Episkā stāsta turpinājumā Dr. Kelsons (Reifs Fainss) ir nonācis šokējošās, jaunās attiecībās ar sekām, kas var mainīt zināmo pasauli, un Spaika (Alfijs Viljamss) tikšanās ar Džimiju Kristalu (Džeks O’Konels) kļūst par murgu, no kura viņš nespēj izbēgt. Kaulu tempļa pasaulē inficētie vairs nav lielākais drauds izdzīvošanai. Izdzīvojušo necilvēcība var būt dīvaināka un daudz šausminošāka.
Pagājušas gandrīz trīs desmitgades kopš niknuma vīruss izkļuva no bioloģisko ieroču laboratorijas, un tagad nežēlīgi īstenotas karantīnas apstākļos daļa cilvēku ir iemācījusies eksistēt inficēto vidū.
Tenisa mačs 1973. gadā starp Billiju Džīnu Kingu un Bobiju Rigsu kļuva par televīzijas vēsturē skatītājo sporta notikumu. Ierauti mediju uzmanības virpulī, Kinga un Rigss ārpus korta cīnījās ar daudzkārt svarīgākām lietām.
Izsoles nama darbinieks Saimons ir izplānojis gleznas zādzību, taču, būdams tāls no kriminālās pasaules, noalgo šim darbam pieredzējušus zagļus. Laupīšanas laikā notiek incidents, kurā Saimons saņem sitienu pa galvu, zaudē samaņu un pamostas slimnīcā ar daļēju amnēziju. Glezna ir pazudusi un viņš ir vienīgais, kurš varētu zināt tās atrašanās vietu. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem atcerēties, banda noalgo sievieti – hipnotizētāju, lai ar viņas palīdzību ievestu Saimonu transā un, iekļūstot viņa zemapziņā, noskaidrotu gleznas atrašanās vietu.
Vispirms bija iespēja… Tad sekoja nodevība.
Pagājuši divdesmit gadi. Daudz kas ir mainījies, bet tikpat daudz palicis kā iepriekš. Marks Rentons atgriežas vienīgajā vietā, ko viņš var dēvēt par mājām. Viņu sagaida Tupenis, Sirdzējs un Begbijs. Gaida arī citi vecie draugi – skumjas, zaudējums, prieks, atriebība, naids, draudzība, mīlestība, ilgas, bailes, nožēla, heroīns, pašdestrukcija un nāves briesmas. Tie visi viņu sagaida, gatavi laisties jaunā dejā.