sergejs Eizenšteins 1931. gadā dodas uz Meksiku, lai uzņemtu filmu "Lai dzīvo Meksika". Eizenšteins ierodas Gvanahvato, tikko saņēmis Holivudas atraidījumu un izjuzdams arvien lielāku spiedienu atgriezties staļiniskajā Krievijā. Gida Palomino Kanjedo vadībā viņš piesardzīgi atklāj saiknes starp Erotu un Tanatu, seksu un nāvi, un labprāt atveido tās kino, taču nevēlas ciest reālajā dzīvē.
Šajā filmā Pīters Grīnevejs pēta radoša ģēnija prātu, kas sastopas ar alkām un bailēm no mīlestības, seksa un nāves. Desmit kaislīgas dienas, kas neatgriezeniski pārvērš vienu no pasaules kino dižgariem un ietekmē viņa turpmāko darbu.