Pēc nesaudzīgām streikojošo strādnieku atlaišanām ostas uzņēmumā, tā īpašnieks nolemj atpūsties, dodoties brīvdienās uz Itāliju ar savu jauniņo sievu. Vakarā pirms prombraukšanas viņa greznajā villā iekļūst viens no atlaistajiem darbiniekiem, jauns vīrietis oranžā ostas strādnieka vestē. Svešinieka slepkavnieciskie nodomi vēlāk izrādās tikai daļa no iespaidīgā atriebības plāna.
Filma AUSMA vēsta par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē – padomju laikā, kad tā saucamo ideālu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus. Dēls nodeva tēvu, bet tēvs – dēlu.
Diemžēl AUSMA nav filma pa pagātni, jo totalitāra režīma vēlme pārvērst cilvēkus par liela mehānisma mazām skrūvītēm aizvien vēl šķiet mūžīga – tai nav robežu ne laikā, ne telpā.
Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai "ieviest kārtību". Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.
Režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilma ir spēcīgs autora pieteikums pilnmetrāžā. Tas ir izsmalcināts sievietes rakstura veidošanās portretējums – pieaugšanas stāsts, kuru caurvij vientulības, vilšanās un pirmās mīlestības pārdzīvojums. Filmas galvenā varone Raja dzīvo mazā lauku saimniecībā kopā ar valdonīgo vecomāti un mazo brāli Robi. Baiss notikums pārvērš māsas un brāļa dzīvi, liekot meitenei pieņemt lēmumus, no kādiem vairītos pat pieaugušie.
Latvijā ir sekss! Viegla komēdija par attiecību veidošanu, greizsirdību un kaisli. Visus filmas personāžus vieno vēlme pēc flirta, vai tas būtu partneris svingeru vakarā, vai nejauši sastapts svešinieks uz balkona.
SVINGERI ir:
Sievietes, kuras nebaidās gribēt mīlestību, seksu un laimīgu dzīvi.
Vīrieši, kuri mīl, nodarbojas ar seksu un bauda dzīvi.
Iekāre, kaisle, kas mijas ar bailēm palikt vienam un ilgām pēc kāda cita dzīves.
Nejauši sastapts svinga partneris vai svešinieks uz kaimiņu balkona.
Galvenie varoņi filmā ir tēli, kurus vieno vēlme pēc flirta, asuma, riska.
Režisors – Andrejs Ēķis, producenti Kristians Alhimionoks un Zanda Seņkova
Izaicinājums nākt un pasmieties pašiem par sevi!
Bez viņas Latvijas muzeji būtu tukši – Daiga Kažociņa dokumentālajā spēlfilmā ''Mērijas ceļojums'' atveido Mēriju Grīnbergu (1909 – 1975), pateicoties kurai, nacistu 1944.gadā izvestās Latvijas mākslas vērtības atgriezās dzimtenē.
Kristīnes Želves filma balstīta uz Mērijas Grīnbergas vecākās autentiskajām dienasgrāmatām, kas portretē savas dzimtas likteni no 20.gadsimta sākuma līdz dziļiem padomju laikiem – no augstākās sabiedrības līdz proletāriskam trūkumam. Cauri dramatiskajai iekārtu maiņai abas Mērijas iznesa uzticību dzimtenei, mākslai un pienākumam, ko diktē sirdsapziņa un audzināšana. Daiga Kažociņa un Marīna Janaus izstāsta stāstu par neafišētu varoņdarbu, par piepildītu dzīvi ārēji necilā liktenī. Filma tapusi programmas ''Latvijas filmas Latvijas simtgadei'' ietvaros.
52 gadus vecajam māksliniekam Markam Ginzburgam nav izdevies gūt panākumus ne personīgajā dzīvē, ne profesionālajā karjerā. Pirms daudziem gadiem viņš no dzimtās Latvijas ir pārcēlies uz Izraēlu, bēgot no despotiskā tēva Viktora, slavena diriģenta, kurš nekad nav rēķinājies ar Marka jūtām un mēģinājis izveidot dēlu pēc sava ģīmja un līdzības. Kad Viktoram tiek diagnosticēta neārstējama slimība, Marks atgriežas tēva mājās Jūrmalā. Tēvs un dēls dodas ērkšķainajā savstarpējas piedošanas ceļā...
Baltijas dokumentālajam kino padomju periodā bija svarīga loma. Galvenais uzsvars tika likts uz vizualitāti, metaforu pielietojumu, un, kaut oficiālā kino valoda balstījās uz propagandu, tomēr vienlaikus filmas bija kā poētisks apliecinājums Dzīvei un Cilvēcei. Šai filmā tiek parādīti izcili darbi, kā arī to režisori – personības, kas izklāsta savas domas un uzskatus laikā, kad apritējušas vairākas desmitgades kopš viņu meistardarbu uzņemšanas: Hercs Franks, Uldis Brauns, Ivars Seleckis, Marks Sosārs, Andress Sēts, Roberts Verba, Henriks Šablevičus un Aivars Freimanis.
Jaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu un lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu stāstu, kurā ar varu tikām ierauti mēs visi.
Filma veidota pēc raksnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna "Veļupes krastā" motīviem.
"Tas, ko viņi neredz" ir psiholoģisks trilleris ar zinātniskās fantastikas elementiem. Filmas sižeta pamatā ir stāsts par medmāsu Elzu, kas iemīlas savā pacientā – jaunā zinātniekā Nikolā, kurš mākslīgā intelekta izstrādes procesā ir nonācis komā. Nikolā gaida ilgstoša atveseļošanās, savukārt abus varoņus – nebūt ne viegls ceļš uz savstarpēju uzticēšanos, ko sarežģī zinātnieka izgudrojums – mākslīgais intelekts "Anna", kas aktīvi iejaucas varoņu attiecībās, lai Nikolā piederētu tikai viņai.
Dokumentāls stāsts par Nikiju Kokrenu – pasaulē kaislīgāko teātru apmeklētāju. Šī indiešu izcelsmes kundze, kurai ir jau 78 gadu, katru dienu pēdējos 25 gadus noskatās vismaz vienu Ņujorkas teātra izrādi. Tomēr ne visi ir sajūsmā par viņas kaislību – Brodvejas teātru darbiniekiem viņa ir īsts bieds. Pazīstama kā nekārtību cēlāja un blēde, Nikija visiem līdzekļiem cenšas iegūt pēc iespējas vairāk brīvbiļešu, bet, iekļuvusi teātrī, mēģina ieņemt vislabākās vietas un dažkārt teātros ietur pat maltītes. Viņa sevi uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā materiālām lietām nav nozīmes. Taču kur beidzas aizrautīga kaislība un kur sākas atkarība?
Par pārsteigumu visai pasaulei, bijušās Dienvidslāvijas kulta grupa “Laibach” kļuva par pirmo ārzemju rokgrupu, kas koncertējusi izolētajā Ziemeļkorejā. Šis brīnums kļuva iespējams, pateicoties filmas režisora, sena grupas fana un aktīva kultūras diplomāta šķietami utopiskajām ambīcijām. Sastopoties ar stingru ideoloģiju un kultūru atšķirībām, “Laibach” mūziķiem caur cenzūras adatas aci jāizvelk savas dziesmas, lai izpildītu tās tādas auditorijas priekšā, kas vēl nekad nav dzirdējusi rokmūziku. Tikmēr uz robežas starp divām Korejām tiek uzstādīti propagandas skaļruņi, ieskandinot kara draudus.