Būdams jau populārs un pieprasīts režisors, Alfrēds Hičkoks ļaujas pārdrošam eksperimentam – lielbudžeta filmu vietā uzņemt ļoti pieticīgu, melnbaltu trilleri „Psiho”. Negūstot atbalstu no studijas puses, Hičkoks nolemj pats finansēt savu filmu. Kopā ar savu sievu un asistenti Almu Revilu, režisors dodas cilvēka dvēseles tumšāko bezdibeņu pētījumos, lai atrasto tos nervu galus, uz kuriem kā klavieres taustiņiem, meistars varētu nospēlēt skatītāju emocijās īstenu šausmu simfoniju. Ja jūs neesat redzējuši šausmu meistara Alfrēda Hičkoka filmu „Psiho”, jūs neesat piedzīvojuši īstas bailes!
Būdams radošo spēku pilnbriedā, padomju kinorežisors Sergejs Eizenšteins 1931. gadā dodas uz Meksiku, lai uzņemtu filmu "Lai dzīvo Meksika". Eizenšteins ierodas Gvanahvato, tikko saņēmis Holivudas atraidījumu un izjuzdams arvien lielāku spiedienu atgriezties staļiniskajā Krievijā. Gida Palomino Kanjedo vadībā viņš piesardzīgi atklāj saiknes starp Erotu un Tanatu, seksu un nāvi, un labprāt atveido tās kino, taču nevēlas ciest reālajā dzīvē.
Šajā filmā Pīters Grīnevejs pēta radoša ģēnija prātu, kas sastopas ar alkām un bailēm no mīlestības, seksa un nāves. Desmit kaislīgas dienas, kas neatgriezeniski pārvērš vienu no pasaules kino dižgariem un ietekmē viņa turpmāko darbu.
Daltons Trambo - viens no visu laiku veiksmīgākajiem Holivudas scenāristiem, kurš uz papīra ir radījis par kino klasiku jau kļuvušās filmas "Romas brīvdienas" un "Spartaks", pat nevarēja nojaust, ka savu politisko uzskatu dēļ nokļūs melnajā sarakstā "Holivuda 10" un tiks izmests no sapņu fabrikas elites rindām. Šis ir biogrāfisks stāsts, kurš aizskar neviennozīmīgu tēmu Holivudas vēsturē - pēckara raganu medībām, kurās tika ierauti arī tā laika izcilākie filmu industrijas pārstāvji.